Million star hotel ir videi draudzīgi namiņi, kas atrodas uz pontoniem Viļakas ezera krastā un aprīkoti ar visu nepieciešamo patīkamai atpūtai. Iespējams izvēlēties klasiskā jumta bungalo ar vinila plašu atskaņotāju vai stikla jumta bungalo, kas piedāvā zvaigžņu vērošanu caur teleskopu. Pieejama e-velosipēdu, SUP dēļu, laivu un velosipēdu noma, iespējams izbaudīt arī pirti.

Izbraucot no Kolkas Melnsila virzienā, pa ceļam var piestāt pie Zēņu dīķa. Tā ir 1,3 ha liela mākslīga ūdenskrātuve, ko 20.gs. 60.gados izraka, lai iegūtu ledu Kolkas zivju fabrikas vajadzībām. Makšķerēšana un pastaigas. Apsaimnieko biedrība “Kolkas makšķernieku klubs”.

Latvijas un Lietuvas laukos ir daudz saimniecību, kurās saimnieki paši gan audzē izejvielas, gan ražo pārtikas produktus, laika gaitā izkopjot tradicionālās receptes līdz pilnībai. Nelielo ražošanas apjomu dēļ šīs delikateses reti nonāk lielveikalos, tādēļ ir vērts aizbraukt gardēžu tūrē uz laukiem un nodoties garšu baudai.

Ceļojuma sākumpunkts ir Viļņa, no turienes dosieties uz Traķiem (Trakai), kur karaītu etnogrāfiskajā muzejā iepazīsiet etniskās minoritātes – karaītu – ēdienus. Pēc tam ieskats lietuviešu lauku dzīvē 18.-20.gs. Rumšiškes (Rumšiškės)etnogrāfiskajā muzejā. Braucot caur Kauņu, nonāksiet medus saimniecībā, kur var iegādāties ne tikai medu un vaska sveces, bet arī nogaršot medalu. Pakrojas muižā (Pakruojo Dvaras) iejutīsities 19. gadsimta muižnieku dzīves vidē un restorānā baudīsiet muižas ēdienus. Ceļa turpinājumā – Krusta kalns, kur izvietoti neskaitāmi, apmeklētāju atvesti krusti, paužot viņu kristīgo dedzību. Pēc tam alpaku saimniecība, kur var paglaudīt, pabarot un fotografēties ar šiem neparastajiem dzīvniekiem. Dienas noslēgumā vakariņas lauku mājās ar tradicionāliem lietuviešu ēdieniem. Iebraucot Latvijā, pirmais apmeklējums un degustācija saimniecībā, kurā gatavo septiņu veidu sierus. Pa ceļam Tērvetes senvēstures muzejs un Tērvetes dabas parks. Pēc apmeklējuma labi garšos latviešu ēdieni lauku krodziņā. Lauku maiznīcā pie Svētes palutiniet sevi ar gardiem cepumiem un plātsmaizēm. Izstaigājuši Jelgavu, nonāksiet lauku mājās „Caunītes”, kur varēsiet apgūt latviešu maizes cepšanas māku un izcept savu maizes kukulīti līdzņemšanai. Pa ceļam uz Rīgu iegriezieties „Ķiploku pasaulē”. Latvijas ķiploks izceļas ar īpaši spēcīgu aromātu un garšu, un saimniece no tā gatavo daudzus neparastus produktus. 

Maršruts iepazīstina ar Kurzemes mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Tukumā, - vietā, kas pazīstama ar dažādu interesantu ēdienu un dzērienu piedāvājumu. Tālāk tas šķērso Abavas senleju – vienu no skaistākajām Latvijas upju ielejām, ved gar Sabiles Vīna kalnu, līdz atduras Talsos – „Deviņu pakalnu pilsētā”. Tālākā maršruta gaita ved uz Dundagas pusi, kas pazīstama ar teikām apvīto Dundagas pili, pa lieliem un vientuļiem meža masīviem aizlokas līdz Ventspilij un tālāk gar Baltijas jūras piekrasti – līdz Medzei. No Medzes atkal dodamies Kurzemes vidienē, izbraucam cauri Aizputei un Kazdangai, kas ievērojama ar savu pili, apmeklējam pirmo Latvijas šitakē sēņu audzētavu Garīkās, Piena muižu ar Piena muzeju. Tālāk caur Saldu, kas pazīstama ar saviem gardumiem dodamies Džūkstes virzienā, noslēdzot loku starta vietā – Tukumā. 

Atrodas Krustpilī, Rīgas ielā 216 b. Krustpils pils pirmsākumi ir meklējami 1237. g. Šajā laikā Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs uzcēla Kreicburgas pili, kas bija pirmā krustnešu nocietinātā pils Latgalē. 16. gs. beigās tā līdz pat 20. gs. sākumam nonāk bruņinieka Nikolaja Korfa (un tālākās dzimtas) īpašumā. Neskatoties uz sekojošiem postījumiem un pārbūvēm, pils līdz mūsdienām ir saglabājusi viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu. 19. gs. vidū tā iegūst historisma stila interjerus. Tajā pat laikā ir saglabājušies arī senākas apbūves elementi - vārtu tornis, korpusa pamatsienas, šaujamlūkas, velvju konstrukcijas, logailas u.c. Padomju laikos pilī atradās PSRS armijas daļa, bet tai blakus izveidojās kara pilsētiņa - mūsdienu Pils rajons, ko rietumu puses ieskauj Pils dīķis. 1994. g. ēku kompleksā iekārtots Jēkabpils vēstures muzejs, kuru var iepazīt gida pavadībā vai individuāli (ar audiogidu). Vienreizējs skats no torņa!

Redzama jau pa lielu gabalu no abiem Daugavas krastiem. Baznīcu cēla 1909. - 1913. gadā. Kā interesants ir jāmin fakts, ka tās būvniecībā izmantoto sarkano ķieģeļu kvalitāte bijusi slikta, tādēļ kopš 1939. g. ir nomainīti ap 60 000 ķieģeļi! Neskatoties uz to, dievnams ir nominēts kā viena no iespaidīgākajām Latvijas sakrālajām celtnēm. Tās būvniecībā pielietoti neogotikas stila dekoratīvie elementi, bet interjera iekārtas - altāris, kancele, ērģeļu luktas, baznīcēnu soli un mūsdienās izgatavotie biktssoli ir veidoti gotiskās formās. Ērģeles būvētas 1931. gadā. Baznīca cieta 1. pasaules kara laikā un to atjaunoja 1921. g. To ieteicams apmeklēt gida pavadībā.

Saimniecībā zeļ bagātīgs ābeļu dārzs, bet laukos aug kartupeļi un zemenes. Piedāvā ābolu iegādi un zemeņu degustāciju.

Z/s “Rūķīšu tēja” ir viens no lielākajiem ārstniecības augu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums produkcijas kvalitāti nodrošina, audzējot un ievācot augus savā saimniecībā un veicot rūpīgu žāvēšanas, uzglabāšanas un fasēšanas procesu. Ražošanas procesā netiek izmantoti aromatizatori, krāsvielas, konservanti un biezinātāji.  Grupu ekskursijām neizpaliek arī gardo tēju degustācija un tēju izvēles ieteikumi. Interesantiem ir iespēja arī iegādāties produkciju ražotnes veikaliņā par iepriecinošām cenām. Saimniecībā audzē plašu augu klāstu, no kuriem gatavo tējas - kumelītes, piparmētru, raudeni, klinģerītes,  asinszāles, baldriānu, ehināciju, kaķumētru,  kaķpēdiņas, mārsilus, melisas, sirdsmāteri, vērmeli u.c augus. Šeit ir īpaši vērts iegriezties tad, kad augi zied un katrs no lauciņiem krāsojas savā, tikai tam raksturīgā tonī.

Ļoti ainaviska vieta Siguldā, kas gleznota (no tā arī vēlāks nosaukums) un fotografēta kopš seniem laikiem! Paradīzes kalns būtībā nav kalns, bet gan vieta, kur Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzi „pāršķeļ" varenā Vējupītes grava. No Paradīzes kalna paveras izcils skats uz Turaidas pili un Gaujas senleju, kur izveidota atpūtas vieta un skatu laukums. Līdz Paradīzes kalnam var nokļūt ar elektromobili.

Dievnams celts laikā no 1937. – 1940. gadam, un par tā prototipu kalpojusi Kauņas Augšāmcelšanās baznīca Lietuvā. Ēka ir vienjoma celtne, kas veidota funkcionālisma arhitektūrai raksturīgās ģeometriskās taisnstūra formās. Tās iekšpusē ir liels koka altāris, kancele un abi sānu altāri (darināti 19. gs. sākumā), kas savulaik greznojuši Rokišķu baznīcu. No Rokišķu baznīcas tos pārveda tādēļ, ka pēdējā tika izveidots jauns interjers. 1997. g. baznīcai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma Zilais karogs. Blakus dievnamam atrodas 19. gs. otrajā pusē no sarkanajiem ķieģeļiem celtie vecās katoļu baznīcas vārti un Sēļu parks.