Visi Lauku Ceļotāja jaunumi
9. janvārī, Rīgā, "Lauku ceļotājs" tiekas ar projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" partneriem no Latvijas un Igaunijas.
Pienācis svētku gaidīšanas laiks - laiks, kad visā Latvijā norit daudz un dažādu interesantu un radošu svētku pasākumu, tirdziņu, koncertu un atrakciju. Mēs - "Lauku ceļotājs" iesakām šo gadu mijas laiku pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem un vislabāk - Latvijas laukos!
Pirms došanās uz pasākumu, iepazīstieties ar tā norises laiku, pieteikšanās un apmeklējuma kārtību, maksu u.c. Daudzās vietās (izņemot tirdziņus, festivālus) ir iepriekšēja pieteikšanās.
Lai jauks svētku laiks!
Vēlies svētkos patīkami pārsteigt savus mīļos?! Iepriecini sevi un savus mīļos ar "Lauku ceļotāja" dāvanu komplektu - DĀVINU TEV BRĪVDIENAS! Dāvanu kartes saņēmējs pats varēs izvēlēties ceļojuma galamērķi, ceļošanas veidu un laiku.
Dāvanu komplektā ietilpst:
- LC dāvanu karte Jūsu izvēlētajā vērtībā;
- Lauku ceļotāja tūrisma ceļveži (bez papildu maksas).
Par iespējām iegādāties dāvanu karti zvaniet +371 67617600, rakstiet lauku@celotajs.lv vai nāciet uz mūsu biroju Rīgā, Kalnciema ielā 40.
Iespējama dāvanu kartes piegāde ar velokurjeru Rīgas robežās atbilstoši velokurjera izcenojumam un pasta sūtījums uz jebkuru vietu Latvijā EUR 2.
Sīkāka informācija par Lauku ceļotāja dāvanu karti te.
Mūsu darba laiks svētku laikā:
23.-26. decembris: slēgts
27.-29. decembris: 09:00 - 17:00
30. decembris - 1. janvāris: slēgts
Lauku tūrisma nozare 2017. gada sezonas rezultātus pārrunāja četros reģionālos uzņēmēju semināros, kuros izvērtēja sasniegumus un valdes sēdē noteica patreizējās problēmu jomas ar nepieciešamību rast steidzamus risinājumus.
Visos reģionos sezona šogad ir bijusi stabila tūristu skaita ziņā. Vēsā un lietainā vasara nav mazinājusi tūristu skaitu. Ir vērojama tendence, ka no aprites iziet tie tūrisma uzņēmumi, kuri nenotur pietiekami augstu kvalitātes latiņu, neseko klientu prasībām un vajadzībām. Turpretī kvalitatīvs piedāvājums joprojām ir pieprasīts – gan naktsmītņu, gan ēdināšanas, gan apskates saimniecību, gan citu pakalpojumu kontekstā.
Iepretī pozitīvajam, lauku tūrisma uzņēmēji šobrīd saskata konkrētus draudus un tendences, kas neveselīgi ietekmē tirgu un uzņēmējdarbību.
2017. gada 21. decembrī Dundagas novada, Kolkas pagasta, Košraga «Pītagos» notiks darba grupa Dundagas novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par tūrisma uzņēmēju savstarpējās sadarbības veidošanu. Darba grupa notiks Igaunijas - Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros.
22. novembrī Tokijā, Latvijas vēstniecībā, kopā ar Igaunijas un Somijas kolēģiem sniedzām prezentāciju, lai iepazīstinātu ar mūsu kopīgo tūrisma piedāvājumu - GO RURAL. Uz prezentāciju bija ieradušies vairāk kā 40 tūrisma industrijas pārstāvji, kuri jau šobrīd strādā ar Baltijas valstīm un ir ieinteresēti paplašināt savu produktu klāstu, vedot tūristus arī ārpus galvaspilsētām un ierastajiem tūrisma galamērķiem.
2018. gada 25. janvārī Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents un „Zaļā Sertifikāta” patrons Raimonds Vējonis un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, klātesot LLTA "Lauku ceļotājs" prezidentei Asnātei Ziemelei, pasniegs vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” 22 lauku tūrisma saimniecībām.
„Zaļais sertifikāts” ir nacionālas nozīmes lauku tūrisma uzņēmumu eko-sertifikācijas jeb vides kvalitātes zīme. 1999. gadā ar LVAF atbalstu to iniciēja un 2000. gadā ar ES LIFE programmas atbalstu sāka ieviest LLTA „Lauku ceļotājs”. Ar 2017. gadu šo zīmi piešķir ne tikai naktsmītnēm, bet arī apskates saimniecībām – dažāda veida ražojošām saimniecībām vai lauksaimniecības uzņēmumiem, kas uzņem apmeklētājus.
21. un 22. novembrī kopā ar Igaunijas un Somijas kolēģiem tikāmies ar Japānas lielākajiem tūroperatoriem TUMLARE un MIKI TOURIST, kā arī FINNTOUR, kas ir mazāka kompānija. Pārrunās secinājām - Japānas tūrisma industrija atzīst, ka ir nepieciešams ieviest pārmaiņas un jaunumus viņu līdzšinējās tūru programmās, taču vienlaicīgi ir vērojama gan liela interese, gan piesardzība un apdomīgums izvēlē. Lai panāktu uzticēšanos, ir nepieciešams laiks, vairākkārtējas tikšanās, tūroperatoru vizītes, produkta iepazīšana. Arī mūsu piedāvājums ir jāpielāgo japāņu vajadzībām, ņemot vērā, piemēram, tulkojuma nepieciešamību. Individuālo tūristu vajadzībām sarunās kā galvenā problēma tika uzsvērta lauku sasniedzamība. Japāņu tūristam ir ļoti sarežģīti izprast mūsu sabiedriskā transporta sistēmu, iegādāties autobusa vai vilciena biļeti.
Tikšanās laikā ar katru no apmeklētajiem tūroperatoriem vienojāmies par nepieciešamajiem precizējumiem vai papildinājumiem mūsu piedāvātajā GO RURAL produktā. Apkopojuši secinājumus, šobrīd strādājam pie viņu prasītajiem detalizētiem tūru un vienas dienas programmu aprakstiem, lai tos eventuāli varētu iekļaut japāņu tūroperatoru katalogos.
2017. gada 23. novembrī piedalījāmies "EstLat forum 2017", kas šogad norisinājās ceturto reizi un bija veltīts sadarbības stiprināšanai starp kaimiņu valstīm Latviju un Igauniju.
Projekta "CAITO - Meta cluster for attracting the Japanese tourism market" pārstāve Anna Palelione piedalījās forumā kā viena no runātājām ar prezentāciju "How easy is it to develop a real and demanded tourism product for real tourists within EU projects - project "CAITO - Meta cluster for attracting the Japanese tourism market". Šī projekta ietvaros izveidota cieša un veiksmīga sadarbība starp 3 valstīm - Latviju, Igauniju un Somiju, lai popularizētu šo valstu lauku tūrisma piedāvājumu Japānas ceļotājiem.
30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, notiks informatīvais seminārs „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura ietvaros tiks pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums” 16 lauku tūrisma uzņēmējiem.
Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.
