Pastariņa muzejs ir izveidots tipiskā Ziemeļkurzemes lauku sētā Tukuma novadā. Muzejs veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam - Upītim, kurš bērnībā saukts par Pastariņu. "Bisnieku" viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk kā 400 gadus sena, un vēsturiskās ēkas tajā atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks. Atjaunotajās ēkās - klētī, seklā kūtī, pirts-dārē, dziļajā kūtī un vāgūzī - izveidotas ekspozīcijas, kuras caurvij rakstnieka stāstu motīvi.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas. Iespējams izzināt arī 19. gadsimta beigu maizes cepšanas tradīcijas un pašiem izcept maizes kukulīšus. Cepot maizi, var uzzināt vairāk par rakstnieka dzīvi un bērnības dienām "Bisniekos", kā arī daiļradi. Muzejā tradicionāli tiek svinēti saulgrieži, notiek arī krustabas un aktivitātes jaunlaulātajiem.

Saimniecībā no vietējiem produktiem ražo mājas vīnus (plūmju, aveņu, bērzu sulas, aroniju, augļu - ogu, vīnogu, upeņu u.c.), ievārījumus (upeņu, ābolu, ērkšķogu, rīvētu kabaču, ābolu - ķirbju u.c.), marinējumus (tomāti želejā, dārzeņu lečo, gurķi kurzemnieku gaumē, kabaču ikri, marinēti kāposti u.c.), kompotus (zemeņu, aveņu, ķirbju, plūmju u.c.), sulas un sīrupus (ābolu, aroniju), vīnus (ābolu - irbeņu, aveņu, plūmju, aroniju, vīnogu u.c.), liķierus (zemeņu, dzērveņu, piparkūku, cidoniju, aveņu u.c.).  Tūristu grupām piedāvā vīnu un  liķieru degustācijas: var pamēģināt 8 - 9 vīnu vai 5 liķieru veidus. Grupas lielums ir no 10 - 40 cilvēki. 

Kā senā Alšvanga šī apdzīvotā vieta pirmo reizi tika pieminēta 1231. gadā pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Livonjas ordenis te saimniekoja līdz 1561.gadam, bet no 1573.-1738.gadam ordeņa pils pieder no Pomerānijas nākušo fon Šverinu dzimtai. Tieši Šverinu dzimtas valdīšanas laikā Alsungā uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsunga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru, tās iedzīvotāji par suitiem (Šverinu svīta). 
Alsunga jau gandrīz 400 gadus ir vēsturiskā Suitu novada centrs. Kā Latvijas konservatīvākais novads tas ir plaši pazīstams gan ar īpatnējām dziesmām, gan krāšņiem tautas tērpiem, vēl dzīvām tautas tradīcijām un ticējumiem. Suitiem ir valoda (izloksne), ēdieni un daudz kas tāds, kas citos novados ir sen atmests vai aizmirsts. Te reliģiskais ir cieši saaudies ar tautisko vienā unikālā veselumā.
Šodien Alsungas novads aizņem 191 km2 lielu teritoriju ,kurā dzīvo ap 1500 iedzīvotāju.

Lõosilma saimniecība atrodas tikai 10 km no Pärnu, tā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecības virtuvē no izaudzētajiem dārzeņiem tiek gatavoti bagātīgi konservi, no kuriem daudzi ieguvuši nacionālās garšas titulus. Saimniecībā ir kemperu stāvvieta, ko darbina saules enerģija.

Ainaviska teritorija Embūtes pauguraines daļā, kas veidota Embūtes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Embūtes senlejas ekotūrisma taka un Embūtes dabas parka meža taka (tikai gida pavadībā) iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti šobrīd nemarķēti velomaršruti.

This route section takes you to the Dzūkija National Park – it is among Lithuania’s most forested and desolate nature areas –, and to the town of Druskininkai – a popular SPA and mineral water health resort on the banks of the river Nemunas. When in Druskininkai, we recommend dipping yourself in mineral water baths, enjoying the trip with the cable car over the river Nemunas, visiting the musical fountain, and walking along the river promenade. The starting point of the hiking route is the village of Didžiasalis, which is reached by bus from Druskininkai. From there, the route will take you through vast coniferous forests, rich in berries and mushrooms, and small villages. As you get to Druskininkai, the Forest Trail will meander along the small streets and parks of the historic resort of Druskininkai, crossing the river Ratnyčia and the forest park on the right bank of the Nemunas valley. Leaving the resort town behind, the Forest Trail runs on the side of the village revealing you the beautiful landscapes and the view of the Liškiava monastery on the other bank of the river Nemunas. Up to the village of Žiogeliai, the route goes along forest roads and continues along the banks of the Nemunas valley, surrounded by the vast Dzūkija forests. Towards the end of the route, climb up the Merkinė Mound and it will surprise you with breathtaking views of southern Lithuania.

Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma.

Dole ir lielākā no Daugavas salām. No ZA to ieskauj straujie Daugavas, bet no DR - mierīgie un pamazām aizaugošie Sausās Daugavas ūdeņi. Salai piešķirts dabas parka (īpaši aizsargājama dabas teritorija) statuss. Tas dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt pēc Rīgas HES celtniecības atlikušās Doles salas ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Vēl viens parka izveides mērķis – veicināt sabiedrības izziņu un atpūtu. Viens no zināmākajiem Doles salas apskates objektiem ir Daugavas muzejs, kas iekārtots Doles muižas dzīvojamā ēkā. Muzeja krājumā atrodas ~ 13 000 dažādu eksponātu, - Doles salas un Daugavas krastu vēstures liecinieki - baltu un lībiešu apģērbi, darbarīki, sadzīves priekšmeti. Ekspozīcija iepazīstina ar Daugavas kā nozīmīga ūdensceļa un ar to saistīto transporta līdzekļu un plostnieku vēsturi. Doles muižas parkā izvietota muzeja brīvdabas ekspozīcija ar nēģu taču un lašu zvejas aizsprosta rekonstrukciju un zvejas rīku kolekcija. Pie muzeja stāvajā Sausās Daugavas krastā atrodas dolomīta atsegums. Salas DA daļā Daugavas krastā pie Bēčiem apskatāmas Vecdoles pilsdrupas.

Daugavas ielejas dabas parks ir vienīgā vieta, kur starp Daugavas HES ūdenskrātuvju kaskādēm vēl salīdzinoši īsā upes posmā saglabājusies Daugavas ieleja un tās sānu pieteku gravas tādas, kādas tās apmēram izskatījās pirms teritorijas appludināšanas. Īpaši skaisti skati paveras no Daugavas labā pamatkrasta nogāzes pie Aizkraukles baznīcas un pilskalna. Nogāžu meži, pļavas, avotu izplūdes vietas un nelielie dolomīta atsegumi ir aizsargājami biotopi. Aizkraukles pilskalnā izveidota atpūtas vieta. Netālu no tā apskatāmas arī Aizkraukles pilsdrupas.

Vēl netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta. Tā meklējama ap 100 m attālumā no „Krauju” mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Trommeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, tāpēc kāpā redzamas daudzas mantraču saraktās bedres. Teika stāsta par jūras laupītāju Trommeli, kurš ar saviem ļaudīm aplaupījis kuģus Rīgas jūras līcī no Kurzemes piekrastes līdz Roņu salai. Senatnē šajā piekrastē noenkurojušies daudzi kuģi, kas gaidījuši labvēlīgāku ceļa vēju, lai varētu apbraukt Kolkas ragu, taču jūras laupītājs to izmantoja savtīgiem nolūkiem. Tas arī savācis bojā gājušo kuģu mantas. Trommeļa pils esot bijusi celta no mūra. (Avots: Rojas TIC)