| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No Vilces muižas pa pastaigu taku var aiziet līdz pilskalnam (12 m virs apkārtnes, labiekārtots), kas atrodas Vilces un Rukūzes upīšu satekā. Atradumi liecina, ka cilvēku apmetne šeit ir pastāvējusi jau vidējā dzelzs laikmetā. Pilskalna piekājē atrodas atpūtai labiekārtotā Zaķu pļava. Nostāsti vēsta, ka Vilces grava bijusi laupītāja Kaupēna slēpšanās vieta. |
||
|
Sena sēta pie upes, kur jau kopš 1851. gada darbojas ūdens dzirnavas. Skaista ainava - blīvs mežs, milzīgs dīķis un upe. Viensētā ir tradicionālš lietuviešu pirts, kur izbaudāmi autentiski pirts rituāli profesionāla pirtnieka pavadībā. Vieta, kur sarīkot ģimenes svinības vai korporatīvo pasākumu - semināru vai banketu. Zālē var tikt uzņemti līdz 40 cilvēki. Piedāvā nakšņošanu 10 istabās. Aktīvās atpūtas piekritēji var doties pārgājienos ar kanoe, zvejot līdakas, izbraukt ar velosipēdu pa Varniu reģionālo parku, apmeklējot senās baznīcas, pilskalnus un muzejus. Ir iespēja palikt arī teltī. Ekskursija pa 19. gs. dzirnavām ar stāstījumu par tā laika graudu malšanas procesu.
|
||
|
Brīvdienu māja "Rūķīši" atrodas ainaviskā vietā pie Rugāju ūdenskrātuves. Saimnieks audzē un pārstrādā zivis. Klāj galdus, kuros ir latgaļu ēdieni. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Kūpinātas zivis (karpa, Peipusa vēdzele, līnis, sams, breksis). Brekšu konservi. No karpas, līņa un brekša vāra zivju zupu. Putraimu biezputra ar kūpinātu gaļu, pašcepta rudzu maize, uz vietas gatavoti sieri. Īpašais ēdiens: gulašzupa no līņa. |
||
|
Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus. |
||
|
Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. |
||
|
Rukši ir bioloģiskā saimniecība, kura audzē HEREFORD šķirnes liellopus, bariņu blējošas aitas ,vistas. Ar ambiciozu skatienu nakotnē par iespējām nodrošināt ar kvalitatīvu liellopu gaļu visus izsalkušos. |
||
|
Kepu bāka ir Baltijas jūras vecākā (pasaulē - trešā vecākā) bāka, kas darbojas joprojām. Tā atrodas uz rietumigaunijas augstākās virsotnes – Torņakalna (Tornimägi) (68 m). Bākā tiek organizētas izstādes, tās pakājē ir atvērta kafejnīca. |
||
|
Take a train from Riga to Cēsis and stay in the very heart of this chaming town. It is one of the most attractive Latvian provincial towns with a medieval Livonian Order Castle, a New Castle containing an excellent regional history museum and creative workshops, a charming Old Town with St. John's Church and several cosy cafes and restaurants with live music at weekends. |
||
|
Ražo piena pārstrādes produktus un audzē zemenes. Viesiem piedāvā apgūt rudzu maizes cepšanu, siera siešanu, saldējuma gatavošanu un dzīvnieku (aitas, kazas, cūkas, teļi, govis, zirgi, vistas, truši, jūrascūciņas u.c.) apskati. Entuziasti var piedalīties lauku sētas darbos, degustēt un iegādāties produkciju. |
||
|
Ristnas bāka atrodas uz Ristnas ziemeļu puses zemesraga. 1873. gadā pasūtītā bāka izgatavota Francijā 1874. gadā. Tās pakājē atrodas neliela ēdnīca. |
||
|
Atpūtas centrā tiek piedāvāta iespēja atpūsties brīvā dabā kolektīviem vai individuāliem apmeklētājiem. Iespējams izmēģināt dažādus metamos ieročus (nažus, cirvjus u.c.), kā arī šaušanu ar dažāda veida lokiem, arbaletiem, pneimatiku u.c. |
||
|
Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas – Liepājas ielas malā. Kafejnīca ar senām ēdināšanas tradīcijām. |
||
|
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
|
Darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, kur darina segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var pasūtīt un iegādāties. Piedāvā ekskursijas, cep maizi. |
||
|
Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes. |
||
|
Darbnīcas apmeklētāji var uz virpas izveidot krūzīti, iegravēt savu vārdu un atgriezties pēc darba, kad tas ir apdedzināts ceplī. Šeit gaida stāsts par podniecības vēsturi, var iegādāties darbus, kā arī pacienāties ar garšīgām augu tējām. |
||
|
Dabas parkā izveidota Baltijā vienīgā Bišu taka, kurā apmeklētājs var iejusties bites ‘’lomā’’. Zinātkārie var ieģērbties bitenieka tērpā un novērot bišu dzīvi stropā vai kāpt kokā ar seno dravnieka ierīci – dzeini. Ekskursija, Bišu, Putnu, Meža, Sporta un Augu takas. |
||
|
2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas. |
||
|
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
|
Pie Gārsenes pils atrodas bijušais muižas parks 4ha platībā un pie tā sākas arī Gārsenes dabas takas. Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā. Kopumā Gārsenes mežā vijas dažāda garuma labiekārtotas pastaigu un izziņas takas - Kultūrvēsturiskā taka, Zaļā taka, Baronu pastaigu taka, Staburaga taka, ar ierīkotām atpūtas un ugunskuru vietām. Takās apskatāmi vairāk kā 40 unikāli dabas objekti, gan dižakmeņi, gan dižkoki, kā arī un pagasta ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. No 2016.gada maija Dabas takās ietilpst arī „Krēslas stundas taka”, kas īpaši patiks zinātkāriem mazajiem ceļotājiem. Taka stāsta par Rūķu dzīvi mežā un tās veidošanas pamatā ir stāsti no „Lielās Rūķu enciklopēdijas”. |
||