Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Zemnieku saimniecība „Virši” audzē kaņepju sēklas, no kurām tiek iegūta kaņepju eļļa un kaņepju staks (apceptas, maltas kaņepes). ZS "Virši" produkciju ir iespējams degustēt dažādās vietās ārpus saimniecības, kā, piemēram, Kalnciema tirdziņā u.c.

N/A

Viena no retajām vietām Latvijā (sk. arī Nīcas īvju audzi), kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju).

N/A
No Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcas torņa labi saskatāma Valmieras centrālā daļa un Gaujas krasti. Skaidrā laikā redzams Zilais kalns. Apskatāmas arī baznīcā esošās kultūrvēsturiskās vērtības un vienas no Latvijas skanīgākajām ērģelēm.
N/A

Atrodas dienvidos no Vienības nama. Skvērs veidots 19. gs. otrajā pusē. Tajā atrodas vairāki ievērības cienīgi objekti: strūklaka (20. gs. 20. gadi), latviešu tautas dzejnieka Andreja Pumpura krūšu tēls, piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem un Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Vienības ielas otrā pusē paceļas iespaidīgā Daugavpils universitātes ēka ar Raiņa pieminekli un saules pulksteni priekšplānā.

N/A
Piritas upes kreisajā krastā izveidojušies trīs avotu ezeriņi ar daudzām izverdošām avotu „acīm” – katrs savā krāsā (zilganzaļā, baltā un tumšā), veidojot dažādas krāsu kombinācijas. Nereti saukti par Igaunijas skaistākajiem avotiem. Kopējais no tiem izplūstošā ūdens daudzums ir 20 – 30 l/s. Saglabājušies nostāsti par avotu dziednieciskajām (īpaši – acīm) īpašībām. Apkārtne labiekārtota.
N/A
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
N/A

Vieta, kur stāsta stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te iespējams atklāt sevī igauni, sevi iekļaut muzeja pamatkrājumā un uzzināt savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet svaru - NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi un nav aizspriedumu pilni.    

Muzeja, muižas un parka apmeklējums notiek gida pavadībā. Ekskursijas ilgums - apmēram 1 stunda 30 minūtes. Muižās kungu namā (Lauvu namā) ir apskatāma lielā balles zāle, upes puses terase un muižas vēstures ekspozīcija. Pārējā kungu nama daļa un citas ēkas apmeklētājiem nav pieejamas, jo muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas iestāde «Naukšēni». Parkā apskatāma centrālā daļa ap strūklaku, mušeli (parka estrādi) un Siera tornis.

Piedāvā eļļu degustāciju, kā arī iegādāties.

N/A

Amatnieks piedāvā stāstījumu par podniecības vēsturi, demonstrē amatu darbībā. Keramikas darbus var pasūtīt un iegādāties. Vienreiz gadā (jūlijā) kurina kambarkrāsni (t.s. naborigama), kas atrodas pie Salacgrīvas Mākslas skolas.

N/A

Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats.

Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.

N/A

Kuģītis "Baltā Kaza" vizina tūristus pa Daugavu un darbojas arī kā pārceltuve no Jaunjelgavas uz Skrīveriem. Vasaras sezonā kursē regulāros laikos. Iespējamas arī ekskursijas un izbraucieni līdz Mīlestības saliņai, Aizkraukles pilsdrupām, Ķeguma HES u.c. Iespējami arī citi maršruti.

25 pasažieru vietas. Braucienu laikā var iepazīties ar Daugavas abu krastu kultūrvēsturisko, vēsturisko,  bioloģisko objektu stāstījumu.  Ķuģīša īpašnieks rīko pasākumus, koncertus gan uz Daugavas, gan Daugavas krastā. 

Piestātnē iespēja iznomāt SUP dēļus, airu un kanoe laivas, katamarānus.

N/A

Mazais ražotājs, kas savā saimniecībā audzē zemenes, kā arī kūpina un marinē zivis igauņu gaumē. Vēl šeit gatavo medalu un mājas vīnu, kā arī dažādus gaļas izstrādājumus.

N/A

Ne – biologam šī teritorija nebūs saistoša – grūti pieejams, atrodams un vēl grūtāk caurbrienams purvainu mežu masīvs Ziemeļos no Rīvas ciema. Nav domāts un piemērots apmeklējumiem.

N/A

Saimniecībā tiek audzētas gaļas šķirnes (Suffolkas) aitas un piena šķirnes (Ostfrīzijas) aitas. Ganāpmulka aizsardzībai saimniecībā strādā ar sargsuņiem, Pireneju kalnu suņiem, kas ir pasaulē arī plaši pazīstama suņu šķirne mājlopu un mājputnu apsargāšanai no lielākiem un mazākiem plēsējiem.

Saimnieki piedāvā iegādāties premium klases, saimniecībā audzētu, jēru gaļu un aitu piena produktus- Fetas tipa sieru, grilsieru, jogurtu bez piedevām un vairāku veidu saldējumus.

N/A

Viens no raksturīgiem karsta parādību piemēriem, kur nelielas upītes - strauta ūdeņi pazūd vairākos ūdensrijējos un pēc kāda brīža - iespaidīgās Lauces ielejas krastos iznāk spēcīgu avotu veidā, tālāk ieplūzdami Lauces upē. Šī parādība dinamikā vislabāk ir novērojama pēc lietavām vai pavasaros sniega kušanas laikā un kādu brīdi pēc tam.

N/A

Krogs "Trīs kambari" atrodas Limbažu vēsturiskajā centrā Blaumaņa Kārļa laukumā. 

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta menca vai bute, gaļas – sēņu podiņš, pildītas pankūkas, rupjmaizes kārtojums, zemeņu zupa.

Īpašais ēdiens: „Kāzu karbonāde” (no cūkgaļas).

N/A

Starp Pļaviņām un Gostiņiem - Skanstupītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā labi saskatāmas 17. gs. sākumā zviedru celto nocietinājumu - vaļņu un bastionu atliekas. 17. gs. šī bija Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes (Daugavas kreisajā krastā) robeža. 1625. g. šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudējis dzīvību. Mūsdienās skansti ietver Draudzības parks un uz tās uzcelta estrāde. Gostiņos redzamā ir viena no izteiksmīgākajām Latvijas skanstīm. No rietumiem skanstis norobežo Skanstupītes dolomīta kāple, kas veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu, ko daļēji (atkarībā no ūdens līmeņa) applūdinājuši Pļaviņu HES ūdeņi.

N/A

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1483. g. Pilsētas uzplaukums bija vērojams pēc dzelzceļa uzbūvēšanas 19. gs. beigās, kad barons Korfs sadalīja un iznomāja apbūvei muižas zemi. Pilsētas tiesības Priekule ieguva 1928. g. Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara pēdējos mēnešos, - t.s. Kurzemes katla laikā, kuru laikā tika sagrautas 410 no 450 ēkām. Mūsdienās tā ir neliela pilsētiņa ar mazstāvu apbūvi un nesteidzīgu dzīves ritmu.

N/A

Restorāns "KEST" atrodas senā ēkā, kuras telpās kādreiz bijis ugunsdzēsēju depo. Tā izveidotājs ir šefpavārs Māris Jansons, kurš jau vairāk kā 20 gadus strādā viesmīlības nozarē. Restorānā iespējams baudīt gan latviskas, gan pasaules garšas. Tiek pasniegtas 5 ēdienu maltītes.

N/A

Andra Berkina izveidotais peoniju dārzs Tērvetes novada Kroņaucē. Peoniju kolekcionārs pavasaros ne tikai atver savu dārzu apmeklētajiem, bet arī popularizē un daudzina Tērvetes vārdu, nesot skaistos ziedu stāstus pasaulē, piedāvājot stādus iegādāties interesentiem arī sava dārza skaistumam. 

Kā zied peonijas var apskatīties peoniju ziedēšanas laikā. Dārza apmeklējums bezmaksas.

N/A

Tiek uzskatīta par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. Tā tika uzcelta 1878. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss (Sievers), Cēsu pils muižas saimnieks. Savukārt 1922. gadā alus darītavu pārpirka Cēsu uzņēmēji un sāka tur ražot arī vīnu, sulas un minerālūdeni. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošus dzērienus ražoja no 1976. līdz 2001. gadam, bet šobrīd tas ir pārcēlies uz jaunām telpām.  Šobrīd ēkā tiek organizētas dažādas izstādes, kā arī ēku var apskatīt no ārpuses.