| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Šis astoņu dienu ceļojums no Rīgas uz Tallinu apvieno dabas, kultūras un kulināro mantojumu, kā arī ietver brīnišķīgas ainavas un 15 daudzveidīgas dabas takas, kas šķērso purvus, pļavas un mežus gar Baltijas jūras krastiem. Maršruts ved uz vietām, kur tieši tiek ražoti vietējie ēdieni, lai jūs varētu baudīt tos tik tikko pagatavotus un autentiskus. Jūs redzēsiet, kā tiek pagatavoti nēģi uz grila, un izbaudīsiet dažādus ēdienus, piemēram, mājās gatavotus saldējumus - to ražošanā tiek izmantotas olas no saimniecībā dzīvojošām laimīgām vistām. Vai arī - kūpinātu gaļu no vietējām saimniecībām, kā arī daudzus citus produktus. Šajā ekskursijā jūs kļūsiet par īstu tradicionālās un modernās, kā latviešu, tā arī igauņu virtuves ekspertu. Tā kā saimniecības, kas ražo pārtikas un citus kulināros produktus, bieži atrodas skaistās dabas teritorijās, šajā ekskursijā jūs papildināsiet savas kulinārijas un dabas piedzīvojumu pieredzi. Maršruta posmā ir vairākas dabas takas, kas aprīkotas ar skatu torņiem putnu un dabas vērošanai. Piemēram, Randu pļavās, netālu no Ainažiem, ir sastopama viena trešdaļa no visām Latvijas valsts augu sugām! Gājēju celiņš caur niedrēm ved uz skatu platformu, no kuras paveras skats uz pļavu un jūru. Savukārt, Saaremaa salā ir ļoti daudz dažādu dabas objektu, kas būtiski atšķiras no tiem, kas atrodas iekšzemes Igaunijā. Ainavas variē sākot no dolomīta klintīm, kadiķu audzēm, ir aplūkojams pat meteorīta ezers, kā arī akmeņainais jūras krasts. Maršruts ved caur lauku saimniecībām un tradicionālajiem ciematiem, kas raksturīgi piekrastes zonām. Hiiumaa sala saglabā īpašo un unikālo dabu, piemēram, zīmīgo putnu aizsardzības rezervātu Käinas līcī, neparasto Sääre Tirp, kā arī vairākas mazas saliņas Dienvidaustrumu krastā. |
||
|
1,7 km gara lokveida taka, kas iepazīstina ar dažādiem meža biotopiem, to iemītniekiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Apmeklētāju ērtības nolūkā ir izveidotas koka laipas un neliels skatu tornis. |
||
|
Zemnieku saimniecībā "Rudzīši" iespējams apskatīt dažādus mājputnus - vistas, tītarus, dažādu šķirņu pīles un zosis. Mini zoo mīt arī cūkas, aitas un kazas. Tiek piedāvāta izjāde ar poniju, kā arī iespēja pārnakšņot brīvdienu mājā. |
||
|
Vilius Orvidas (1952. – 1992.) dārzā aplūkojamas padomju laikos no meliorācijas „paglābto” akmeņu, kapu krustu, koku u.c. priekšmetu brīvdabas instalācijas. |
||
|
Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas augļkopības saimniecības, kas selekcionē, audzē un pavairo Latvijas klimatam piemērotas šķirnes. Iepazīšanās diena, kuras laikā Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums) apskate un veselīgas pārtikas veikala apmeklējums. Pirmajā dienā dodamies uz Kurzemes pusi, kur apmeklējam saimniecību, kas izstrādājusi īpašu tehnoloģiju, kas smiltsērkšķu pārstrādes procesā spēj saglabāt visas ogās esošās vielas un vitamīnus. Nākamais uzņēmums nodarbojas ar integrēto augļkopību, ražojot augstas kvalitātes augļus un ogas - zemenes, upenes, avenes, plūmes, ābolus, bumbierus. Sabiles Vīna kalna apmeklējums. Tā ir vieta, kur vīnogas audzētas jau 16. – 17. gs. Mūsdienās šeit aug aptuveni 15 dažādu Latvijai pielāgotu vīnogu šķirņu. Nākamais apskates objekts ir Kukšu muiža, kur var iepazīt 18. – 19. gs. Latvijas vēsturisko muižu kultūrvidi. Atgriešanās Rīgā cauri Jūrmalas kūrortam. Vakariņas latviskā krodziņā. Nākamajā rītā dodamies uz Vidzemi un apmeklējam vietu, kur pirmoreiz Latvijā sāka izstrādāt bijušo kūdras purvu un audzēt tajā lielogu dzērvenes. Saimniecība izstrādājusi arī savas pārstrādes tehnoloģijas, ražo sukādes, sīrupus, sulas, tējas. Nākamā ir vieta, kur Latvijā pirmo reizi uzsākta krūmmelleņu audzēšana. Ekskursija un degustācija. Dienas noslēgumā – saimniecība, kur audzē dzērvenes un mellenes. Tā izceļas ar veiksmīgiem un veselīgiem pārtikas produktiem un to mārketingu. Ceturtās dienas rītā – Cēsu viduslaiku pils apskate. Cēsu pils bija Livonijas ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma apmeklējums un tikšanās ar mācībspēkiem. Dienas noslēgumā – Ungurmuiža - viens no izcilākajiem Latvijas 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugiem. Tās kungu māja (1732. g.) ir vienīgā Latvijā saglabājusies 18. gs. sākuma koka pils. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar 15 veidu vīna darīšanu no Latvijas augļiem, ogām un citām dabas veltēm, kā arī vīna destilāta ražošanu. Vīna darītavā vīndaris pastāstīs par vīna izgatavošanu un dalīsies savā pieredzē. Uz vietas iespējams nobaudīt dažādus izsmalcinātus augļu un ogu vīnus, meklējot sev tīkamākās garšu un smaržu nianses. Vīna darītava sadarbojas ar vietējo zemnieku saimniecībām, tēdēļ pie vīna iespējams nobaudīt sieru no govs vai aitas piena un Bauskas pusē ražotus saldumus. |
||
|
A. Upīša ielā 18. Baznīca celta 1897. g. neogotikas formās (arhitekts H. Šēls) un tā ir viena no nedaudzajām 19. gs. pilsētas ķieģeļu ēkām. Dievnamā atrodas I. Zeberiņa altārglezna “Kristus izdziedina slimos” (1943. g.). Baznīcu no iekšpuses var apskatīt dievkalpojumu laikā, vai iepriekš piesakoties. Pie baznīcas apskatāms E. Laubes projektēts piemineklis (1926. g.) 80 latviešu strēlniekiem, kuri krituši 1. pasaules karā un apglabāti tuvāk Vēršupītei esošajos Brāļu kapos. Pie baznīcas apglabāti arī 1919. g. 18. maija Kauguru kaujas dalībnieki J. Kārkliņš un F. Siliņš. Iepriekš piesakoties, tūristu grupas baznīcu var apskatīt no iekšpuses. |
||
|
Valkas novadā esošā saimniecība "Kurģi" ir vieta, kur braukt atpūsties gan ģimenēm, gan draugiem. Viesiem tiek piedāvātas izjādes zirga, ponija mugurā, pajūgs gan ģimenēm, gan kāzām. |
||
|
Viena no retajām amatniecēm, kas darba procesā neizmanto podnieka virpu, bet strādā „gliemeža” vai „desiņas” tehnikā (līdzīgi kā to darīja bronzas laikmetā), veidojot darbus, kas izceļas ne tikai ar formu daudzveidību, bet ar savu funkcionalitāti. Visi interesenti var darboties meistarklasēs. Ekskursija, cepļa atvēršana un svēpētās keramikas darbu iegāde. |
||
|
Kantes krogs atrodas skaistā guļbaļķu ēkā ar koka lubiņu jumtu netālu no Gulbenes dzelzceļa stacijas. Tajā tiek piedāvāta mājas virtuve un latviešu ēdieni. Iespējams organizēt pasākumus un svinības līdz 100 cilvēkiem. Tiek piedāvāta galdu klāšana un izbraukuma ēdināšana, kā arī pasākumu un izbraukuma banketu apkalpošana. Katru ceturtdienu notiek dzīvās mūzikas pasākumi. |
||
|
Tās ekspozīcijā ir eksponāti, kas vēsta par Džūkstes un Lestenes pagastu vēsturi, 2. pasaules kara laika notikumiem un to sekām. Ieeja par ziedojumiem. |
||
|
Labiekārtota (informācijas stendi, atpūtas vietas) un marķēta taka, kas ved apkārt Kokšu ezeru virknei, kurā ietilpst Zāļu, Dziļais un Dibena ezers. Iepazīstami mežu biotopi, dzīvnieki un to darbības pēdas. Iespējami trīs dažādi takas izziešanas varianti: 7 km, 4,5 km, 2,7 km. Maršrutu var braukt ar divriteni. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Doles salā (Latvijas lielākā upju sala) atrodas Doles muižas dzīvojamā ēka (celta 1898. g.) - Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Doles muižas ēkā ir izveidots Doles muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu, kas vēsta par cilvēku dzīvi Daugavas krastos. Blakus esošajā parkā (etnogrāfiskas ēkas, nēģu un lašu tači) atrodas arī pieci unikāli lielgabali, kas uzieti Salaspilī, ceļot jauno stadionu. Šajā vietā 1910. Gadā atradās cara armijas karaspēka nometne un tika atklāts piemineklis Pēterim I. Vēl viens no šeit atrastajiem lielgabaliem atrodas paša muzeja ekspozīcijā.
|
||
|
Geraņimovas Ilzas ezera krastā atrodas „Zemeņu krastiņi”, kur lielās platībās audzē, pārstrādā (ap 10 šķirnes). Saimniecei ir piedāvājums - sešu dienu ilga zemeņu kūre veselības uzlabošanai. Zemeņu lasīšana, degustācija un iegāde svaigā un apstrādātā veidā, zemeņu maskas, ēdieni no zemenēm, māla maskas un kompreses pret locītavu sāpēm, floristikas iemaņu apguve, brauciens pa ezeru u.c. |
||
|
Trešā lielākā Igaunijas sala. Klāta ar skaistām kadiķu audzēm, nelieliem dolomītu atsegumiem jūras krastā un zvejnieku ciemiem piekrastē. |
||
|
Izcila lokveida taka (4,5 km), kuras lielākā daļa (koka laipas) ved pa Rīsas purvu (Riisa raba). No takas un divstāvīgā koka skatu torņa ir vērojami purva ezeriņi, lāmas, un purvaini meži. Ja nacionālā parka apskati sāk no ziemeļu puses, tad šī taka ir labs ceļojuma iesākums! |
||
|
Viens no retajiem Latvijas un dažiem Kurzemes šāda tipa ezeriem, kam raksturīga liela ūdens dzidrība (piesaista atpūtniekus) un īpaši, Latvijā ļoti reti sastopami augu sugu kompleksi. Dabas parks ietver Pinku ezeru, tā krastus un mežu masīvu austrumos no tā, kā arī mazākus ezeriņus un Šarlotes dīķi. Kaut arī ezeram nav pārāk ērta piekļuve, tas vasarās ir atpūtnieku iecienīts. Pinku ezera apkārtnē atrodas vairākas tūristu mītnes. |
||
|
Ekskursijas laikā var nogaršot mājās gatavoto maizi, sieru, zvēra gaļu un alu. Tāpat var apskatīt seno dārzu, liepu aleju, saimniecībā audzētos briežus, dambriežus, muflonus. Bērnus vilina iespēja paglaudīt kazas, trušus un ēzeli. |
||
|
Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos. |
||
|
Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca. Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. Kolkas pareizticīgo baznīca. Ziņas par lībiešu pāriešanu pareizticībā sniedz restaurācijas laikā (pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi) Kolkas luterāņu baznīcas tornī (sk. arī tālāk) atrastais dokuments, kas tur ievietots 1885. gadā baznīcas celšanas laikā. Tas vēstī, ka lībiešu pāriešana pareizticībā vai, tā sauktajā, ķeizara ticībā, „nav saistīta ar ticības pārliecību, bet tā ir līdzeklis tikt pie zemes priekšrocībām vai baudām.” Pareizticīgo draudze 1885. gadā iegādājas zemi no barona Osten - Zakena. Uz tās 1890. gadā uzcelta baznīca, priestera māja un skolas ēka. Visas ēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Baznīcai ir sava draudze un dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Atrodamas ziņas, ka Kolka ir vienīgais lībiešu krasta ciems, kur 19. gs. deviņdesmitajos gados uzcēla pareizticīgo baznīcu. Baznīcas zvans savu vietu “ieņēmis” 1936. gadā. Padomju laikā baznīcu izmantoja kā kapliču, bet mūsdienās tā pilda savu sākotnējo lomu. Kopš 1997. gada Kolkā darbojas arī Kolkas Romas katoļu Jūras Zvaigznes Dievmātes baznīca – neliela eleganta koka guļbūve. 1997.gadā ar Liepājas diecēzes bīskapa atļauju 1935.gadā Sakas Grīņos celtā baznīciņa tika nojaukta, pārvesta un no jauna uzbūvēta Kolkā. |
||