Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas.

Ķemeri (Kemmer) pirmo reizi rakstiskajos avotos ir pieminēti 1561. g. 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā ir labi zināmas Ķemeru sēravotu ūdeņu un purvu dūņu dziednieciskās īpašības, tādēļ uz šejieni ārstēties dodas Kurzemes augstāko aprindu pārstāvji. Viesus uzņem vietējie mežsargi. Šajā laikā notiek pirmās dūņu peldes. Jūrmalas un Ķemeru peldvietu attīstību uz kādu brīdi pārtrauc 1812. g. Tēvijas karš. Divas desmitgades vēlāk - no 1833. līdz 1835. g. Ķemeru labumus izmēģina Baltijas ģenerālgubernators grāfs K. M. Pālens, kurš vēršas pie Krievijas cara Nikolaja I pēc atbalsta kūrorta tālākai attīstībai. Lūgums tiek atbalstīts un 1836. g. cars atvēl 700 ha valsts zemes un piešķir 100 000 rubļu dziedinātavas celtniecībai un ceļa bruģēšanai no Ķemeriem līdz Slokas – Tukuma lielceļam. Divus gadus vēlāk (1938. g.) atklāj pirmo valsts peldu iestādi. Šo arī uzskata par kūrorta dibināšanas gadu. Kūrorta slava izplatās visā Krievijas impērijā un tas kļūst aizvien populārāks. Vairākos posmos tiek uzsākta Ķemeru ainavu parka izveide, kas ir nozīmīga kūrorta sastāvdaļa. 19. gs. vidū un otrajā pusē kūrorta tālāku attīstību sekmē gan tvaikoņu, gan arī 1877. g. atklātā dzelzceļa satiksme no Rīgas līdz Tukumam. 1912. g. atklāj tiešo dzelzceļa līniju Ķemeri – Maskava. Īsi pirms 1. pasaules kara pacientu skaits sasniedz 8300 cilvēkus gadā. 1. pasaules kara frontes līnija Ķemeru purvā turas vairākus gadus un kūrorts tiek pamatīgi izpostīts. Neskatoties uz to, pēc kara notiek strauja tā izaugsme un Ķemeri kļūst par iecienītu Rīgas iedzīvotāju atpūtas vietu un vienu no modernākajām Eiropas dziednīcām. 1924. g. Ķemeros uzceļ jaunu peldiestādi ar dūņu vannām, kas tajā laikā ir viena no modernākajām Eiropā, bet 1936. g. Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis atklāj vienu no izcilākajām pirmās neatkarīgās Latvijas laika celtnēm – viesnīcu „Ķemeri". Arī pēc 2. pasaules kara – Padomju laikos kūrorts ievērojami paplašinās un tā apkārtnē izveido gandrīz 10 sanatorijas, kur strādā ~ 100 ārstu. 1971. g. Ķemeriem piešķir Vissavienības nozīmes kūrorta statusu. Laikā no 1975. – 1985. g. Ķemeros top lielākā no sanatorijām – Līva (sākotnēji - Latvija), kurai ir divi vienpadsmit stāvu korpusi. Līvā vienlaikus varēja ārstēties līdz 1200 pacientu, bet gada laikā – pat līdz 140 000 pacientiem. Sanatoriju slēdz 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā kā nerentablu. Līdz pat 1994. g. Ķemeros darbojas piecas sanatorijas: „Čaika", „Daugava", „Dzimtene", „Ķemeri" un „Līva" (Latvija) un kūrorta poliklīnika „Ķemeri". Vēlāko laiku var uzskatīt par sava veida Ķemeru kā plaša mēroga ārstniecības kūrorta norietu.

17. un 18. gadsimtā Peipusa ezera rietumu krastā ieradās Krievijas valdības vajātie vecticībnieki, kuru kopienai bija raksturīga apmešanās gar vienu, kilometriem garu ielu. Kasepē, Tihedas, Kikitas un Raja ciemi, kas sarindojušies gar Peipusa krastmalu līdz pat Mustvē apmēram 8 kilometru garumā, ir gandrīz vienīgā vieta, kur līdz šodienai var sastapt krievu vecticībniekus. Garā ciema iela ar savām unikālajām svētnīcām un vecticībnieku kultūras mantojumu ir iecienīts tūrisma objekts, kas piedāvā apmeklētājiem dažādus rosinošus apskates pasākumus.

Kambīze "Pie Laša kundzes" atrodas pie Salacgrīvas tūrisma informācijas centra – vēsturiskajā zivju ledus pagrabā. Jūrniecības tēmai atbilstošs interjers.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, jūras zivju zupa, zivju un dārzeņu sacepums, šokolādes desa, pankūkas ar zemeņu ievārījumu, kvass.

Īpašais ēdiens: Ceptas un grilētas zivis – asari, butes, zandarti.

Viesu nama "Kalnarušķi" teritorijā uzcelts interesants skatu tornis, kas apvienots ar vienu no saimniecības ēkām ar skaistu skatu uz tuvāko apkārtni.

The trip starts in Kuldīga – a jewel among the old towns in Kurzeme. The town centre is home to historic buildings dating back to the 17th – 19th century. Cobbled streets of Kuldīga, old buildings, the river Alekšupīte, running through the town, St. Catherine’s Church and organ music concerts in it, gourmet restaurants and a country delicatessen shop in the town centre is a great travel experience to enjoy in a leisurely ambience of a small town. The red-brick bridge over the river Venta is a landmark of the town. The widest waterfall of Europe, Ventas rumba (width ~100 m) lies on the Venta. Venta river promenade is a popular place for walking along the riverbank.

A private transfer will take you from Kuldīga to the village of Snēpele, where you will start your hike. The trail will take you to the Pelči Manor, the manor park and the deer park next to the guest house “Mazsālijas”. Next, the Forest Trail will lead you through the Abava River Valley Nature Park up to the town of Sabile. The latter is home to a winery and cider house “Sabiles Sidra nams”, which offers tastings and sells the local wine and cider. The section along the Abava River Valley Nature Park is the most diverse in terms of landscape and terrain of a river valley in Kurzeme. The river valley with its numerous habitats and vast biodiversity reaches a depth of 30–40 m and is more than 300 m wide. One will find springs, waterfalls, rock outcrops, and boulders here. After the Forest Trail has meandered through meadows, oak forests and hillocks it finally reaches the town of Kandava.

Alus darbnīca un tirgotava "Pumpurs" Lielvārdē izveidota 2017. gadā, pirms tam labu laiku attīstot zināšanas un prasmes un savas receptes brūvējot citās alus darītavās. Katru gadu tiek brūvētas līdz 10 dažādas alus stilu garšas, kuras iespējams iegādāties gan uz vietas tirgotavā, gan dažādās tirdzniecības vietās tuvākajā apkārtnē un Rīgā. Rīko ekskursijas un degustācijas, lai izzinātu vairāk par alus brūvēšanas procesu un alus stiliem, to garšu īpatnībām. Iespējams iegādāties arī dažādus citus Latvijā ražotus gardumus.

Iegūst bērzu sulu sīrupu ar reverso osmozi. Tehnoloģiski iespaidīgs skats kā stundā no bērzu sulām izspiež 1,5 tonnas ūdeni. Šeit reversās osmozes iekārtas no bērzu sulām var nospiest 95% tīra ūdens. Līdz ar to atlikušajā bērzu sulas koncentrātā cukura līmenis sasniedz 33% pēc briksa. Koncentrāts tiek iesaldēts un pārdots.

Kopā darbojas jau no 1996. gada. Tās dalībnieki ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj  dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, kaklasaites, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, apģērbu, sedziņas, kā arī darina pinumus un koka izstrādājumus, demonstrē sklandraušu cepšanas procesu un gatavo tējas. Paukeriešu adītājas darināja cimdus NATO samita viesiem Rīgā. Apmeklētāji var apskatīt izstrādājumus, mācīties rokdarbus, cept sklandraušus un paši gatavot tēju maisījumus. Piedāvā ekskursiju pa atjaunoto Ances muižas pili.

Jegevas apriņķis ir cieši saistīts ar nostāstiem par igauņu tautas eposa varoni Kalevipoegu.Par viņa „darbiem” šodien „stāsta” zobens Kēpas upē, viņa atpūtas vietas, akmeņi, avoti, purvi, arkla dzītās vagas, zirga pēdu nospiedumi utt.Kalevipoega muzejā atrodas 12 tematiskās istabas, kurās var iepazīties ar dažādiem materiāliem par Kalevipoegu un Igaunijas kultūras mantojumu.Muzeja ēkas priekšā ir izveidots sendārzs ar eposa 17 varoņu koka skulptūrām.