| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Tahkunas bākaatrodas Hījumā ziemeļu tālākajā punktā. Francijā pasūtītā bāka izgatavota 1875. gadā. Tā ir arī augstākā Igaunijas piekrastes bāka, kas atrodas 42,7 m virs jūras līmeņa. |
||
|
Liellaiva ir speciāli Peipusa un Emajegi apstākļiem pielāgots viduslaiku preču burinieks, kādi bija pazīstami jau 14. gadsimtā. 2006. gadā pēc piecdesmit gadu ilga pārtraukuma Emajegi ūdeņos atkal tika nolaista šāda liellaiva ar nosaukumu "Jõmmu". Liellaivu biedrība (Emajõe Lodjaselts) rīko dažādus izbraucienus un dabas tūrisma pasākumus pa upi un Peipusa ezeru. Uz "Jõmmu" klāja tiek gaidīti arī mazie laivu draugi, lai iepazītos ar seniem rokdarbiem un laivu būvēšanu. |
||
|
Viesu nams atrodas netālu no Ventspils, pļavu un mežu ielokā. Viesu namā tiek piedāvāta nakšņošana 7 ērtos un mājīgos numuriņos ar privātām labierīcībām, relaksācija pirtī un atvēsinoša pelde baseinā. Ir arī banketu zāle svinībām līdz 50 personām. Viesu nama teritorijā atrodas 3 kempinga namiņi, kur var nakšņot vasaras sezonā. Blakus mājiņām ir ērtas, izbūvētas, kopējās tualešu un dušas telpas. Aktīvākām izklaidēm blakus viesu namam ir ierīkots volejbola laukums, kā arī bērnu rotaļu laukums, ugunskura vietas un lapenes. Viesu namā pieejams bezmaksas wi-fi un autostāvvieta. Blakus viesu namam ir ierīkotas divas peldvietas - dīķis un neliela upīte. |
||
|
Restorāns „La Tour de Marie” atrodas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 8. stāvā ar lielisku skatu uz pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Popularizē izsmalcinātu franču virtuvi un piedāvā ēdienus ikdienišķām un biznesa pusdienām. Latviešu virtuve: Siļķes fileja ar mājas biezpienu, kartupeļiem un sīpoliem. Īpašais ēdiens: Marijas kūka. |
||
|
Staltbriežu dārzs Umurgas pagastā "Jaunozoli", kur 100 ha lielā platībā ganās ap 250 staltbriežu. Saimniecībā apskatāmi arī pāvi, truši, aitas, kazas, ponijs. Iespēja iegādāties bioloģiskās saimniecības produkciju. Apmeklētājus gaida ciemos gan vasarā, gan ziemā. |
||
|
Veidots Hānjas (Haanja) augstienes ainavas un kultūrvides aizsardzībai. Tās centrālajā daļā atrodas Baltijas augstākais reljefa punkts – Lielais Munameģis (Suur Munamägi) – 318 m.vjl. un otrs augstākais – Vellamegi (Vällamägi) kalns – 304 m.vjl. Parka R daļā meklējama Reuges senleja (Rõuge ürgorg) - 7,5 km gara un līdz 60 m dziļa ledāja veidota ieleja, kurā iegūluši 7 ezeri, t.sk. Igaunijas dziļākais (38 m) – Reuges Lielezers (Rõuge Suurjärv).
|
||
|
Celts Kaltenes dienviddaļā, Litorīnas jūras senkrasta nogāzē ar lielisku skatu uz savdabīgo – maziem līčiem un zemesragiem izroboto un akmeņaino Kaltenes jūras krastu. Kaltenes dabas takas (ap kilometru gara) sastāvdaļa. Šeit vērts atbraukt putnu pavasara vai rudens migrāciju laikā. Netālu – divas putnu vērošanas platformas. |
||
|
Karostas cietumu nevajag aprakstīt. Tas ir jāpiedzīvo un arī jāizdzīvo! Un tāda iespēja ikvienam tiek piedāvāta. Šobrīd Latvijā labākais militārā mantojuma tūrisma produkta piemērs, no kā var mācīties ikviens. Blakus atrodas arī objekti 30002, 30037, 30038, 30039.
|
||
|
Raiņa Mēnessmeitiņas (Idas Apsānes) kaps uzmeklējams Lašu vecajos luterāņu kapos (0,2 km ziemeļos no Lašu luterāņu baznīcas). Uz I. Apsānes kapa pieminekļa ir šāds teksts: „Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887”. Lašu kapos apbedīti arī citi viņas ģimenes locekļi. |
||
|
Viens no iespaidīgākajiem bijušās PSRS armijas objektiem Ziemeļvidzemē ar pamestām ēkām, pazemes bunkuriem, raķešu noliktavām, to palaišanas laukumiem u.c. elementiem. Viena no dažām vietām Latvijā, kur redzams Ļeņina piemineklis. Akmenī kaltais Ļeņina galvas atveids padomju gados bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi. Īpaši slepens militārs objekts, kas ir spilgta Aukstā kara liecība. Bāzē aizvien labi saglabājušies dažādi angāri, raķešu palaišanas laukumi un bumbu patvertnes. Objektu var atklāt individuāli, kopā ar vietējo gidu vai izmantojot audio gida sniegtās iespējas. Iesakām ceļojumu laikā sākt Zeltiņu vēstures krātuvē, kur dota iespēja ieskatīties padomju laika sadzīvē un uzzināt par darbību padomju armijas raķešu bāzē! |
||
|
Taisa mājas vīnu no mellenēm, upenēm, lācenēm, ozollapām, bērzu sulām, zemenēm, ērkšķogām, āboliem, dzērvenēm, gaiļbiksītēm, un vēl 20 citām izejvielām. Saimnieks piedāvā degustāciju, rāda un stāsta par vīna darīšanas procesu. Vīnu degustācija un iegāde. Regulāri piedalās dažādos lauku labu tirdziņos un gadatirgos. |
||
|
Šajā saimniecībā nodarbojas ar kazu audzēšanu un dažādu kazas piena produktu ieguvi, no svaigām izejvielām ražojot kazas sieru un citus produktus. Saimniecības tīrumos audzē arī kartupeļus, sulīgas zemenes un citus produktus. Vasaras nojumē pie galda var sasēsties un omulīgi parunāties 15–20 cilvēku. Tiek piedāvāta viegla maltīte, kas gatavota no 100% saimniecības produktiem. |
||
|
Ļoti savdabīga vieta, ko nekādi nevar dēvēt par tūrisma objektu. Vidsmuiža bija viena no Latgales lielākajām muižām, kuras dominante bija 18. gs. celtā un vēlāk pārbūvētā grāfu Borhu muižas kungu māja. Tagad redzamais muižas kompleksa veidols tapis 19. gs. otrajā pusē. Tajā ietilpst kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas, kas izvietotas ap parādes pagalmu. Pēdējais tagad ir stipri aizaudzis. Vecākā saimniecības ēka ir mūra klēts (iespaidīga!), ko cēla 18. gs. Regulāra plānojuma muižas parku veidoja 18. gs. franču dārzu stilā. Kungu māja ir „pamesta” un apskatāma tikai no ārpuses. |
||
|
Skolēniem līdz 6.klasei tiek piedāvātas ekskursijas, kuru laikā iepazīstina ar dzīvniekiem, ļauj tos pabarot un glaudīt. Vecākiem skolēniem stāsta par zirgu evolūciju un bioloģiju, darbu ar zirgiem. Tāpat tiek piedāvāti tūristu pārgājieni pa apkārtni (viegls maršruts). |
||
|
Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c. |
||
|
Dendroloģiskais parks (saukts arī par Špakovska parku) dibināts 1975. g. ainaviskā vietā – t.s. Grantskalnos, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums. Parkam cauri līkumo ainaviskas pastaigu takas, ir uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras Daugavas ielejas ainava. Ainavu atdzīvina dīķis ar ūdensrozēm un Mīlētāju saliņa. Parkā aug ap 390 dažādu augu sugu un šķirņu, kā arī daži unikāli eksemplāri kā, piemēram - Amūras korķakoks Phellodendron amurense, stepes gobas Ulmus minor korķa forma u.c. Parks brīvi apmeklējams jebkurā laikā. |
||
|
2010. gada rudenī tapa 60 km garā velotaka, kas iepazīstina ar Igaunijas un Latvijas kultūras mantojuma objektiem, kas sastopami Gaujas kā valstu robežupes krastos. Taka sākas no Tellingumē stāvvietas. Tās abos galos un robežas šķērsošanas vietā ir iekārtotas atpūtas vietas un izlikti informācijas stendi ar trases shēmu. Nenomaldīties palīdz norādes. |
||
|
Seklais un aizaugošais (aizaugums ap 40 %) Liepājas ezers ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas jūras piekrastes ligzdojošo un migrējošo putnu (atpūtas, barošanās vieta) ezeriem, kurā konstatētas > 100 putnu sugas. Tas ir arī ne mazāk nozīmīga daudzu iesāļiem biotopiem raksturīgu augu sugu dzīves vieta. Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā – Vītiņu pļavās palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkos ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi, izveidots skatu tornis, kas pieejams iepriekš piesakoties gida pavadībā. Interesantus skatu punktus un ainavas, kā arī ceļojuma iespaidus var gūt, izstaigājot vai ar velosipēdu izbraukājot (ekstrēmi, sevišķi vasarā!) dambju sistēmu, kas atrodas ezera dienvidrietumu daļā. Ezera apkārtnē atrodas unikālās Liepājas fortifikācijas sistēmas atliekas. |
||
|
Ööbiku garšaugu saimniecība, kas atrodas ekoloģiski tīrā apvidū, nodarbojas ar garšaugu, ogu un dārzeņu audzēšanu pēc bioloģiskām metodēm un to tālāku apstrādi. Nodarbojas arī ar sakņaugu, augļu un ogu kaltēšanu. |
||
|
Kā lielāka apdzīvota vieta Saulkrasti sāka veidoties 19. gs. beigās, kad mazie zvejniekciemi - Neibāde, Pēterupe un Katrīnbāde - kļuva par Rīgas iedzīvotāju populāru atpūtas un peldvietu. Tas strauji sekmēja vasarnīcu būvniecību. Kūrorta attīstību veicināja arī 1905. g. atklātā kuģu satiksme starp Rīgu un Saulkrastiem. Tika būvētas jaunas kūrmājas, restorāni un attīstīta cita ar kūrortu saistītā infrastruktūra. Vasaras laikā apmeklētājus izklaidēja dažādi pasākumi, balles un koncerti ar Rīgas orķestru piedalīšanos. Nākamais kūrorta attīstības veicinātājs bija 20. gs. 30. gados uzbūvētais autoceļš un dzelzceļa līnija starp Rīgu un Saulkrastiem. Padomju laiki iezīmējās ar atpūtas namiem, sanatorijām un jauniem vasaras namiņiem. Saulkrasti iegūst pilsētas statusu. Mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Saulrieta taku un Balto kāpu, unikālo Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem. |
||