Naktsmītņu un ceļojumu jaunumi
Ir noslēdzies Igaunijas-Latvijas programmas Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”. Projekta mērķis ir sasniegts – ir izveidots pārgājienu tūrisma maršruts gar Baltijas jūras piekrasti no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. “Jūrtaku” Latvijā un “Ranniku Matkarada” Igaunijā jau paspējuši iemīļot ceļotāji. Sociālajos tīklos ar saviem piedzīvojumiem un iespaidiem dalās gan tie, kas ceļā devušies kājām, gan zirga mugurā, gan kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem - suņiem.
No 31. janvāra līdz 2. februārim Ķīpsalā notiks 27. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2020”, kur sezonas jaunumus, populārākās iespējas, īpašos piedāvājumus un izdevīgus pirkumus Latvijas apceļošanai un pasaules atklāšanai piedāvās vairāk nekā 860 tūrisma uzņēmumu!
"Lauku ceļotājs" izstādē piedalīsies visas 3 dienas un informēs par atpūtas iespējām Latvijas laukos.
"Lauku ceļotāja" biedri, kas izstādē vēlas izplatīt savus mārketinga materiālus, aicināti tos nogādāt "Lauku ceļotāja" birojā Rīgā - Kalnciema ielā 40, 3. stāvā, darba dienās no plkst. 9:00-17:00.
Uz tikšanos!
Iesakām 2020. gadu pavadīt aktīvi un doties dabā! Varbūt tieši Jūrtaka šogad būs Tavs lielais piedzīvojums?! Jūrtakas komanda ir izveidojusi pārgājienu maršruta ieskata video, kas izved cauri Jūrtakas takām un aicina pievienoties.
Pārgājienu maršruts gar Latvijas un Igaunijas piekrasti - Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākās pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā. Kopējais takas garums ir 1200 km no kuriem 580 km ir Latvijā, bet 620 km Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos un Tallina var būt arī starta punkts. Maršruts ir sadalīts pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ik vienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Pievienojies Jūrtakai kad vien vēlies, atvadies, kad vēlies, un atgriezies, kad esi pēc tās noilgojies!
Re, arī zvaigznēs ierakstīts Tas pats, kas laukos plašos: Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīc Tepatās – mūsos pašos /Imants Ziedonis/
Lai priecīgi un silti svētki Jūsu mājās un bagāts, ar krāsainiem ceļojumiem piepildīts Jaunais 2020. gads!
Jūsu "Lauku ceļotājs"
9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika seminārs “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus”, kur uzstājās LLTA "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele ar atskatu par aizvadītā gada paveiktajiem darbiem, tūrisma tendencēm un vajadzībām, "Māju kafejnīcu dienu" pieredzi un par mazo etnisko kultūrtelpu popularizēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāstīja par lībiešu kultūrtelpā paveikto, vēršot uzmanību uz to, ka kultūras tūrisms kļūst aizvien populārāks un pieprasītāks. Semināra noslēgumā suitu amatniecības un mākslas telpas "Rija" vadītāja Inga Šēna-Laizāne dalījās ar savu pieredzi, piedaloties pirmajās "Māju kafejnīcu dienās", stāstot par gatavošanās procesu, tā izaicinājumiem un ieguvumiem.
„Zaļais sertifikāts” ir nacionālas nozīmes lauku tūrisma uzņēmumu eko-sertifikācijas jeb vides kvalitātes zīme, ko 1999. gadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu iniciēja un 2001. gadā ar ES LIFE programmas atbalstu sāka ieviest Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”. Šo sertifikātu tūrisma saimniecībām piešķir vides ekspertu komisija. Sertifikāts norāda, ka tiek saimniekots, saudzējot apkārtējo vidi, taupot dabas resursus, saglabājot ainavas un bioloģisko daudzveidību, un ievērojot vietējās tradīcijas. Latvijā ir 77 lauku tūrisma uzņēmumi, kas saņēmuši „Zaļo sertifikātu” pirmo reizi vai pagarinājuši tā darbību un atpazīstami pēc zīmola nosaukuma „Zaļās brīvdienas”.
2019. gada 15. novembrī "Zaļā sertifikā" komisijas sēdē tika izskatīti pretendentu pieteikumi, izvērtēti apsekojumu rezultāti un tika lemts par sertifikāta piešķiršanu vai pagarināšanu. Sertifikāts tika piešķirts vai pagarināts 31 lauku tūrisma saimniecībai. Sertifikāts norāda, ka tiek saimniekots saudzējot apkārtējo vidi, saglabājot ainavas un bioloģisko daudzveidību un ievērojot vietējās tradīcijas.
Sertifikāts tiks pasniegts 5. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā no plkst. 11:00 līdz 12:30, to pasniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
2019. gada 12. novembrī notika ikgadējā kultūras zīmes „Latviskais Mantojums” komisijas sēde, kurā, piedaloties kultūras, vēstures un tūrisma ekspertiem, zīme tika piešķirta 11 no 20 pretendentiem.
Šī gada saņēmējiem zīme tiks pasniegta š.g. 9. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, seminārā "Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus".
Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Zīme lauku tūrisma uzņēmējiem tiek piešķirta kopš 2013. gada tiek piešķirta, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 113 saimniecības Latvijā, ar visām var iepazīties http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.
Skatīt visas ziņas par "Kultūras zīme "Latviskais mantojums""
Lai arī pagaidām vēl sidrs nepieder pie Latvijas nacionālajiem dzērieniem, sidra kultūra Latvijā strauji attīstās, un Latvijas sidram ir visas izredzes kļūt par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm. Kas ļauj to apgalvot? Pirmkārt, sidra darīšanai lieliski der vietējās ābolu šķirnes, jo Latvijas platuma grādos augošie āboli piešķir tam unikālu garšu un smaržu. Otrkārt, mums ir izkoptas augļkopības tradīcijas un netrūkst labu, arī bioloģiski sertificētu ābeļdārzu. Treškārt, sidra darīšanas entuziasti pēdējos gados ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi un pacēluši sidra darīšanu profesionālā līmenī, gūstot balvas starptautiskos sidra konkursos.
Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās. Rudzu maizes kukuli ņemam līdzi ceļojumā, lai pasniegtu kā dāvanu, pēc rudzu maizes garšas sajūtas ilgojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Bieži dzirdam, ka mums, latviešiem, vajag vairāk lepoties ar savām nacionālajām vērtībām, jo esam pārāk kautrīgi. Bet kā to darīt? Kā būt lepniem un vienlaicīgi atvērtiem – kā tieši parādīt šīs vērtības pasaulei?
