| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
|
||
|
Vēstures avotos minēts 1310. gadā. 1582./1583. g. Piltenes vaku reģistrā ciemā minētas astoņas sētas, bet 1731. g. Dundagas muižas vaku grāmatā – trīs. 1826. g. katrā sētā dzīvo 16 – 17 cilvēki, kopā ap 60. 1935. g. uzskaites dati liecina, ka Saunagā lībiešu valodu pratuši visi 49 lībieši, bet tikai 11 no viņiem ģimenēs runājuši lībiski. Saunaga Rūpniekos bija veikals, kura īpašniekam Kārlim Tilmanim piederēja brētliņu sālītava. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Arvīds Ludeviks (1912 - 1996). 1945. g. maijā viņš no Ventspils uz Zviedriju vadīja velkoni “Rota” ar latviešu bēgļiem. Kuģi aizturēja un kapteini izsūtīja uz Sibīriju. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Visvaldis Feldmanis (1938 – 2017). |
||
|
„Nomaļa” sala Somu līcī - 9 km attālumā no Dirhami ostas. Tās „vizītkarte” ir kadiķu lauki, akmeņaini – zāļains jūras krasts, ~ 2 km garš un dažus metrus augsts kaļķakmens atsegums – Osmussaare pank salas Z un A daļā.
|
||
|
Helmes ordeņa pilsdrupas slienas stāva paugura galā pie Pērnavas - Valgas lielceļa. Laika gaitā te ir saimniekojuši vācieši, krievi, lietuvieši un zviedri, kas 1658. gadā šo pili arī sagrāva. Pils pakājes gravā tek Arstiallikas (Ārsta avots), kura ūdens palīdzot pret septiņām kaitēm. Pilsdrupu ziemeļu pusē atrodas Helmes alas, kas veco ļaužu valodās ir pazīstamas ar nosaukumu Põrgu(Elle). Apskatīšanai pieejamas divas zāles. Helmes ciemā atrodas novadpētniecības muzejs. |
||
|
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
|
||
|
Vienīgais šāda veida un mēroga Padomju militārais objekts Latvijā - tālo sakaru bāze, kas bija paredzēta sakaru uzturēšanai ar Padomju armijas kuģiem un zemūdenēm visos (?) Pasaules okeānos un jūrās. Tā centrā bija viens, bet perimetrā – seši torņi vairāk kā 200 m augstumā. Mūsdienās saglabājušies tikai daži no tiem un tiek izmantoti mobilo sakaru nodrošināšanai. Klīst nostāsti, ka komplekss tā arī ne vienu reizi nav ieslēgts. Upīškalna kompleksu lieliski var pārskatīt, braucot pa Skrundas – Kuldīgas ceļu, - kādus 3 km pirms Kuldīgas apvedceļa (apdzīvota vieta – Raidstacija).
|
||
|
Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns. |
||
|
Uzņēmums organizē dabas tūrisma pasākumus pa Sāmsalu, lai iepazīstinātu ar dabas mantojumu (roņu vērošana, pārgājieni kājām, ar velosipēdu un slēpēm, gumijas laivās uz Vilsandi un nacionālā parka saliņām, orhidejas u.c.) un kultūras mantojumu (muiža, ciema un pilsētas dzīve, Igaunijas rokdarbi mūsdienās, jūras mantojums). Miku meža parkā, kas ir iekļauts Vilsandi nacionālā parka teritorijā, var iepazīties ar aizgājušo laiku mežstrādnieku darbiem un pārbaudīt savas prasmes. Loonas muižā, kas ir Vilsandi nacionālā parka centrs, atrodas viesu nams un kafejnīca -restorāns. |
||
|
Saimniecībā nodarbojas ar lopkopību, augļkopību, dārzeņkopību, piena un gaļas ražošanu un pārstrādi. Iepriekš piesakoties var iegādāties dažādu mājas produkciju, iemācīties siet sierus, cept savu maizīti pēc sentēvu receptēm. Viena no Latgales kulinārā mantojuma saimniecībām. |
||
|
1804. gadā Käsmu nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja vairāk kā 40 kuģus. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Kapela. |
||
|
Moderns un mūsdienīgs centrs apvienojumā ar vēsturisku klēts ēku veido unikālu kompleksu, kurā ir vēsturiska ekspozīcija par amatniecību, Līvānu stikla muzejs, izstāžu zāle, garākā josta Latvijā, iznomājama konferenču zāle, ūdens galerija. Radošajās keramikas, stikla darbnīcās darbojas novada amatnieki, kurus var vērot darbībā un līdzdarboties. Centra telpās izveidota un darbojas vienīgā Latvijā publiski pieejamā stikla pūtēju darbnīca. |
||
|
Bauskas vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1443. g. Tas ir laiks, kad pussalā starp Mūsas un Mēmeles sateku uzsāka pēdējās Livonijas ordeņa pils celtniecību tagadējās Latvijas teritorijā. Pie pils – Ķirbaksalā - izveidojās apdzīvota vieta t.s. Vairogmiests. 17. gs. bija vērojams straujš pilsētas uzplaukums. Te darbojās zeltkaļi, sudrabkaļi, galdnieki, podnieki, kurpnieki un citi amatnieki. Vēlākajos gadsimtos pilsētnieki cieta no kariem, mēra un Napaleona armijas. Mūsdienās Bauskas vecpilsēta ar tikko kā no jauna uzcelto Rātsnamu un atjaunoto Bauskas pili ir viens no interesantākajiem Latvijas pilsētu vēsturiskajiem centriem. Bauska ir pazīstama ar saviem ikgadējiem pasākumiem - Senās mūzikas festivālu, Bauskas pilsētas svētkiem, Kantri mūzikas festivālu u.c. pasākumiem. |
||
|
Krogus un Brengūža ezeru un Drustu parka ieskāvumā samērā plašā teritorijā „izmētātas” Drustu muižas ēkas. Muižas kungu māja celta 1787. g. Līdz mūsdienām dažādā stāvoklī ir saglabājusies pārvaldnieka māja (19. gs.), klēts (ar kolonnām), krejotava, brūzis, smēde, magazīna, sķūņi u.c. ēkas. Muižas Kavalieru namā ierīkots viesu nams. Interesanti, kāda izskatītos Latvijas lauku ainava, ja tajā šodien nebūtu saglabājušās muižu kompleksi, kas tiek izmantoti vēl joprojām? |
||
|
This grand hiking tour includes some of the best and most beautiful parts of the Forest Trail in Latvia and Estonia. Hikes in the forest trails and villages are combined with trips and excursions in cities, as well as other popular tourist sights in both countries. You will get a detailed impression about the forest diversity and most popular national parks in Latvia and Estonia. You will start the tour in Riga, where you will enjoy the beautiful Old Town included in the UNESCO and Art Nouveau District. Then you will drive to Sigulda and see the most scenic ancient valley of the River Gauja, visit Turaida Museum Reserve, hike in Gauja National Park till the historic Ligatne papermill village. Further on you will visit the famous Lake Āraiši Castle, hike on the Cirulisi nature trails and see the beautiful medieval town of Cesis. On the way to Estonia you will stop at the Sietiņiezis big sandstone cliff to have picturesque views of the River Gauja. Then you will stay in Estonia’s second biggest city – Tartu, and visit the recently opened Estonian National Museum. Further on you will drive to Alutaguse National Park and hike along the picturesque Kurtna landscape reserve among the bright coniferous forests ornamented by the mirror surfaces of its many lakes. At the end of the tour you will hike in Estonia’s oldest national park – Lahemaa, which means the “land of bays” in Estonian. The Forest Trail goes along the bays and peninsulas of Lahemaa National Park, introducing the hikers to its most significant natural and cultural heritage. The forests are rich with blueberries and mushrooms in autumn and the air is very clean. This tour will end with sightseeing in Tallinn, Estonia’s capital city, with the Old Town also included in UNESCO. |
||
|
Baznīca atrodas pilsētas centrā - Svētā Ludviga laukumā. Dievnams, ko uzskata par spilgtāko Latgales baroka pieminekli, būvēts laikā no 1755. līdz 1767. g. pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Ticīgo pasaulē šī ir ļoti svarīga vieta, jo 1775. g. no Romas atveda Krāslavas patrona Svētā Donāta relikvijas, kuras 1818. g. novietoja šim nolūkam speciāli celtā kapličā. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donāta svētki. Dievnamā ir 13 altāri. Centrālā altāra freskas „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks F. Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J. Mateiko altārgleznu. Baznīcas pagrabos (atjaunoti) ir apskatāmas grāfu Plāteru kapenes, kas izveidotas 1775. gadā. Tās ir patiesi iespaidīgas, tādēļ dievnamu vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tādēļ baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
|
Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses. |
||
|
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Nozīmīga putnu vieta.
|
||
|
Atrodas Rucavas galvenās ielas malā, netālu no centra.Rucavas draudzi dibināja 1871. gadā, bet izmēros nelielo dievnamu uzcēla 1888. gadā. |
||
|
Viens no ainaviski izteiksmīgākajiem Latvijas pilskalniem ar ļoti labu skatu uz plašu apkārtni līdz pat Lietuvai. Pēc Latvijas pilskalnu pētnieka E. Brastiņa domām šeit atradusies zemgaļu Sidrabenes pils. Nelabiekārtots.
|
||
|
Mājas plombīrs Gogelmogels top Limbažu novada Skultes pagasta Stienes ciema "Ceplīšos". Plombīrs top pēc klasiskas receptes no tīrām, dabiskām izejvielām, neizmantojot e-vielas. Receptē lietotās olas (olu dzeltenumi) nāk no šīs pašas saimniecības kūts, kurā tiek turētas 250-300 dējējvistas. Plombīram ir vairākas šķirnes - klasiskais (vaniļa), strattiacella (ar rūgtās šokolādes skaidiņām), ar smiltsērkšķiem (no pašu lauka) un ar ziedputekšņiem. Iespējams iegādāties arī olas un pašu gatavotu majonēzi. Mājās pieņem gan ekskursijas, gan pircējus. Ekskursantiem piedāvā iepazīties, kā tiek audzētas vistas, kas dod garšīgas olas komplektā ar saldējuma degustāciju un stāstījumu par saldējuma vēsturi. Produkciju iespējams iegādātoes Skultes un Kalnciema kvartāla tirgos, veikalos iDille u.c. |
||