Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Jau no 1820. gada cilvēki ir brūvējuši igauņu alu, izmanotojot vietējās izejvielas, kā ūdeni, rauhu un citus. Nosaukums - Saku Alus Darītava - ir nācis no iepriekšējās darītavas, kas darbojās līdz 1992. gadam. Šeit atrodas arī muzejs, kur var apskatīt, kā alus ceļš ir mainījies cauri gadiem. ir iespējams arī degustēt tikko brūvētu alu. Nepilngadīgajiem piedalīšanās tūrē ir aizliegta. |
||
Iespaidīga smilšakmens atsegumu virkne, kas
izveidojās pēc 2005. g. orkāna.
|
||
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
||
Atrodas Labraga – Apriķu ceļa malā. Kāds nostāsts vēsta, ka to 1896. gadā cēlis vietējais muižkungs, kurš vēlējies, lai viņa meitas laulības notiktu baznīcā. Dievnamā atrodas altārglezna "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna", kas gleznota 19. gadsimtā (autors T. Šprengels). |
||
Palieņu un mitrās pļavas abos Dubnas upes krastos, kuras nelielā posmā var vērot no Rožupes - Vārkavas ceļa. Piemērotā laikā šeit dzirdēsiet griezes balsi, kas ir Eiropā izzūdoša putnu suga.
|
||
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
|
||
1996. g. atklātais piemineklis (tēlniece: A. Veinbaha) Dagdā (starp Asūnes un Rēzeknes ielām) ir piemiņas vieta komunisma terora upuriem. No šejienes paveras labs skats uz salām bagāto Dagdas ezeru. |
||
Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. |
||
Krodziņš "Rančo" atrodas Rīgas - Liepājas šosejas 136. kilometrā, un saviem apmeklētājiem piedāvā gardus ēdienus un omulīgu atmosfēru. Ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni, ir iespējams pasūtīt banketus. Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa, skābeņu biezzupa, aukstā zupa, asinsdesa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe ar biezpienu un kartupeļiem, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas. |
||
Konditoreja - kafejnīca "Bemberi" atrodas Saulkastos netālu no Saulkrastu dzelzsceļa stacijas. Piedāvā ražotnē tapušos konditorejas izstrādājumus – pīrādziņus, smalkmaizītes, kūkas, kēksus un maltīti visām ēdienreizēm. Saulkrastos, Raiņa ielā 7 meklējama otra kafejnīca. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, rasols, šķovēti kāposti, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi. Īpašais ēdiens: Malkas krāsnī ceptas picas. |
||
Īdeņas pilskalns atrodas Lubāna ezera ziemeļrietumu stāvajā nogāzē
pret Lubāna ezeru, zemes izvirzījumā starp nelielām graviņām. No tā
paveras lielisks skats uz ezeru un klāniem. Ir bijis apdzīvots no 11. gadsimta.
|
||
Kafejnīca "Krisdole" atrodas pašā Liepājas centrā, kafejnīca piedāvā svaigi ceptus gardumus no sezonāliem, saviem un vietējiem produktiem. Klasiskas un tradicionālas un jaunas un inovatīvas Kurzemes receptes. |
||
Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem). |
||
Saukts arī par Jēša vai Ieša ezeru. Salām bagātākais Latvijas ezers ar aptuveni 35 salām. Visvairāk salu ir ezera ziemeļaustrumu daļā, bet lielākā sala ir Lielā Lāču sala (45 ha), uz kuras pat savulaik atradusies viensēta. |
||
Izteiksmīgs zemesrags, kas klāts ar
dažāda lieluma laukakmeņiem.
|
||
Krodziņš "Bērzkrogs" atrodas divu senu un vēsturisku ceļu (Rīga – Sanktpēterburga un Cēsis – Vecpiebalga - Madona) krustojumā. Izmanto vietējo zemnieku audzētos un mājražotāju produktus. Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar speķi, zupas (frikadeļu, biešu, baraviku), pupiņu salāti, siļķe ar vārītiem kartupeļiem un krējumu, zemnieku podiņš, cepta cūkgaļa, kartupeļu un plānās pankūkas, maizes zupa, zemeņu deserts, mājas saldējums. |
||
Mazskarts Salacas upes ielejas posms ar lielu smilšakmens iežu atsegumu, netraucētu alu u.c. biotopu, sugu un ainavu daudzveidību. Salaca ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras lašupēm un otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Kā galvenie apmeklētāju piesaistes objekti jāmin ģeoloģiskie pieminekļi - Sarkanās klintis, Skaņais kalns, Neļķu klints, Velna ala un kultūras pieminekļi - Lībiešu pilskalns, Vecsalacas muiža, Lībiešu muzejs, Valtenberģu muiža, unikālie Salacas nēģu tači u.c. Parkā atrodas viens no Ziemeļvidzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Skaņākalna parks, kurā izveidots blīvs taku tīkls. Salaca ir arī populārs makšķernieku galamērķis. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. |
||
Nozīmīgs Rīgas līča krasta un aprimušu kāpu komplekss ar trīs lielo Latvijas upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām un senām atpūtas vietu un kūrortu tradīcijām. Teritorijā izceļas ar skaistām piekrastes ainavām un ir viena no retajām jūrmalas pļavu atrašanās vietām Latvijas piekrastē. Dabas parka teritorijā ietilpst vairāki dabas liegumi – Lielupes grīvas pļavas, Vakarbuļļi, Daugavgrīva, Vecdaugava un Ummis (sk. nodaļu „Dabas liegumi”). Interesantākie dabas veidojumi ir Garciema kāpu amfiteātris un atsevišķas kāpas, piemēram, Legzdiņu un Slēpotāju kalns. Apmeklētājus piesaista dažādie kultūras un vēstures pieminekļi - Mangaļu pussalas fortifikācijas un militārās celtnes (no Krievijas cara līdz Padomju laiku beigām), Daugavgrīvas cietoksnis, Vecāķu kūrorts ar veco piekrastes apbūvi, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales. Rīgas tuvums un svarīgie rekreatīvie resursi ir arī iemesls teritorijas lielai antropogēnai noslodzei. Dabas parks piemērots aktīvam tūrismam (kājinieku, velo, ūdens, auto - moto), distanču slēpošanai, dabas (putnu) vērošanai, kultūras tūrismam, pasīvai atpūtai un izziņas tūrismam. Apmeklētāju vajadzībām izveidota Daugavgrīvas un Rožu kāpu dabas takas u.c. infrastruktūras elementi, kuru blīvums, apjomi un kvalitāte, diemžēl, ne vienmēr ir pietiekams. Diemžēl, šo nozīmīgo pierīgas rekreatīvo objektu nevar pilnvērtīgi iepazīt arī ar velosipēdu, jo nav izveidoti veloceliņi, kas atvieglotu un padarītu drošu braukšanu ar šo videi draudzīgo transporta līdzekli, kā tas, piemēram, ir Kuršu kāpās un pārējā Lietuvas piekrastes teritorijā! |
||
Lielākais japāņu dārzs Eiropā (16 ha) sāka veidoties 2007. gadā. Dārzu izveidoja japāņu meistars Hajime Watanabe un ārsts Šarūns Kasmauskas, apvienojot reliģiju, mākslu un godbijību dabai. |
||
Talsu pienotavu dibināja 1922. gadā, apvienojot vairākas citas pienotavas. Uz šīs bāzes vēlāk izveidojās „Talsu piensaimnieks”, kura viens no pazīstamākajiem produktiem ir „Talsu rituļa” siers. „Talsu piensaimnieka” produkciju – pienu, kefīru, biezpienu, sviestu, sieru u.c. var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Piena sēta”. |