Krēslainajā muižas pagrabā var noklausīties stāstījumu par mājas vīna izgatavošanas mākslu un degustēt rabarberu, upeņu un zemeņu vīnu kopā ar apkārtnē saražotajiem lauku labumiem (siers u.c.). Vīns tiek gatavots, izmantojot vietējo zemnieku saražoto produkciju.

Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus.

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas lopkopības saimniecības, kas audzē govis, aitas, kazas un cūkas. Iepazīšanās diena, kuras laikā Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums) apskate. Nākamas dienas pirmajā pusē dodamies uz Kurzemi. Zemnieku saimniecības apmeklējums, kuras specializācija ir gaļas liellopu ganāmpulks. Otras saimniecības specializācija ir dažādas jomas - tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšana vaislai, nobarošana un gaļas ražošana, piena sivēnu pārdošana un cūkgaļas ražošana, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšana, kā arī biškopība. Vakarpusē – Kuldīgas vecpilsētas un Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas apmeklējums. Nākamajā dienā dodamies uz Vidzemi. Pirmā saimniecība ir specializējusies liellopu audzēšanā un intensīvajā lauksaimniecībā, bet otrās specializācija ir piena lopkopība, graudaugu un zālāju audzēšana. Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos, apskate. Vakarpusē - viena no lielākajām kazkopības saimniecībām Latvijā. Te audzē ap 160 tīršķirnes kazas (Alpu, Anglo, Vācu baltā dižciltīgā) un mājas cūkas kuiļus (vaislai). Ekskursija un vairāku sieru šķirņu degustācija. Nākamās dienas rītā apmeklējam vienu no lielākajām Latvijas aitkopības saimniecībām, kas vienlaikus ir arī bioloģiskā saimniecība. Te audzē ap 250 Latvijas tumšgalves šķirņu aitu. Otra saimniecība darbojas divos virzienos – audzē graudus un zālāju sēklas un nodarbojas ar piena lopkopību un jaunlopu audzēšanu. Cēsu viduslaiku pils apskate. Cēsu pils bija Livonijas ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Dienu noslēdzam Ungurmuižā, kas ir viens no izcilākajiem Latvijas 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugiem.

Kale ir tradicionālais koka traleris ar buru, kas sava graciozā izskata dēļ jau 20. gadsimta sākumā Vircezerā (Võrtsjäre) tika izmantots izpriecas braucieniem. Slaidajam buriniekam ir divas trīsstūrveida buras. 2005. gadā ar Võrtsjärve SA atbalstu tika uzbūvēts burinieks "Paula", bet 2009. gadā – "Liisu". Brauciens ar šiem buriniekiem ir īsts pārdzīvojums tradicionālā garā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma uz burinieka piedāvājam nogaršot siltu zivju zupu un svaigi kūpinātas zivis.

Kuldīgas apskati ir ieteicams sākt ar tiltu! Šis ir trešais garākais (savā laikā arī viens no modernākajiem) Eiropas ķieģeļu tilts (164 m), kas celts 1873. - 1874. gadā. Sākotnēji tas bija 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. 1. pasaules kara laikā tika uzspridzināti divi tilta posmi, kas atrodas tuvāk Ventas labajam krastam. 1926. g. tiltu atkal atjaunoja, izmantojot dzelzsbetona konstrukcijas. Senais tilts ir sava veida pilsētas simbols un vieta, kur uzņemti dažādu filmu sižeti („Emīla nedarbi” u.c.). 2007. – 2008. gadā tiltu rekonstruēja. No tā paveras lielisks skats uz Ventas rumbu.

Vīna ražošana Allikukivi notiek senajā vadmalas fabrikas direktora ērberģī. Viesi tiek gaidīti uz plašā muižas balkona degustēt daudzveidīgos dzērienus un iepazīties ar vīna darīšanas noslēpumiem, muižas vēsturi un ogu stādījumiem. Augļu un ogu vīnu ražošana pēc igauņu receptēm.

Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā.

Saimniecība "Baltiņi" atrodas Auces novadā un nodarbojas ar lopkopību un lauksaimniecību. Viesiem ir iespēja redzēt un izzināt piena ražošanas procesu, kā arī iepazīt saimniecības dzīvniekus. Saimnieki piedāvā apskatīt padomju laiku auto kolekciju, pieejama arī suvenīru un trauku kolekcija ar govs motīviem.

Neretas „Riekstiņos” sešus savus bērnības gadus pavadīja izcilais latviešu rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877. - 1962.). J. Jaunsudrabiņš piedzima kalpu ģimenē Neretas “Krodziņos”, bet uz „Riekstiņiem” ar māti pārcēlās pēc tēva nāves. „Riekstiņos” dzīvojošie ļaudis kļuva par prototipiem viņa sarakstītajā “Baltajā grāmatā”, kur tās sauc par Mūsmājām. Godinot J. Jaunsudrabiņa piemiņu, 1967. g. Riekstiņos atklāts muzejs, kas atrodas autentiskā Sēlijas viensētā ar savu garu un smaržu. Apskatāma dzīvojamā ēka, klēts un vāgūzis, saimniecības ēka, kurai austrumu galā 1820.gada beigās piebūvēta saimniecības klēts. "Riekstiņu" ābeļdārzā ir simtgadīgas un vēl vecākas ābeles, tas sākts veidot 19.gs pirmajā pusē. Netālu esošajos Ķišku kapos (Vecumnieku – Ilūkstes ceļa malā) atdusas Jaunsudrabiņu dzimtas piederīgie un pārapbedīts J. Jaunsudrabiņš. Joprojām Neretas novadā saglabājušās daudzas viensētas un vietvārdi - pauguru, upju un citu vietu nosaukumi, kurus Jaunsudrabiņš pieminējis Baltajā grāmatā. 

Pēc Beverīnas amatnieku biedrības iniciatīvas atjaunotajā namiņā piedāvā gan novada, gan plašākas apkaimes amatnieku produkciju, radošās darbnīcas un pasākumus dažādu rokdarbu tehniku apguvē. Namiņš ir gan apmācību centrs, gan amatniecības izstrādājumu tirgotava, gan arī Beverīnas novada kultūras, folkloras un latviskās dzīvesziņas popularizēšanas centrs.