Nr Nosaukums Apraksts
N/A

1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm.

N/A

Ēku, kas uzbūvēta (1808. – 1810. g.) Doma kalna DA daļā, dēvē par Igaunijas zinātnes pērli. Observatorijā iekārtots atraktīvs muzejs.

N/A

Apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskursija ar stāstiem par Limbažiem, kas kādā veidā saistīti ar sudrabu. Ekskursijas laikā iespējams apskatīt paraugdemonstrējumus lodēšanā. Sadarbībā ar juvelieriem, darbnīcā būs iespējas apgūt prasmes darbam ar misiņu un sudrabu, tiks piedāvātas arī meistarklases. Pēc iepriekšējas pieteikšanās grupām būs pieejamas arī O.Auzera lekcijas par sudraba ietekmi uz veselību.

Ekspozīcija atvērta apmeklētājiem  no trešdienas līdz svētdienai no pl.10:00-17:00, citā laikā grupām- pēc iepriekšēja pieteikuma.

Ieejas maksa:
2 EUR- Skolēniem, studentiem, pensionāriem;
3 EUR- Pieaugušajiem
Pirmsskolas vecuma bērniem- bez maksas

N/A

Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem.

N/A

Lietuviešu ārsta Vaclovas Intas (1925. – 2007.) veidotā akmeņu brīvdabas ekspozīcija un Unikālo akmeņu muzejs.

N/A

Muzeja (dibināts 1954. g.) krājums atspoguļo latviešu un lībiešu zvejnieku, jūrnieku un zemnieku tradīcijas, viņu dzīves vidi un veidu. Brīvdabā apskatāmas zvejnieku sētas ar tīklu būdām, dūmnamiem un kūpinātavām, klētīm u.c. Te izvietota zvejas laivu un Baltijā lielākā enkuru (> 100 eksemplāri, lielākais 22 t) kolekcija. Vējdzirnavas atvestas no Užavas pagasta. 19. gs. dzīvojamā „Smiltnieku” mājā apskatāmi autentiski sadzīves priekšmeti. Muzeja jaunākais eksponāts ir gandrīz 100 gadus vecais Lielirbes Baptistu lūgšanas nams. Popularitāti ir ieguvis brauciens (1. maijs – 31. oktobris) ar mazbānīti (sliežu platums 600 mm) pa 1,3 km garo Kalna līniju, kuras galā ir izveidots griezulis. Muzejēka ir uzcelta pēc bijušās Mazirbes dzelzceļa stacijas parauga. Muzeja daļa ietilpst Jūrmalas parkā (bērnu rotaļlaukumi un Enkuru taka).

N/A

Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi.

N/A

Saimniecības zemi, kas atrodas starp Ulbroku un Vālodzēm, 1929. gadā nopirka tagadējā saimnieka – Dzintara Āboliņa vectēvs. Tajā laikā arī tika uzcelta klēts, kurā glabāja saimniecībā izaudzēto lauksaimniecības produkciju. Krīvu klēts atdzimšana notika pirms 20 gadiem, kad tagadējie saimnieki tajā uzsāka veidot muzeju no sadzīves priekšmetiem un darba instrumentiem, kas savulaik izmantoti Krīvu saimniecībā.
Krīvu klētī piedāvā izglītojoši – tematiskas ekskursijas ar asprātīgiem uzdevumiem, kuros tiek iesaistīti dažādi seno laiku sadzīves priekšmeti. Te var uzvārīt „Cira kāta zupu”, vai uzcept picu. Apmeklētājus iepazīstina ar saimniecības vēsturi, šejienes cilvēku dzīves gaitām, seniem dokumentiem, zemes apstrādes un galdniecības instrumentiem. Īpaša programma piedāvāta jaunlaulātajiem ar graudu malšanu un pakava izkalšanu. Saimnieki organizē gadskārtu (saulgriežu) svinības. Iekārtota īpaša retro istaba, kurā var nofotografēties. Krīvu klēts muzejs piedalās muzeju nakts pasākumos.

N/A

Otepää 1884. g. 4. jūnijā iesvētīts Igaunijas karogs. Šejienes mācītājmuižā iekārtota Igaunijas karoga istaba.

N/A

„Kaikaiši” meklējami ~ 1 km uz dienvidrietumiem no Vecpiebalgas centra, Kaikašu mazciemā. „Kaikašos” dzimis latviešu rakstnieks Antons Austriņš (1884. – 1934.). Vecpiebalga bija vieta, kur topošais rakstnieks ieguva pamatizglītību. Viens no zināmākajiem A. Austriņa darbiem ir stāstu krājums „Puiškans” (1931.). Muzeju, kurā apskatāmi dažādi lauku sadzīves un ar rakstnieku saistīti priekšmeti un eksponāti (arī sarakstītie krājumi un grāmatas), ir vērts iepazīt gida pavadībā.

N/A

19. gadsimta sākumā celtā dzīvojamā rija ar klona grīdu ir vecākā muzeja ēka. Dzīvojamā istaba kopā ar kambariem ir piebūvēta 19. gadsimta otrajā pusē. Turpat sētā atrodas melnā pirts, vasaras virtuve jeb paargu, klēts, pagrabs, ratnīca un ēdnīca (bijušā kūts). Ēkās ir izlikti darbarīki un kādreiz mājsaimniecībā izmantotie sadzīves priekšmeti. Pēc pasūtījuma piedāvā tradicionālus lauku ēdienus, atvērtas radošās darbnīcas.

N/A

Izveidots latviešu komponista un diriģenta Pētera Barisona (1904. – 1947.) dzimtajās mājās – „Skudrās”. Ekspozīcijā apskatāmas komponista personīgās lietas, mūzikas instrumenti, dokumenti u.c. liecības. Ekskursijas iepriekš piesakāmas.

N/A

Atrodas 7 km uz ziemeļiem no Vecpiebalgas centra. Te apskatāmas 19. gs. Piebalgas lauku ainavai raksturīgas zemnieku un amatnieku sētas ar darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem, kā arī nesen atjaunotās vējdzirnavas. „Vēveros” joprojām dzīvo arī daži vietējie cilvēki. Ieteicama muzeja apskate vietējā gida pavadībā!

 

N/A

Atrodas ceļa malā starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu. „Jāņaskolā” muzejs atvērts 1969. gadā. Tā ekspozīcija ataino divu ievērojamu Latvijas cilvēku – Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) dzīves gājumu un ar to saistītos notikumus. Muzejā piedāvā E. Dārziņa mūzikas skanējuma noklausīšanos, ekskursijas individuāliem apmeklētājiem un grupām, kā arī tematiskus un muzikālus sarīkojumus.

N/A

Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture.

N/A
Maltas 2. v-sk. muzejs. 6. – 13. gs. seno latgaļu rotu galerija.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 16.00, S., Sv : slēgts
N/A

Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu.

N/A
Iekārtots bijušā Džūkstes – Lancenieku skolā, kur ikviens var iepazīt mūsu „Pasaku tēva” – Anša Lerha-Puškaita devumu folkloras mantojuma vākšanā.
N/A

Viens no vecākajiem Eiropas brīvdabas muzejiem. Tajā izvietotas 118 senas celtnes no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Iepazīstamas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku (arī lībiešu) sētas un Latgales krievu vecticībnieku saimniecība. Apmeklētāji tiek aicināti uz latviešu gadskārtu ieražu svētkiem un izglītojušām programmām. Darbojas amatnieki un Priedes krogs.

N/A

Atrodas Limbažu vecajā Rātsnamā. Apskatāms Baltijas valstīs lielākais sudraba mākslas darbs (> 30 kg) u.c. dekoratīvi priekšmeti. Mansardā - unikāli vēlīnā rokoko stila gleznojumi.