Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu. |
||
Parks atrodas Karulas augstienes paugurainajā apvidū, kura vidusdaļā iegūlis Ähijärve ezers. Parks veidots kultūrvides, ainavas ar nelielām lauku sētām un savdabīgo kupolveidīgo pauguru aizsardzībai.
|
||
Tosmares ezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna mūsdienās ir sekla (0,5 – 1,2 m) un stipri aizaugusi ūdenstilpe, ko migrāciju un ligzdošanas laikā iecienījušas daudzas putnu sugas, kas kopā ar aizsargājamiem augiem ir nozīmīgākā teritorijas vērtība. Ezera rietumu un dienviddaļā atrodas nozīmīgs vēstures piemineklis - Liepājas fortifikācijas sistēmas nocietinājuma daļas un Cietokšņa kanāls. Līdztekus tam virzās 11. Novembra bulvāris, no kura vietām pārskatāma daļa no lieguma teritorijas. Labs skats paveras arī no fortu paliekām ezera dienviddaļā. Rietumos no Tosmares dabas lieguma atrodas Karosta – viens no interesantākajiem Latvijas militārā mantojuma pieminekļiem ar neparastu tūrisma piedāvājumu. |
||
Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas. |
||
Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti! Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos. |
||
While you are in Obinitsa Seto Museum you can learn more about the lifestyle and culture of Setomaa's people. In the museum you can see a lot of items that are very important to their culture, for example the fine handicraft of the Seto women. Also since 2015 here you can also learn about other Finno-Ugric nations. There is a possibility to shop in the souvenir shop. |
||
Vienā no Kalnmuižas ēkām ir uzcelta krāsns, kurā saimnieces cep rudzu maizi ar sēkliņām, saldskābo maizi un maizi ar žāvētiem augļiem. Piedāvā izzinošu ekskursiju, līdzdalību maizes sagatavošanas procesā, degustāciju un izcepto kukulīšu iegādi. |
||
Ainaviskā plāna Joniškeļo muižas parks izveidots 18.gs. otrajā pusē. 19.gs. sākumā pārveidots un paplašināts. Cauri parkam tek Mažupe. No muižas ciematiņa puses abās pusēs gājēju taciņai stiepjas liepu aleja. Muižas priekšā – liels laukums. Parkā aug pāri pat 20 šķirņu vietējo koku un krūmu, un vairāk kā 30 šķirņu un formu introducentu. Ievērojamas un vērtīgas ir divas parastās jeb “čūskas zaru” formas egles, savdabīga parastā ligzdas formas egle. Tāpat šalc Lietuvā diezgan reti sastopamās rietumu zelta tūjas, parastais dažādlapu ozols, divstumbru sudrabkļava, pelēkais riekstkoks. Parkā viz trīs dīķi. |
||
Viesiem ir iespēja pastaigāties un nofotografēties lavandu laukā, atpūsties mājīgajā un smaržīgajā Provansas stila apkārtnē. |
||
Beverīnas novada Vīnkalnos saimnieko Žentiņu ģimene, kur draudzīgi sadzīvo divas kultūras un ēdienu tradīcijas – Itālijas un Latvijas. Tā ir iespēja pabūt lauku vidē, aktīvi atpūsties un piedalīties īstas itāļu picas cepšanā, kur katram iespējams izveidot picu pēc savas gaumes un garšas, cepot uz dzīvas uguns malkas krāsnī. Pieejams tīrs ūdens un itāļu vīns, Illy kafija un tēja. Bez picām iespējams iegādāties tiramisu, rupjmaizes kārtojumu, iepriekš pasūtot. Iespēja aplūkot Vīnkalnu saimnieka senlietu kolekciju un baudīt sakoptu lauku sētas atmosfēru.
|
||
Atpūtas vieta ģimenes īpašumā Vārvē, kurā tiek piedāvāti pirts rituāli. Tāpat ir iespēja pārnakšņot namiņā un atpūsties pie dabas un Ventas upes. |
||
Ārkārtīgi ainaviska teritorija Augšzemes augstienes centrālajā daļā ar vairākiem ezeriem - Medumu, Lielo un Mazo Ilgas, Šķirsteņu un dažām mazākām ūdenstilpēm. Medumu ezera salām ir dabas lieguma statuss. Teritoriju šķērso vairāki grantēti ceļi, no kuriem dažviet paveras brīnišķīgas, bet nelabiekārtotas skatu vietas. Teritorijā atrodas Medumu katoļu baznīca. Piemērota teritorija dažādu aktīvā tūrisma veidu attīstībai. Dabas parks ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. |
||
1671. g. celtā pils vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo skatu (klasicisma stils) ieguva 1820. - 1923. gadā. To ieskauj 19. gs. sākumā veidots parks ar rotondu un akmens tiltu. Tematiskas izstādes. |
||
Skaistākie skati, kas paveras uz šejienes kultūrvēsturiskajām vērtībām (Āraišu ezerpils, luterāņu baznīca, mācītājmuiža, viduslaiku pils drupas – visi objekti - kultūrvēsturiskie pieminekļi) un Vidzemes augstienes pauguriem meklējami Āraišu vējdzirnavu un Drabešu – Āraišu ceļa tuvākajā apkārtnē.
|
||
Muzejs Egļavā stāsta par mežsaimniecību Latvijā pirmskara un pēckara periodā. Eksponēti ir ne tikai mežsaimniecības darbarīki un piederumi, bet gan apskatāmi ir arī bijušā Balvu rajona teritorijā tapušie tekstīliji, keramikas un kokamatniecības paraugi. Bijušajā mežniecības mājā pieejamas guļamistabas viesu izmitināšanai. |
||
This section of the Baltic Coastal Hiking Route is a comparatively short hike across a beautiful sandy beach, the coastal side of which is bounded by brightly colored pine forests with spectacular dunes and dams of dunes. To get from the beach to Carnikava, the Baltic Coastal Hiking Route will take you through a forest via a promenade. Then it takes a stroll around the Old Gauja River via a levee and reaches the pedestrian bridge over the Gauja River. Both as you start and end the hike, it is nice to sit in one of the pubs and summer cafés located on Vecāķi beach and in Carnikava. |
||
Atrodas Alekšupītes labajā krastā pirms tās ietekas Ventā. Saglabājušās ziņas, ka pirmās dzirnavas šajā vietā tika celtas līdz ar Kuldīgas pils būvniecību 13. gs. Hercoga Jēkaba laikā dzirnavās taisīja šaujamo pulveri. Vēlāk šī bija pirmā vieta Kurzemē, kur ražoja papīru. Tagad redzamo veidolu ēka ieguva 19. gs. Padomju laikā dzirnavās ierīkoja metālapstrādes darbnīcu. Šobrīd vēsturiskā dzirnavu ēka tiek atjaunota. Apskatāma no ārpuses. |
||
Tabivere ciems. Drumlinus veidojis ledājs un tie orientēti ledāja kustības virzienā. Pēc izskata drumlini atgādina klaipveida paugurus. No to „mugurām” paveras skaisti skati uz drumlinu lauka ainavu un ieplakās esošajiem ezeriem. Apmeklētāju centrs atrodas Äksi ciemā.
|
||
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
|
||
Kolkasraga galā ir redzamas viļņu noskalotās
vecās, 16. gs. celtās un vairākkārt pārbūvētās bākas drupas, kas pēc katras
lielākas vētras un aukstas ziemas (ledi!) paliek aizvien mazākas. Drupas
kādreiz atradušās krietnu gabalu sauszemē, tagad tās pamazām pazūd
zem ūdens.
|