| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Uzņēmums Ineses Tortes ir vienīgais Latvijas ražotājs, kas ražo tortes un desertus, kas izgatavoti no 100% dabīgām un vietējās izcelsmes sastāvdaļām. Konditoreja, kuru 1993. gadā dibināja izcilā konditormeistare Inese Goldmane, sāka darboties kā neliels ģimenes uzņēmums Kuldīgā. Šobrīd katru mēnesi ražojam tūkstošiem tortes un desertus, kas nonāk uz pircēju galdiem gandrīz visā Latvijā. Aicinām ciemos ikvienu, kas vēlas baudīt tasi kafijas un tējas kopā ar gardu tortes gabaliņu, kā arī uzzināt par mums un mūsu produkciju! |
||
|
Sena, lībiešu apdzīvota teritorija jau no 5.- 6. gs. 1226. g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas bīskaps Alberts uzcēla pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī Salacgrīvas attīstība (līdzīgi kā Ainažiem) ir bijusi saistīta ar ostas izveidi. 19.-20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemē ražoto preču (īpaši kokmateriālu) pārkraušanas un transporta mezglu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi. Šajā laikā visā PSRS mērogā ir pazīstama zivju pārstrādes rūpnīcas „Brīvais vilnis" ražotā produkcija, īpaši – šprotes. Salacgrīva ir viena no divām vietām Latvijā, kur nēģus joprojām zvejo ar seno metodi – taču palīdzību. |
||
|
Kadiķis, kas ir Sāremā salas simbols, ir arī vērtīga sīrupu izejviela. Viesi uzzinās daudz ko par kadiķiem. No pavasara līdz rudenim var baudīt dārza krāšņumu, kā arī ielūkoties senās zemnieku ēkas iekšienē. |
||
|
Atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Filozofu ielā 6. Ar šo vietu var uzsākt Sēlijas novada kultūrvēstures padziļinātu izziņu. Muzeja izveide uzsākta 1952. g. un te apskatāma 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sēta, kurā ir dzīvojamā ēka ar apvalkdūmeni, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve, kā arī tvaika lokomobīle un kuļammašīna. Tūristu grupām te piedāvā tematiskus pasākumus: „Amatnieku darbi Sēļu sētā”, „Kad medus kūst uz mēles” un „Precības sēļu sētā”. |
||
|
No Kokneses muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies pārvaldnieka ēka, kurā laikā no 1885. - 1887. g. dzīvojis latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863. – 1908., uzstādīta piemiņas plāksne) un mūra stallis, kas celts no laukakmeņiem. Tajā atrodas a/s „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežniecība. Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti. Muižas ēkas apskatāmas g.k. no ārpuses. |
||
|
No vēsturiskā un arhitektoniskā viedokļa – interesants 17. - 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Vecliepāja atrodas Vecā tirgus un Kuršu laukuma rajonā, kur no 16. gs. 60. gadiem notikusi tirdzniecība. Līdz 1792. g. Kuršu laukums bija arī soda izpildes vieta. 1910. g. tam līdzās izveidoja tagadējo Pētertirgus paviljonu. Palūkojoties kartē redzams, ka ielu tīkls līdz pat mūsdienām ir daļēji saglabājis viduslaiku pilsētu centriem raksturīgo haotiskumu. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām. |
||
|
Route meanders between a rocky seacoast richly overgrown with reeds and other grasses on one side and wooded seaside dunes on the other side. In some places, the beach is paved with small round stones, in other places you can see grey dunes with a rich variety of plants. Near Bērzciems village, there are large coastal meadows with shoals appearing far away in the sea that are suited for birdwatching. During this route, it is possible to visit the fishermen’s homestead “Dieniņas”, where you can buy local smoked fish. Also it is worth to see Engure port and Engure Evangelical Lutheran Church. |
||
|
Skaistā lauku sētā Ventspils novadā, netālu no jūras dzīvo ģimene, kura jau vairāk kā 40 gadus nodarbojas ar biškopību. Apmeklētāju vajadzībām uzbūvēts veikaliņš un degustāciju zāle. Dažādu ziedu medus, ziedputekšņu (arī medū), propolisa (arī medū), bišu maizes, vaska sveču un suvenīru iegāde. Biškopības produktu (t.sk. medus vīna) degustācija un ekskursija. Jaunums - Bišu Dziedinātava! Brīnišķīga iespēja uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību ar apiterapijas - bišu dziedinošā spēka ārstniecisko iedarbību. |
||
|
Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca
atjaunota un iesvētīta 1958. gadā. Tā kā padomju varas gados neļāva
būvēt torņus, ēka atšķiras no pārējām baznīcām ar beztorņu arhitektūru.
|
||
|
Kafejnīcā „Cafe 2 Locals” laipni gaidīti gan cēsnieki, gan pilsētas viesi. Tā atrodas vēsturiskā vietā – Cēsu Rožu laukumā. Sadarbojas ar Vidzemes un tuvāka reģiona zemniekiem un mājražotājiem. Ēdiena pagatavošanā izmanto svaigus – no dārza, lauka vai mežā lasītus dārzeņus, augļus un ogas, kas arī ir kafejnīcas filozofija. No 360 grādu stiklotās terases paveras gleznains skats uz Cēsu pilsētas sirdi – Rožu laukumu. |
||
|
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
|
||
|
Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi uztaisīt kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. |
||
|
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
|
||
|
Jau minētā izziņas taka (no ziemeļu puses) savieno Ginuču pilskalnu ar Ladakalni. Tas ir pieejams arī no rietumu puses, kur izveidots autostāvlaukums un kāpnes (ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). No Ladakalna plakuma paveras (īpaši, pēc pēdējās attīrīšanas) viena no skaistākajām nacionālā parka ainavām uz vairākiem ezeriem un Augštaitijas augstienes pauguraini. Stāsta, ka no Ladakalna var redzēt sešus ezerus? Redzamo ezeru skaits var atšķirties bezlapu un veģetācijas periodā. Paņemiet karti un pārskaitiet! Pastāv uzskats, ka šis ir sens pagānu kulta kalns, kur upurēja dievietei - pasaules radītājai Ladai. |
||
|
Kafejnīca viesu namā "Imulas", pie ceļa Kandava - Sabile (9.km). Abavas senlejā, 5 kilometrus no Sabiles. Gan latviešu tradicionālie ēdieni, gardi grilēti steiki ar dažādām piedevām, itāļu pastas, ķīniešu maltīte. |
||
|
Z/S "Kaņepītes" ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā. Saimniecība nosaukumu aizguvusi no mājas nosaukuma, kas tai dots 1924. gadā. Bioloģiskā saimniecība, kurā izaudzē graudus un tos pārstrādā pārtikā. Produktu ražotne ir maziņa, bet tehnika ir ar senlaicīgu noskaņu, akmens, koka dzirnavas kura piedod īpašu garšu un smaržu miltiem un auzu pārslām. Tagad sortimentā jau 30 dažādu produktu veidu. |
||
|
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
|
||
|
Saimniecībā apskatāmi vairāki dzīvnieki - zirgi, kazas, truši, suņi, kaķi un murkšķi. Ir iespēja iesaistīties lauku darbos un iemēģināt darbarīkus, iemācīties seno deju soļus, izstaigāt dzīvnieku takas un baudīt uz ugunskura ceptas pankūkas ar kazas pienu. Saimniecībā pieejamas arī pirtslietas un zāļu tējas. |
||
|
Oleru muižas vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Sākotnēji muižas apbūvi veidoja no koka celta kungu māja un saimniecības ēkas. Jaunu muižas centru uzcēla 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Pēc agrārās reformas muižas dzīvojamā ēkā izvietoja pamatskolu. Oleru muižas kungu ēka cieta ugunsgrēkā 2000. g., taču pēc ugunsnelaimes tika uzsākta tās atjaunošana, kurā liels ieguldījums bija un joprojām ir biedrībai „Oleru muiža”. Kungu māja pazīstama ar agrā klasicisma sienu gleznojumiem, no kuriem unikāla ir t.s. „Medaljonu telpa”. Kungu māju ieskauj romantisks ainavu parks. Oleru muiža pazīstama ar kamermūzikas koncertiem. Netālu no muižas atrodas Oleru purvs ar laipu un skatu tornīti. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka! |
||