The ministry according to the new amendments to the law "Law on Local Governments", in accordance with Article 47, Part 2 of this law, local governments of Latvia, when developing a draft of binding regulations for the territory, must coordinate (obtain an opinion) from the Ministry of Environmental Protection and Regional Development (VARAM) . Agris Buzēns, the Senior Expert of the Local Government Supervision Department of VARAM, who was also one of the delegated representatives of VARAM in the Nature tourism code of conduct development group, where he took an active part, participates in the work of providing an opinion from the Ministry. Thus, the integration of the problematic issues identified in the process of developing the Nature Tourist Ethics into the binding regulations of municipalities is ensured.
ENG version of the law (official) https://likumi.lv/ta/en/en/id/336956-local-government-law

The Code of Conduct for nature travel in Latvia provides practical guidance to visitors on how to enjoy the country's beautiful natural surroundings while being environmentally friendly and safe. It answers all questions related to traveling in nature in Latvia.

“Lauku ceļotāja”, Vides, dabas aizsardzības, tūrisma NVO, valsts un pašvaldību speciālistu kopīgā sadarbībā ir tapis Dabas tūrista ētikas kodekss – praktisks un ikvienam saprotams noteikumu kopums, kas palīdzēs baudīt dabu saudzīgi un atbildīgi.

Dabas tūrista ētikas kodekss kā padomdevējs ir domāts ikvienam – ceļotājam, dabas vērotājam, pētniekam, atpūtniekam, ogotājam, sēņotājam, aktīvās vai pasīvās atpūtas baudītājam, kas dodas dabā. Mūsu kopējais mērķis ir sargāt un saglabāt nākamībai dabas vērtības – nedzīvo un dzīvo dabu, dzīvotnes, ainavu, cilvēka un dabas mijiedarbībā veidoto vidi.

An important and frightening part of the "legacy" of the First and Second World Wars - CHEMICAL WEAPONS - has been sunk to the bottom of the Baltic Sea. You could call it a kind of time bomb. Below are just a few facts described in scientific publications.

Decembris un janvāris ir stipro vēju un vētru laiks. Un vēja radītie viļņi noskalo jūras krastus, īpaši vietās, kur tuvu tiem paceļas augstākas kāpas, vai izveidojušies cita veida reljefa pacēlumi. Ja šajā laikā ir ilgstošas lietavas, kas mijas ar siltu laiku un atkušņiem, tad pastāv liels risks, ka stāvkrasts var nobrukt. Ģeologi šādus procesus (g.k. – kalnos vai upju ieleju krastos) sauc par noslīdeņiem. Noslīdeņi arī Latvijā nav retums. Tikai, ja tie notiek nomaļās gravās - tos maz kas pamana un ziņās neatspoguļo. Viens no zināmākiem un izmēros – lielākajiem bija noslīdenis pie Turaidas pils. Mazāka izmēra noslīdeņi Gaujas un to pieteku krastos ir redzēti daudzkārt.  2018. g. un 2020. g. pirmajos mēnešos medijus pāršalca ziņa, ka nobrucis stāvkrasts pie Jūrkalnes, precīzāk – pie Labraga, netālu no Rīvas upītes ietekas jūrā. Arī 2018. gada noslīdeņa veidošanos sekmēja ilgstošās lietavas. Stāvkrasta daudzo slāņu “pīrāgs” bija “izmircis” un vēl no apakšas – viļņu skalots.
 Tādēļ aicinājums tiem, kas brīvdienās vai arī pēc tam dosies ceļojumos pa Latviju. Netuvojieties stāvkrastiem ne no augšas, ne lejpuses. Pārgājienu cienītājiem Jūrtakas 6. posmu: Pāvilosta – Jūrkalne (https://baltictrails.eu/lv/coastal/day/6), kur tas sāk virzīties gar stāvkrastu, labāk atlikt uz piemērotāku laiku, kad nav vējš (jūra vētru un stipra R, ZR, ZA vēja laikā skalojas līdz pat stāvkrastu malai un arī erodē stāvkrastus no lejas daļas). Paldies Rolfs Jansons par iesasiti!
Labraga noslīdenis. J. Smaļinska foto no 2020. g. oktobra.

Informācija par pēdējā pusgadsimta postošajām vētrām tīmeklī ir atrodama ātri un tā ir pietiekami detāla. Bet kādas un cik spēcīgas vētras ir  bijušas vēl senāk? Ja pameklē jau krietni rūpīgāk, tad dažādu laiku hronisti sniedz ziņas par spēcīgām vētrām Baltijas jūrā un vēja radītiem plūdiem 1304., 1320., 1449., 1625., 1694., 1784., 1825., 1872., 1904., 1913. un 1954. gadā. Gada skaitļi dažādos avotos mēdz atšķirties un šajā gadījumā jautājums ir arī par kritērijiem – kas ir “spēcīga vētra”? Taču nešaubīgi, - viena no visu laiku lielākajām Baltijas jūras vētrām plosījās 1872. g. 12. - 13. novembrī. Tā nodarīja milzu postījumus jūras krastiem no Dānijas līdz Polijai, skarot arī Zviedriju. Vētras radīto plūdu maksimālais līmenis Šlēsvigas pilsētā bija ap 3,4 m vjl. un līdz šim nav pārspēts! Tiek lēsts, ka vētras radīto plūdu rezultātā Baltijas jūras piekrastē dzīvību zaudēja 271 cilvēks (pēc cita avota – ap 300 cilvēki Šlēsvigas – Holšteinas krastos), bet vairāk kā 15 000 cilvēku palika bez pajumtes. Uz Zēlandes sēkļiem tika izsviesti ap 50 kuģi. Nākamajā gadā pēc plūdiem Langelandē dubultojās malārijas gadījumu skaits, jo appludinātās teritorijas bija radījušas labvēlīgus apstākļus odu attīstībai. Šo nodēvēja par simtgades lielāko vētru. Dažviet Vācijā u.c. ir saglabājušās atzīmes uz celtņu sienām ar maksimālo ūdens līmeņa vietu. 1872. g. vētra bija pirmā lielā vētra, kas tika detalizēti pētīta un dokumentēta gan no hidroloģiskā, gan meteoroloģiskā viedokļa. Attēls ņemts no Holgera Drahmaņa ceļojuma apraksta pa vētras izpostīto valsti (avotus sk. tālāk). Par cilvēku dramatisko cīņu par savu un tuvinieku dzīvību lasi Ilustrētajā Pasaules Vēsturē (avots tālāk).

Rudens un ziema Latvijā ir visstiprāko vēju laiks. Arī visspēcīgākās vētras un orkāni (par orkānu dēvējam viesuļvētru, ja vēja vidējais ātrums 10 minūtēs sasniedz un pārsniedz 32,7 m/s) mūsu jūras krastā bijuši g.k. laikā no septembra līdz janvārim. Vai šajā gadu mijā piedzīvosim vēl kādu stipru vētru? Pievienotajā attēlā redzamas pagājušā gadsimta spēcīgākās vētras. Sistemātiska vēja brāzmu reģistrācija tika uzsākta tikai 20. gs. piecdesmito gadu otrajā pusē, tāpēc šajā sarakstā nav iekļauta, piemēram, 1953. g. janvāra/februāra mijas vētra, kad vējš brāzmās esot sasniedzis 34 m/s. To uzskata arī par vienu no postošākajām dabas katastrofām Baltijas jūras reģionā. Minētajā vētrā Anglijā gāja bojā 307 cilvēki, Skotijā – 19, Beļģijā – 28, Nīderlandē – 1836, bet jūrā noslīka – 361 cilvēks. Kuru no vētrām Tu piedzīvoji un atceries?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu (BEF) 2022. gada 25. novembrī rīkoja Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas
koordinācijas grupas sanāksmi, uzsverot Jūras plānojuma un Piekrastes plānojuma ieviešanas un novērtēšanas aktualitātes. Sanāksmē piedalījās arī LLTA "Lauku ceļotājs" valdes priekšēdētāja Asnāte Ziemele iepazīstinot ar projektu BESTbelt. Prezentācijā "Vienoti noteikumi atpūtai dabā visās piekrastes teritorijās Latvijā" A. Ziemele uzsver, ka nepieciešams piekrastes resursus izmantot labāk un saudzīgāk, aicinot darba grupu pievērst uzmanību, ka ir jāievieš vienots Rīcības kodekss – vienots noteikumu kopums, kas regulē piekrastes dabas teritoriju izmantošanu atpūtas nolūkos.

>>> Programma
>>> Kopsavilkums / prezentācijas

From November 1 to 4, the BESTbelt conference was held in Ulcinj, Montenegro. During it, they talked about the strengthening of the European "Green Belt" (GB) territory, the creation of new green jobs and the potential of the GB for climate protection and nature restoration. It was also possible to hear success stories about the restoration and protection of nature in this area. There was a fair with traditional food and drink from the GB area, as well as various group activities and trips to visit local best practices, learn more about them, exchange ideas and discuss the potential of green jobs, restoration measures, positives and negatives aspects.

Pieaugošā popularitāte atpūtai dabā rada arvien lielāku spiedienu uz vidi un bioloģisko daudzveidību. Tā rezultātā notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai risinātu šo izaicinājumu, šajā projektā tiks izstrādāti vienoti noteikumi atpūtai dabā visās piekrastes teritorijās Latvijā. Vienoto noteikumu priekšlikumi tiks balstīti uz apvienotām ieinteresēto pušu interesēm: esošo pašvaldību un dabas aizsardzības noteikumu saskaņošana, vietējo kopienu ekonomiskās un atpūtas intereses, kā arī tūristu intereses. Projekts nodrošinās tīklošanās platformu visām ieinteresētajām pusēm, kur satikties, apspriest izaicinājumus un risinājumus, informēt par savām interesēm un argumentiem un sasniegt kopīgu rezultātu.

Projektā gaidāmos rezultātus un paredzamo taustāmo ietekmi pēc projekta darbības laika lasiet šeit: https://www.celotajs.lv/lv/project/35.