| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.
|
|
 |
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
|
 |
Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Brīnišķīgs skats no labā krasta uz Imulas ieleju paveras arī ceļā uz pilskalnu netālu no Buses mājam. Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā. |
|
 |
Parks atrodas Karulas augstienes paugurainajā apvidū, kura vidusdaļā iegūlis Ähijärve ezers. Parks veidots kultūrvides, ainavas ar nelielām lauku sētām un savdabīgo kupolveidīgo pauguru aizsardzībai.
|
|
 |
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
|
|
 |
Teritorija starp Palangu un Klaipēdu veidota kāpu zonas un piekrastes biotopu aizsardzībai. Tā visā garumā stiepjas skaistas pludmales un mežainas jūrmalas kāpas. Cauri parkam stiepjas Klaipēdas – Palangas asfaltētais veloceliņš, ko vērts nobraukt visā garumā. |
|
 |
Ainaviski atklāta teritorija plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju masīva vidū abpus Užavas upei kādus desmit kilometrus pirms tās ietekas Baltijas jūrā. Teritorija uz visām pusēm lieliski ir saskatāma no Vendzavas – Ziru ceļa, kas to šķērso dabas parka ziemeļdaļā. No šī ceļa var nodoties arī putnu vērošanai (galvenais iemesls dabas parka izveidei – migrējošo putnu un griežu aizsardzība), kas Užavas pļavās koncentrējas pavasara un rudens migrāciju laikā. Citādā ziņā teritorija nav labiekārtota.
|
|
 |
Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos. |
|
 |
Dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas ziemeļrietumu daļā, ir populāra ogrēniešu atpūtas, pastaigu, bet ziemā – distanču slēpošanas vieta. Parka lielāko daļu aizņem ar skujkoku mežiem apaugusi osu grēda (ledāja radīts veidojums – gara, salīdzinoši šaura pauguru virkne ar stāvām nogāzēm), kas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vieta. Viens no osu grēdas izteiktākiem pauguriem ir Jaunogres pilskalns - ar slēpēm un ragaviņām iecienīta nobraucienu vieta. |
|
 |
Pie Aizkraukles luterāņu baznīcas gar Daugavas senlejas krasta augšdaļu saglabājies neliels vecā ceļa fragments, no kura (īpaši – bezlapu) periodā atklājas viens no skaistākajiem Daugavas vidusteces skatiem. Aptuveni kilometru ziemeļrietumos slejas Aizkraukles pilskalns ar ne mazāk iespaidīgu skatu.
|
|
 |
Daugavas ielejas dabas parks ir vienīgā vieta, kur starp Daugavas HES ūdenskrātuvju kaskādēm vēl salīdzinoši īsā upes posmā saglabājusies Daugavas ieleja un tās sānu pieteku gravas tādas, kādas tās apmēram izskatījās pirms teritorijas appludināšanas. Īpaši skaisti skati paveras no Daugavas labā pamatkrasta nogāzes pie Aizkraukles baznīcas un pilskalna. Nogāžu meži, pļavas, avotu izplūdes vietas un nelielie dolomīta atsegumi ir aizsargājami biotopi. Aizkraukles pilskalnā izveidota atpūtas vieta. Netālu no tā apskatāmas arī Aizkraukles pilsdrupas. |
|
 |
Gaiziņkalna apkārtne - Latvijas augstākā vieta ar Vidzemes augstienei raksturīgo pauguraino reljefu, izcila ainavu vieta, lai gan labu (vēl jo vairāk - labiekārtotu) skatu punktu nav nemaz tik daudz vai nav vispār. Parka „centrā” atrodas Gaiziņkalns – Latvijas augstākais un Baltijas otrs augstākais reljefa punkts (311,6 m vjl). Gaiziņkalna apskatei izveidota labiekārtota taka. Ziemas sezonā Gaiziņš ar apkārtni ir viena no Latvijas populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas vietām. Kā licencētas makšķerēšanas vieta iecienīts ir Viešūra (Kaķīša) ezers. Teritorija ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Esot Gaiziņkalna dabas parkā, jāsecina, ka Latvijā ir liels ainavu potenciāls, kas šobrīd kā resurss praksē gandrīz netiek izmantots. |
|
 |
Vidzemes skaistākās upes ieteka. Piekrastes posmā starp Gaujas un Daugavas ietekām atrodas viens no lielākajiem Latvijas kāpu kompleksiem ar izteiktām paraboliskām kāpām, kas apaugušas ar mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Šī iemesla dēļ šī ir populāra Rīgas un Saulkrastu apkaimes atpūtas (rekreatīvā nozīme) teritorija. Atrodas Piejūras dabas parkā. |
|
 |
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
|
|
 |
Taka eksponē apkārtnes ainavas un ar tiem saistītos biotopus – kāpas, mežu, pļavu, ezeru un purvu, kā arī tajos sastopamās augu un dzīvnieku sugas. Ir izveidoti pieci pieturas punkti ar informatīviem stendiem. Nidas purva malā uzcelta skatu platforma. Nidas purvā - laipa. Apskatāmi praktiski visi ar kāpām saistītie biotopi. Garums: 9 km (5 km pa zemes ceļu vienā virzienā, 4 km gar jūras krastu atpakaļceļš) Atrodas Papes dabas parkā. |
|
 |
Nemuna pie ietekas Kuršu jomā sadalās divās lielākās straumēs, veidojot Rusnes (Rusnė) salu – savā ziņā unikālu dabas teritoriju ar mitrājiem – purviem, vecupēm, lagūnu ezeriem un palieņu pļavām, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pavasaros šeit applūst milzīgas platības. Parkā ietilpst arī teritorija Z un R no Rusnes (lagūnas, purvi, zivju dīķi, Kuršu joma).
|
|
 |
Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi. |
|
 |
Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. |
|
 |
Ar mežiem, purviem un ezeriem (Riču, Sila u.c.) bagāta teritorija Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Galvenās aizsargājamās dabas vērtības - dažāda veida purvu, mežu un ezeru biotopi un tajos mītošās augu un dzīvnieku sugas. Ezeru krastos, kurus iecienījuši vietējie atpūtnieki, atrodas vairākas naktsmītnes. Ilgas muiža (celta 19. gs. kā medību pils) ir Daugavpils Universitātes studentu prakses vieta. Silenes dabas parkā ietilpst arī Glušonkas purva un Ilgas dabas liegumi.
|
|
 |
Taka izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmi avoksnāji, dažādu tipu pļavas, kadiķu nora u.c. |
|
