Veicot darbu pie Dabas tūrista ētikas kodeksa (DTĒK), tika izanalizēti vairāk nekā 90 dažādi tiesību akti – likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c. Kopumā procesā tika iesaistīti 53 eksperti no valsts un pašvaldību iestādēm, vides un tūrisma NVO u.c. Uz šīs analīzes bāzes tika identificētas problēmas, kas saistītas ar vienotas pieejas (normatīvo aktu satura un tā īstenošanas kontekstā) trūkumu piekrastē, tādēļ paralēli tika izstrādāti šie Politikas priekšlikumi ilgtspējīgam tūrismam un atpūtai Latvijas piekrastē. 

The Code of Conduct for nature travel in Latvia provides practical guidance to visitors on how to enjoy the country's beautiful natural surroundings while being environmentally friendly and safe. It answers all questions related to traveling in nature in Latvia.

“Lauku ceļotāja”, Vides, dabas aizsardzības, tūrisma NVO, valsts un pašvaldību speciālistu kopīgā sadarbībā ir tapis Dabas tūrista ētikas kodekss – praktisks un ikvienam saprotams noteikumu kopums, kas palīdzēs baudīt dabu saudzīgi un atbildīgi.

Dabas tūrista ētikas kodekss kā padomdevējs ir domāts ikvienam – ceļotājam, dabas vērotājam, pētniekam, atpūtniekam, ogotājam, sēņotājam, aktīvās vai pasīvās atpūtas baudītājam, kas dodas dabā. Mūsu kopējais mērķis ir sargāt un saglabāt nākamībai dabas vērtības – nedzīvo un dzīvo dabu, dzīvotnes, ainavu, cilvēka un dabas mijiedarbībā veidoto vidi.

Nozīmīga un biedējoša Pirmā un Otrā pasaules kara “mantojuma” daļa  - ĶĪMISKIE IEROČI ir nogremdēta Baltijas jūras dzelmē. To varētu nosaukt par sava veida bumbu ar laika degli. Tālāk tikai daži fakti, kas aprakstīti zinātniskajās publikācijās.

Decembris un janvāris ir stipro vēju un vētru laiks. Un vēja radītie viļņi noskalo jūras krastus, īpaši vietās, kur tuvu tiem paceļas augstākas kāpas, vai izveidojušies cita veida reljefa pacēlumi. Ja šajā laikā ir ilgstošas lietavas, kas mijas ar siltu laiku un atkušņiem, tad pastāv liels risks, ka stāvkrasts var nobrukt. Ģeologi šādus procesus (g.k. – kalnos vai upju ieleju krastos) sauc par noslīdeņiem. Noslīdeņi arī Latvijā nav retums. Tikai, ja tie notiek nomaļās gravās - tos maz kas pamana un ziņās neatspoguļo. Viens no zināmākiem un izmēros – lielākajiem bija noslīdenis pie Turaidas pils. Mazāka izmēra noslīdeņi Gaujas un to pieteku krastos ir redzēti daudzkārt.  2018. g. un 2020. g. pirmajos mēnešos medijus pāršalca ziņa, ka nobrucis stāvkrasts pie Jūrkalnes, precīzāk – pie Labraga, netālu no Rīvas upītes ietekas jūrā. Arī 2018. gada noslīdeņa veidošanos sekmēja ilgstošās lietavas. Stāvkrasta daudzo slāņu “pīrāgs” bija “izmircis” un vēl no apakšas – viļņu skalots.
 Tādēļ aicinājums tiem, kas brīvdienās vai arī pēc tam dosies ceļojumos pa Latviju. Netuvojieties stāvkrastiem ne no augšas, ne lejpuses. Pārgājienu cienītājiem Jūrtakas 6. posmu: Pāvilosta – Jūrkalne (https://baltictrails.eu/lv/coastal/day/6), kur tas sāk virzīties gar stāvkrastu, labāk atlikt uz piemērotāku laiku, kad nav vējš (jūra vētru un stipra R, ZR, ZA vēja laikā skalojas līdz pat stāvkrastu malai un arī erodē stāvkrastus no lejas daļas). Paldies Rolfs Jansons par iesasiti!
Labraga noslīdenis. J. Smaļinska foto no 2020. g. oktobra.

Informācija par pēdējā pusgadsimta postošajām vētrām tīmeklī ir atrodama ātri un tā ir pietiekami detāla. Bet kādas un cik spēcīgas vētras ir  bijušas vēl senāk? Ja pameklē jau krietni rūpīgāk, tad dažādu laiku hronisti sniedz ziņas par spēcīgām vētrām Baltijas jūrā un vēja radītiem plūdiem 1304., 1320., 1449., 1625., 1694., 1784., 1825., 1872., 1904., 1913. un 1954. gadā. Gada skaitļi dažādos avotos mēdz atšķirties un šajā gadījumā jautājums ir arī par kritērijiem – kas ir “spēcīga vētra”? Taču nešaubīgi, - viena no visu laiku lielākajām Baltijas jūras vētrām plosījās 1872. g. 12. - 13. novembrī. Tā nodarīja milzu postījumus jūras krastiem no Dānijas līdz Polijai, skarot arī Zviedriju. Vētras radīto plūdu maksimālais līmenis Šlēsvigas pilsētā bija ap 3,4 m vjl. un līdz šim nav pārspēts! Tiek lēsts, ka vētras radīto plūdu rezultātā Baltijas jūras piekrastē dzīvību zaudēja 271 cilvēks (pēc cita avota – ap 300 cilvēki Šlēsvigas – Holšteinas krastos), bet vairāk kā 15 000 cilvēku palika bez pajumtes. Uz Zēlandes sēkļiem tika izsviesti ap 50 kuģi. Nākamajā gadā pēc plūdiem Langelandē dubultojās malārijas gadījumu skaits, jo appludinātās teritorijas bija radījušas labvēlīgus apstākļus odu attīstībai. Šo nodēvēja par simtgades lielāko vētru. Dažviet Vācijā u.c. ir saglabājušās atzīmes uz celtņu sienām ar maksimālo ūdens līmeņa vietu. 1872. g. vētra bija pirmā lielā vētra, kas tika detalizēti pētīta un dokumentēta gan no hidroloģiskā, gan meteoroloģiskā viedokļa. Attēls ņemts no Holgera Drahmaņa ceļojuma apraksta pa vētras izpostīto valsti (avotus sk. tālāk). Par cilvēku dramatisko cīņu par savu un tuvinieku dzīvību lasi Ilustrētajā Pasaules Vēsturē (avots tālāk).

Rudens un ziema Latvijā ir visstiprāko vēju laiks. Arī visspēcīgākās vētras un orkāni (par orkānu dēvējam viesuļvētru, ja vēja vidējais ātrums 10 minūtēs sasniedz un pārsniedz 32,7 m/s) mūsu jūras krastā bijuši g.k. laikā no septembra līdz janvārim. Vai šajā gadu mijā piedzīvosim vēl kādu stipru vētru? Pievienotajā attēlā redzamas pagājušā gadsimta spēcīgākās vētras. Sistemātiska vēja brāzmu reģistrācija tika uzsākta tikai 20. gs. piecdesmito gadu otrajā pusē, tāpēc šajā sarakstā nav iekļauta, piemēram, 1953. g. janvāra/februāra mijas vētra, kad vējš brāzmās esot sasniedzis 34 m/s. To uzskata arī par vienu no postošākajām dabas katastrofām Baltijas jūras reģionā. Minētajā vētrā Anglijā gāja bojā 307 cilvēki, Skotijā – 19, Beļģijā – 28, Nīderlandē – 1836, bet jūrā noslīka – 361 cilvēks. Kuru no vētrām Tu piedzīvoji un atceries?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu (BEF) 2022. gada 25. novembrī rīkoja Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas
koordinācijas grupas sanāksmi, uzsverot Jūras plānojuma un Piekrastes plānojuma ieviešanas un novērtēšanas aktualitātes. Sanāksmē piedalījās arī LLTA "Lauku ceļotājs" valdes priekšēdētāja Asnāte Ziemele iepazīstinot ar projektu BESTbelt. Prezentācijā "Vienoti noteikumi atpūtai dabā visās piekrastes teritorijās Latvijā" A. Ziemele uzsver, ka nepieciešams piekrastes resursus izmantot labāk un saudzīgāk, aicinot darba grupu pievērst uzmanību, ka ir jāievieš vienots Rīcības kodekss – vienots noteikumu kopums, kas regulē piekrastes dabas teritoriju izmantošanu atpūtas nolūkos.

>>> Programma
>>> Kopsavilkums / prezentācijas

No 1. līdz 4. novembrim Ulciņā (Ulcinj), Melnkalnē, notika BESTbelt konference. Tās laikā tika runāts par Eiropas "Zaļās jostas" (ZS) teritoriju stiprināšanu, jaunu ilgtspējīgu darba vietu radīšanu un ZS potenciālu klimata aizsardzībai un dabas atjaunošanai. Tāpat varēja dzirdēt veiksmes stāstus par dabas atjaunošanu un aizsardzību šajā teritorijā. Bija sarīkots gan gadatirgus ar tradicionālajiem ēdieniem un dzērieniem no ZS teritorijas, gan arī notika dažādi grupu darbi un izbraucieni, lai apskatītu vietējos labās prakses piemērus, uzzinot par tiem vairāk, apmainoties ar idejām un apspriežot ilgstpējīgu darba vietu potenciālu, atjaunošanas pasākumus, pozitīvos un negatīvos aspektus.

Pieaugošā popularitāte atpūtai dabā rada arvien lielāku spiedienu uz vidi un bioloģisko daudzveidību. Tā rezultātā notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai risinātu šo izaicinājumu, šajā projektā tiks izstrādāti vienoti noteikumi atpūtai dabā visās piekrastes teritorijās Latvijā. Vienoto noteikumu priekšlikumi tiks balstīti uz apvienotām ieinteresēto pušu interesēm: esošo pašvaldību un dabas aizsardzības noteikumu saskaņošana, vietējo kopienu ekonomiskās un atpūtas intereses, kā arī tūristu intereses. Projekts nodrošinās tīklošanās platformu visām ieinteresētajām pusēm, kur satikties, apspriest izaicinājumus un risinājumus, informēt par savām interesēm un argumentiem un sasniegt kopīgu rezultātu.

Projektā gaidāmos rezultātus un paredzamo taustāmo ietekmi pēc projekta darbības laika lasiet šeit: https://www.celotajs.lv/lv/project/35.