Kā dzīvoja senči pirms 1000 gadiem? Kā viņi ģērbās? Kādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus lietoja? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem saņemsiet katru gadu rīkotajā Kiruveres vikingu festivālā, kur tiekas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas vikingu dzīves iedzīvinātāji.

No maija līdz oktobrim pa ezeru zēģelē vikingu kuģis „Äge”. Visu gadu ir izataigājama dabas taka.

1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto.

Atrodas pilsētas dienviddaļā, Siņicina ielā 4. Dievnams celts 1895. g., bet pārbūvēts 1906. g. Tā tornī atrodas trīs no sudraba un vara lieti zvani (restaurēti), no kuriem viens ir nominēts par Baltijas valstīs lielāko (4832 kg smags, zvana mēle sver 200 kg). Blakus atrodas muzejs, kas iepazīstina ar vecticībnieku kultūrvidi un baznīcas dzīvi.

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

"Pajumte" ir mājīga un viesmīlīga kafejnīca Alūksnes centrā, Pils ielā 68. "Pajumtes" piedāvājums ir ļoti plašs - sākot no salātiem, uzkodām, zupām un beidzot ar dažādiem gaļas ēdieniem, picām un desertiem. Ir padomāts ne tikai par gaļēdājiem, bet arī par veģetāriešiem. Ir arī īpašā ēdienkarte bērniem.
Kafejnīcas pavāri nemitīgi pilnveidojas, lai atklātu jaunas garšu nianses. Tāpat "Pajumte" ļaujas jauniem izaicinājumiem, drosmīgi eksperimentējot ar eksotiskiem produktiem un novatoriskiem dizaina risinājumiem. Ja savā ēdienu izvēlē esi konservatīvāks un nevēlies eksperimentēt, droši konsultējies ar viesmīlēm, viņas ieteiks un piedāvās tieši Tev atbilstošāko produktu kombināciju.
Kopš 2018.gada janvāra kafejnīca "Pajumte" darbojas arī Alūksnes Kultūras centra telpās, pasākumu laikā piedāvājot kafiju, atspirdzinošus alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un sāļās un saldās uzkodas.
 

Jauna saimniecība, kas ražo sierus un gaida apmeklētāju grupas. Ekskursanti var piedalīties siera siešanas procesā, degustēt sieru un iegādāties to. „Lejnieki” ieguvuši Valkas novada sakoptākās ražojošās zemnieku saimniecības balvu.

Bārs "Stender's" atrodas Kuldīgas pilsētas centrā, galvenās Kuldīgas gājēju un riteņbraucēju ielas - Liepājas ielas - sākumā, un ir izvietojies ēkā, kuras vēsture iestiepjas vairākos iepriekšējos gadu simtos, kad tā kalpoja kā graudu klēts. Bārs atrodas ēkas otrajā stāvā, ar zemākajām durvju stenderēm Kudlīgā un koka bukiem bārā.

Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, auzu pārslu putra, aukstā kefīra zupa, skābeņu, gurķu un pupiņu zupa, liellopa gaļa sīpolu mērcē, mednieku desiņas, kartupeļu pankūkas, saldās pankūkas ar brūkleņu mērci.

Baltijas valstīs lielākais zinātnes centrs ar iespējām līdzdarboties pašiem un eksperimentēt. Radošās darbnīcas. Planetārijs.

Ainažu vārds ir neatņemama Latvijas jūrniecības vēstures sastāvdaļa. 1864. g. šeit tika nodibināta pirmā jūrskola, kurā varēja mācīties latviešu zemnieku bērni. Likumsakarīgi – Ainaži kļuva par nozīmīgu Latvijas piekrastes kuģu būvniecības centru un ostu. Pilsētas ekonomisko dzīvi sekmēja arī 1913. g. atklātā Smiltenes-Valmieras-Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnija. Mūsdienās Ainaži ir maza un klusa pilsētiņa Latvijas – Igaunijas pierobežā ar vairākiem interesantiem apskates objektiem.

Līdz 1724. g. t.s. Cecinas pusmuiža piederēja Hilzenu dzimtai. Kad Hilzena meita Jadviga aprecējās ar Janu Šadurski, kā Malnavas muiža tā dokumentos ir pieminēta 1774. gadā. Vēlāk muiža piederējusi vairākiem īpašniekiem. Muižas galvenā ēka ir celta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Pagalma vienā pusē ir klēts, bet tā noslēgumā – kungu nams. 1920. g. agrārās reformas laikā Malnavas muiža bija viena no lielākajām Latvijas muižām, kuras zemju platības aizņēma 12,4 tūkstošus hektāru. Kungu māja postīta Otrā pasaules kara laikā un pēc pārbūves sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vairākas saimniecības ēkas. Muižas kompleksu papildina parks, kurā vēl joprojām saglabājušies eksotiski krūmi un koki, piemēram, Amūras korķkoki, kā arī divi dzelzsbetona bunkuri, kur īsu brīdi uzturējies Hitlers. Muižas teritorijā atrodas arī Latgales šmakovkas dedzinātava, kur apmeklētājus iepazīstina ar degvīna ražošanas procesu no senatnes līdz mūsdienām.