| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols. |
||
|
Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā, kas atrodas ~ 5 km no Pervalkas. Preilas pirmsākumi meklējami 1843. g., kad arī šeit uz dzīvi pārcēlās Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciemu iedzīvotāji. Vēl tagad zem Karvaiču kalna – 59 m augstas kāpas atrodas ar smiltīm apbērtā ciema vieta. Preilā ir viena centrālā iela, kuras malās ir redzami gan 19. – 20. gs. mijas koka nami, gan arī vēlāk celtas ēkas, kuras izmantoto kā vasarnīcas vai viesu namus. Te ir vērts pasēdēt kādā no vietējiem krodziņiem un nobaudīt zivis! No Nidas līdz Preilai un Pervalkai var nokļūt arī pa veloceliņu. |
||
|
Ceļu vērts izstaigāt vietā, kur tas šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju. Aptuveni kilometru garš ceļa posms „nolaižas" pa krauju šķērsojošā strauta ieleju, kurai dots dīvains nosaukums – Kušperlankgrāvja grava (pēc citiem avotiem - Zeltiņu grava). Autobraucējiem te jāuzmanās, jo tilta nav – ir brasls. Agrā pavasarī vai ziemā var novērtēt gan gravas, gan arī Zilo kalnu kraujas iespaidīgās reljefa formas. Abpus ceļam paceļas vairākus metrus augsti un klinšu bojātāju rokas skarti smilšakmens atsegumi (lūdzu, saudzējiet tos!). Vienā no tiem izveidojusies neliela niša. Pa labi (austrumos) no ceļa pa Zilo kalnu kraujas terasi paceļas ceļa atzars, kas aizved līdz Mežlīdumiem. Mežlīdumos saimnieks Ansis Roderts veido veselīga dzīvesveida centru. |
||
|
Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā. |
||
|
Restorāns „La Tour de Marie” atrodas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 8. stāvā ar lielisku skatu uz pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Popularizē izsmalcinātu franču virtuvi un piedāvā ēdienus ikdienišķām un biznesa pusdienām. Latviešu virtuve: Siļķes fileja ar mājas biezpienu, kartupeļiem un sīpoliem. Īpašais ēdiens: Marijas kūka. |
||
|
Atrodas skaistā vietā – pašā Daugavas krastā. Ēdina, klāj galdus, piedāvā braucienus ar kuģīti pa Daugavu. |
||
|
Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam. |
||
|
Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes. |
||
|
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||
|
Restorāns "Fon Meks" atrodas atjaunotās Liepupes muižas Lielajā zālē. Seno lauku ēdienu pagatavošanas tradīcijas apvieno ar mūsdienu kulinārijas metodēm. Sadarbojas ar zemniekiem. Zaļumus un garšaugus audzē muižas dārzā. Viesi var piedalīties ēdiena gatavošanā uz malkas plīts senatnīgā virtuvē. Latviešu virtuve: Rupjmaizes kanapē, plate ar Latvijas sieriem, lauku salāti ar zaļumiem, grilēti sezonas dārzeņi, muižas buljons, ēdieni no pašmāju zivīm, cepta cūkgaļas karbonāde, garšvielās cepts jērs. |
||
|
Viena no augstākajām Latvijas celtnēm ar vienu no augstākajiem skatu laukumiem (65 m). Paveras izcila Vecrīgas un Rīgas ainava, kā arī Daugavas (līdz Rīgas HES dambim) un Pārdaugavas skati. Labi redzami blakus esošie Rīgas centrāltirgus paviljoni. |
||
|
Meklējams Ostas ielas promenādes malā, 100 m ziemeļaustrumos no Ventspils Livonijas ordeņa pils. Veltīts jaunlatviešu kustības aizsācējam, publicistam un politiķim, kā arī pirmās Latvijas jūrskolas dibinātājam. Uz soliņa sēdošais Krišjānis ar savu skatu „pavada” katru ostā ienākošo izejošo kuģi. |
||
|
Daiļdārzs meklējams Daudzevas ciema ziemeļdaļā, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Daudzevas dzelzceļa stacijas. „Gundegu” māju saimniece savā īpašumā ir izveidojusi skaistu un ainavisku daiļdārzu, kurš izplānots vairākās, savstarpēji telpiski nošķirtās daļās, kurās aug krāšņumaugi, skujeņi, ogulāji un augļkoki. Savukārt, siltumnīcās gatavojas arbūzi, tomāti, paprikas un citi dārzeņi. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu, atpūsties lapenē, bet īpaši interesenti – saņemt vērtīgu padomu un kādu stādu. |
||
|
Ādažu poligons (bijušais PSRS armijas poligons) arī mūsdienās tiek izmantots kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Tāpat poligona teritorijā iespējams organizēt auto un moto sporta sacensības un testa braucienus vai militarizētu (apsardzes) organizāciju apmācības, iepriekš tās saskaņojot. Augu un dzīvnieku vērošana dabas lieguma teritorijā. Teritorija civilām personām apmeklējama tikai noteiktā kārtībā.
|
||
|
„Rudeņi” atrodas Zemgales līdzenuma dienviddaļā – austrumos no Bērvircavas. Dibināta 1999. gadā. Saimniecība specializējusies piena lopkopībā, un tajā šobrīd ir virs 300 piena govīm un tikpat jaunlopiem. Otra saimniecības ražošanas nozare ir graudkopība. „Rudeņu” laukos - vairāk nekā 400 ha platībā aug ziemāji un vasarāji, rapši un kukurūza. Lai utilizētu lopkopības rezultātā radušos atkritumus, uzcelta moderna biogāzes ražotne, kuras saražotā enerģija tiek izmantota saimniecības vajadzībām. Aktīvi apgūst ES projektus. Par vienu no tiem uzcelta kūts līdz 400 vietām un govju slaukšanas karuselis. |
||
|
Pēc izmēriem, salīdzinoši ar Lielajiem Kangariem, - mazāks oss. Ap 10 km garie un līdz 16 m augstie Mazie Kangari izlokas gar Buļļu purvu. Dabas liegums veidots osa, Buļļu purva, dažādu mežu tipu un reto augu sugu aizsardzībai. Uz osa izveidota auto apstāšanās vieta.
|
||
|
Rokdarbniece Vineta Meistere piedāvā apskatīt, pasūtīt un nopirkt gleznas, dienasgrāmatas un recepšu grāmatas, kas izšūtas krustdūriena tehnikā. |
||
|
Stādu audzētavas "Bērziņi" pamatdarbība ir daudzgadīgo puķu, tajā skaitā zāļveida ziemciešu, paparžu un peoniju stādu audzēšana. Saimniecībā veido peoniju kolekcijas stādījumus. Pēc pasūtījuma pieaudzē puķu traukus un piramīdas ar vasaras puķēm. Saimniecība piegādā un uzstāda moduļu ''zaļās sienas'' vertikālai apzaļumošanai. Ziemā gatavjam Ziemassvētku dekorus un materiālus floristikai. |
||
|
Šajā tūrē pirmajā dienā apmeklēsim lauku saimniecības, kur apskatīsim un nogaršosim zemnieku izaudzētos un saražotos produktus, bet otrajā dienā dosimies pie Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta "3 pavāru restorānu", kur mācīsimies tos gardi un skaisti pagatavot. Viesosimies pie kazkopjiem, kaņepju un ogu audzētājiem, biteniekiem, truškopjiem kā arī apmeklēsim Salacrīvas nēģu zvejniekus. Saimnieki stāstīs gan par savu saimniecību, gan par saimniekošanas un ražošanas metodēm. Gatavā produkcija būs gan nogaršojama, gan iegādājama. Otrajā dienā tiksimies vēlreiz, lai paši gatavotu un baudītu. |
||
|
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili. |
||