„Limbažu sieram” ir vairāk nekā 90 gadus ilga pieredze piena pārstrādes jomā. Siera ražošanas procesā tiek izmantots tikai vietējais piens – no Vidzemes zemniekiem, bet tehnoloģiskās iekārtas ir atvestas no Šveices. 95 % no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz ārzemēm. Blakus uzņēmumam iepretim Limbažu pilsdrupām ir veikaliņš, kurā var iegādāties produkciju.

Maršruts sākas un beidzas Kauņā, Lietuvas otrā lielākajā pilsētā, kas bija valsts galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam. Tadas Ivanauskas saimniecība Obelynes parkā jūs varat apskatīt 300 sugu un augu formu kolekciju, ābeļu dārzā aug arī viens no senākajiem kokiem – divdaivu ginks. Kauņā varat redzēt vecāko ābeli - gandrīz 360 gadus vecu, 8 metrus garu, ar 285 cm apkārtmēru 1.3 metru augstumā. Vitauta Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, kā arī atrodas seno puķu dobju augu kolekcijas. Lietuvas Dārzkopības institūts veic gan zinātniskās, gan eksperimentālās / ražošanas aktivitātes, iespējams iegādāties stādus, kā arī sezonas augļus un dārzeņus. Garsi Tyla saimniecībā var iegādāties mājas gatavotus "laimīgos ēdienus", kā arī doties pastaigā to 100 gadu senajā dārzā un apskatīt ārstniecības augu dārzu. Burbišku muižas ainavu un skulptūru parkā notiek ikgadējais tulpju festivāls. Kleboniškių lauku māju muzejā var aplūkot Augštaitijas reģionam raksturīgās mājas. Šauļu Universitātes Botāniskais dārzs demonstrē augu mantojumu, kas sakārtots pēc tradīcijām no pirmskara, starpkaru un pēckara periodiem. Liudvikas un Stanislovas Didžiļu lauku muzeja dārzā ir tradicionālās lietuviešu ābolu šķirnes, ziedi un augi. A. Baranauskas un A. Vienuolis-Žukauskas memoriālais muzejs Anykšči reģionā iepazīstina ar kultūru, literatūru, vēsturi, agrārās kultūras un tehniskas vēsturi. Tradicionālo Lietuvas ziedu dārzu var redzēt arī Bronē Buivydaitē piemiņas muzejā. Anykščiai iespējams iziet taku koku galotnēs un labirinta parku, kā arī doties braucienā pa Aukstaitijas šaursliežu dzelzceļu. Traupis Botāniskajā dārzā jūs atradīsiet sākot no daudzgadīgām ziedu kolekcijām un akmens dārziem, līdz ziedu pulkstenim un dekoratīvam baseinam ar ūdensaugiem. Taujēnu muižas interjers dekorēts ar Radziwiłla ģimenes portretiem, skulptūrām, medību trofejām un antīkiem ieročiem. Ukmerges rajonā apmeklējiet prezidenta Antanas Smetonas Uzugiras muižu, kurā viņam par godu ierīkots piemiņas muzejs. Apmeklējuma beigās apskatiet Lietuvas brīvdabas muzeju, vienu no lielākajiem (194 ha) un bagātīgākajiem (91 420 eksponātiem) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā.

Ģimenes uzņēmums piedāvā kvalitatīvus tradicionālos Gaujas Nacionālā parka biškopības (~ 110 saimes) produktus – medu, ziedputekšņus, bišu maizi, vasku un propolisu un rada jaunus, tirgū līdz šim nebijušus produktus, kas apmierina klientu vēlmes pēc kaut kā neierasta, taču veselīga. Ekskursija, medus iegāde.

Ķekavas novada Daugmales pagastā atrodas pastaigām un dabas baudīšanai piemērots mežs, kurā baudīt dabas daudzveidību. 

Izceļas kā iespaidīga reljefa forma (15 m) Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas. Pie pilskalna atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs - „Zeimuļs” un TIC.

Saimniecībā ražo medu un tā pārstrādes produktus – ziedputekšņus un propolisu, medus vīnu, kā arī alkoholisko dzērienu „Bites buča”. Saimnieks izrādīs dravu. Produktu iegāde.

Par Līvu krastu šodien sauc piekrastes ciemu virkni no Ovīšiem līdz Ģipkai gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastiem.
Lībieši jeb līvi, tāpat kā latvieši, ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kuru senči te dzīvojuši jau pirms 5000 gadiem. Tie apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas Kurzemē un Vidzemē. Visilgāk lībieši saglabājušies Baltijas jūras piekrastē – Ziemeļkurzemē.
Pašā Līvu krastā šodien joprojām var satikt īstus lībiešu zvejniekus, sajust kūpinātu zivju smaržu, nobaudīt tradicionālos ēdienus, aplūkot seno žogu daudzveidību, iepazīt zvejniekciemu ainavu atturīgo šarmu, baudīt divu jūru, putnu un cilvēku satikšanos Kolkasragā, dzirdēt latviešu valodas lībisko izloksni, redzēt apaļās kangaru muguras un purvainās vigu liekņas, redzēt Šlīteres bāku, zaļibaltzilo līvu karogu, sarkanās brūkleņogas, gājputnu ceļu un zilās govis. Senāko lībisko liecību iespējams baudīt Līvu centros. Šodien lībiskais joprojām dzīvo vietvārdos, rokdarbu izstrādājumos, tautastērpos, šejieniešu pasaules uztverē un dzīvesveidā! Lībiešu valoda un kultūras vērtības ir iekļautas Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvā. Lībiešu tradicionālā kultūra ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

 Pirmā baznīca šeit bijusi jau 18. gs. sākumā. Tad tapusi otrā un trešā (1847. – 1848.) – tagad redzamā. Dievnams cieta gan 1. pasaules kara, gan padomju laikā, kad no 1969. – 1993. gadam te bija izvietots vatelīna cehs. Šobrīd ēka pamazām atgūst savu veidolu. Jāpiebilst, ka laikā no 1826. – 1856. g. dievnamā par ķesteri un ērģelnieku strādājis latviešu dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803. – 1878.). Viņa kaps ar pieminekli atrodas blakus baznīcai. Turpat arī 1. pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi un mācītāja un rakstnieka Jakoba Florentīna Lundberga (1782. – 1857.) kapa piemineklis.

Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju.