Strausu un kazu ferma "Nornieki", kas atrodas netālu no Kuldīgas,  nodarbojas ar strausu un Āfrikas būru kazu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecība piedāvā izzinošu ekskursiju pa fermu, maltītes baudīšanu pašu restorānā [ ar putniem ] , dažādus produktus no strausa un kazas - sākot ar gaļu un beidzot ar dažādiem aksesuāriem.

Igaunijas vecākais un lielākais dzērienu ražotājs, alus darītava A. Le Coq, alus darītavas muzeja apmeklētājus aicina iepazīt alus gatavošanas vēsturi un alus kultūru, mūsdienu alus ražošanu, kā arī to nobaudīt. Aplūkojami vairāk nekā 2000 eksponāti, un muzeja krogā var degustēt gan alu, gan citas labas lietas. Alu un ar to saderīgās uzkodas, kā arī suvenīrus var iegādāties mazajā muzeja veikaliņā.

Saimniecības lepnums ir ~ 100 kazu liels ganāmpulks, no kura sniegtajām veltēm ražo pienu, biezpienu un jogurtu. Interesenti var doties ekskursijā, apskatīt dzīvniekus, degustēt un iegādāties bioloģiskā veidā ražotus veselīgus produktus. Tuvējā dīķī var makšķerēt un katrs pats nogrillēt savu lomu.

Viens no skaistākajiem Ventas upes ielejas un tās pietekas – Šķērveļa posmiem ar izteiktu dziļu upju ieleju un tās sānu gravu sistēmu, kurā dažviet redzami dolomīta un smilšakmens atsegumi un strauji upju posmi (straujteces). Ventas krastos atsedzas arī izmēros lielākie Kurzemes pamatiežu atsegumi – Ātraiskalns un Gobdziņu klintis. Netālu no lieguma atrodas Lēnu katoļu baznīca. Šobrīd lieguma teritorijā nav nekādu labiekārtotu tūrisma elementu – taku, atpūtas vietu u.c. Venta posms no Nīgrandes līdz Kuldīgai ir populārs ūdenstūrisma galamērķis.

Pa senajiem tirdzniecības ceļiem ieplūda ne tikai preces, bet arī zināšanas un kultūra. Gaismas ceļš saistās ar mācītāju Ernstu Gliku, literātu, bībeles tulkotāju un latviešu bērnu skolu dibinātāju, hernhūtiešiem, Kārli Skalbi, brāļiem Kaudzītēm, Jāni Poruku, Antonu Austriņu un viņu garīgo mantojumu.

Vidzemē cep gardu rudzu, miežu, kviešu, arī speltas kviešu un griķu maizi. Mīklai pievieno dažādu sēklu maisījumu, ķimenes, riekstus, arī žāvētus augļus un kaņepju sēklas. No kaņepēm gatavo tradicionālo staku, eļļu, pikas kopā ar pelēkajiem zirņiem, tās pievieno gotiņu konfektēs un pat šokolādē. Kviešu miltus senāk lietoja tikai svētkos, dažviet piedāvā mācīties no tiem cept ūdenskliņģerus ar sāli un ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās.

Bez tradicionālā Jāņu siera nogaršojiet Zaļo sieru un gardos kazas sierus. Vietējais lepnums ir Burtnieku ezera zandarts, tepat augušās foreles, sami un stores, sezonā dažviet vēži. Iecienīti ir vietējo mājlopu vai mājputnu ēdieni, arī no truša gaļas. Muižu virtuves piedāvā medījumus un fazānu ar meža veltēm un savvaļas garšaugiem. Vidzemē var sastapt Ķiploku karalienes un saimnieci, kas gatavo augu pulverus.

Nobaudiet arī pīrāgus, plātsmaizes, medus kūkas, saldēdienus no putota biezpiena, pīlādžiem, cidonijām, āboliem, salda krējuma un rudzu maizes, melleņu vai ābolu klimpas. Slāpes veldzēs zāļu tējas ar medu, bērzu sulas, ogu limonādes vai stiprāki dzērieni – gards alus un vīns.

Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts.

Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas.

Z/s “Rūķīšu tēja” ir viens no lielākajiem ārstniecības augu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums produkcijas kvalitāti nodrošina, audzējot un ievācot augus savā saimniecībā un veicot rūpīgu žāvēšanas, uzglabāšanas un fasēšanas procesu. Ražošanas procesā netiek izmantoti aromatizatori, krāsvielas, konservanti un biezinātāji.  Grupu ekskursijām neizpaliek arī gardo tēju degustācija un tēju izvēles ieteikumi. Interesantiem ir iespēja arī iegādāties produkciju ražotnes veikaliņā par iepriecinošām cenām. Saimniecībā audzē plašu augu klāstu, no kuriem gatavo tējas - kumelītes, piparmētru, raudeni, klinģerītes,  asinszāles, baldriānu, ehināciju, kaķumētru,  kaķpēdiņas, mārsilus, melisas, sirdsmāteri, vērmeli u.c augus. Šeit ir īpaši vērts iegriezties tad, kad augi zied un katrs no lauciņiem krāsojas savā, tikai tam raksturīgā tonī.

Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta.