| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, redzamas augstas ar mežu apaugušas kāpas. Uz vienas kāpas (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.” Atrodas Bernātu dabas parkā. |
||
|
Latgales novada rehabilitācijas centrs „Rāzna”. Nelielā uzkalniņā Zosnas ezera krastā, ieslēpusies gleznaina parka koku zaru vainagos, lepni slejas sanatorijas „Rāzna” ēka, kura pirmsākumos celta kā vasaras atpūtas nams māksliniekiem. Tā saista ar sakoptu parku un apkārtni. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēku komplekss pilda ārstniecības iestādes funkcijas, piedāvājot plašu fizioprocedūru klāstu. Tūristiem ir pieejama naktsmītne. |
||
|
Atrodas nepilnu kilometru ziemeļrietumos no Dvietes pie dabas parka “Dvietes palienes” robežas. “Apsītēs” dzīvojis un strādājis Latvijā pirmais vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks (1914 - 1989). Šobrīd dzīvojamā ēka ir atjaunota, tajā apskatāmi sadzīves un citi lauku sētā lietojamie priekšmeti, kā arī P. Sukatnieka bibliotēka un darbistaba. Ap “Apsītēm” plešas labiekārtots dārzs, kurā apskatāmas gan vietējās, gan introducētās krāšņumaugu, krūmu un kokaugu sugas, t.sk. arī reti sastopamas. Apskatāmas un iepazīstamas P. Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes un vīnogu dārzs. Pie mājām izvietots informācijas stends par putnu vērošanu Dvietes palienēs. Interesenti var iepazīt gan dārzu, gan “Apsītes” vietējā gida pavadībā. Dārzā izveidota atpūtas un piknika vieta, tiek organizētas talkas un izglītojoši pasākumi. |
||
|
Smilšakmens iežos veidojusies ala ar vairākām arkām, pīlāriem un nišām. Liepas Lielās Ellītes alas (Ellīte, Velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots. Domājams, ka tā sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Ala daudz postīta, 20. gs. sākumā no tās raktas arī baltās smiltis. Lielā Ellīte ir sena kulta vieta. Mūsdienās vieta labiekārtota, izveidota atbilstošs labiekārtojums. |
||
|
Vīna ražošana Allikukivi notiek senajā vadmalas fabrikas direktora ērberģī. Viesi tiek gaidīti uz plašā muižas balkona degustēt daudzveidīgos dzērienus un iepazīties ar vīna darīšanas noslēpumiem, muižas vēsturi un ogu stādījumiem. Augļu un ogu vīnu ražošana pēc igauņu receptēm. |
||
|
No nesen atjaunotā Vecā ķieģeļu tilta un skatu laukuma, kas atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Pils sarga namiņa paveras ļoti skaists skats uz Latvijas platāko un iespaidīgāko ūdenskritumu – Ventas rumbu. Te vērts atbraukt pavasara palu un vimbu migrāciju laikā.
|
||
|
Parka teritorija ietver Lietuvas lielākās upes – Nemunas ielejas daļu starp Seredžius un Geldaudišķis ciemiem ar ļoti ainaviskiem skatiem uz tās krastos esošajiem pilskalniem, viduslaiku pilīm, muižām u.c.
|
||
|
Svētkalnā atradusies krustnešu nocietinātā pils. Zemgaļiem to nebija pa spēkam ieņemt, tādēļ, nodedzinādami savu pili Tērvetes pilskalnā (1286. g.), tie aizgāja uz Raktes (Žagares) novadu Lietuvā. Kad Svētkalna nocietinājumi bija zaudējusi savu militāro nozīmi, krustneši to nojauca. 1701. g. Ziemeļu kara laikā Svētkalnā atradās zviedru armijas nocietinātā apmetne, no kā arī cēlies vietvārds. Domājams, ka pirms tam šajā vietā atradusies seno zemgaļu svētvieta. No Svētkalna paveras viena no skaistākajām un biežāk fotografētajām Tērvetes ainavām. |
||
|
Kadiķis, kas ir Sāremā salas simbols, ir arī vērtīga sīrupu izejviela. Viesi uzzinās daudz ko par kadiķiem. No pavasara līdz rudenim var baudīt dārza krāšņumu, kā arī ielūkoties senās zemnieku ēkas iekšienē. |
||
|
Kafejnīca "Rodi" atrodas Gulbenes ziemeļdaļā pie kultūras nama ēkas. Tajā iespējams nogaršot dažādu veidu picas, kā arī citus siltos ēdienus. Picas tiek ceptas uz vietas, un tās iespējams paņemt arī līdzi. Katru dienu jauns pusdienu piedāvājums. |
||
|
Viduslaiku sētā katrs var izmēģināt seno ieroču mākslu – šaušanu ar loku un arbaletu (14 - 15. gs. atdarinājums), cirvja mešanu (13. gs. vācu metamo cirvju replikas) un šķēpa mešanu. Kad šīs zinības ir apgūtas, var izkalt naudu – īstas viduslaiku monētas kopiju. Apmeklētāji var piemērīt 13 - 15. gs. bruņu kopijas - bruņucepures, bruņucimdus, nofotografēties ar zobenu vai kara cirvi. Lielākām grupām var sarīkot sporta spēles viduslaiku garā ar dažādām senām sporta spēlēm, kā arī viduslaiku galdiņspēļu turnīrus.
|
||
|
Uz Padomju armijas bijušā lokatora torņa bāzes mūsdienās ir izveidots ap 18 m augstais skatu tornis, kas atrodas pie Ventspils Dienvidu mola (Medņu iela). No tā labi pārskatāma ostas teritorija ar jūras vārtiem Ventas lejtecē un pilsētas pludmale. Tornī pieejams monoklis. Vērts izstaigāt arī Dienvidu molu, apskatīt skulptūru "Govs - matrozis" un pabaudīt jūras skatus. |
||
|
Gaiziņkalna apkārtne - Latvijas augstākā vieta ar Vidzemes augstienei raksturīgo pauguraino reljefu, izcila ainavu vieta, lai gan labu (vēl jo vairāk - labiekārtotu) skatu punktu nav nemaz tik daudz vai nav vispār. Parka „centrā” atrodas Gaiziņkalns – Latvijas augstākais un Baltijas otrs augstākais reljefa punkts (311,6 m vjl). Gaiziņkalna apskatei izveidota labiekārtota taka. Ziemas sezonā Gaiziņš ar apkārtni ir viena no Latvijas populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas vietām. Kā licencētas makšķerēšanas vieta iecienīts ir Viešūra (Kaķīša) ezers. Teritorija ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Esot Gaiziņkalna dabas parkā, jāsecina, ka Latvijā ir liels ainavu potenciāls, kas šobrīd kā resurss praksē gandrīz netiek izmantots. |
||
|
Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss. !!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta. |
||
|
Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.). |
||
|
Vienīgais šāds muzejs Baltijas valstīs. Tā mērķis – parādīt cilvēka (un lietuviešu tautas) saikni ar kosmosu. Izglītojošas programmas, mitoloģiskie akmeņi. |
||
|
Jūras apsardzes rajons ar zenītraķešu divizionu Miķeļtornī tikusi īpaši veidota Padomju savienības ārējās robežas aizsardzībai. Pašlaik teritorijā tiek izmantota tikai robežsargu bijušā teritorija, kur izvietots Ventspils krasta apsardzes bataljona novērošanas punkts.
|
||
|
Resnākā un varenākā Latvijas parastā egle (Picea abies). Neparasts ir tās monolītais un nelieliem dobumiem izrobotais stumbrs. Egle meklējama aizaugušajā Īves muižas parkā, aiz muižas pils drupām.
|
||
|
Alatskivi muižas vēsturiskajā ledus pagrabā gatavo vīnus, zāļu tējas, pārtikas suvenīrus, garšvielu etiķus un ievārījumus no apkārtējos mežos un laukos iegūtās ražas. Mājīgajā veikaliņā var degustēt un iegādāties gan vīnus, gan tējas, gan citus vietējos pārtikas suvenīrus. Ja grupa ir lielāka vai vēlaties mūs apciemot ārpus darba laika, par savu ierašanos vēlams brīdināt iepriekš. |
||
|
Iespējams, ka Baķu baznīckalns ir bijusi sena kulta vieta. Mūsdienās tā ir kāpās esošs kalniņš, kas izmēros ir nedaudz lielāks par pārējiem. Par šo vietu ir zināms nostāsts, ka kalnā nogrimusi baznīca. Vietas ar nostāstiem par nogrimušu baznīcu var liecināt, ka konkrētajā vietā kādreiz atradusies kāda kristīga vai arī pagāniska lūgšanu vieta. (Avots: Rojas TIC) |
||