Atpūta laukos
2221-2240 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Piemājas saimniecība nodarbojas ar augļkopību un biškopību!
N/A

Restorāns "Barons Bumbier's" atrodas pašā Liepājas centrā tirdzniecības namā „Kurzeme”, blakus vietai, kuru dēvē par Liepājas sirdi - Rožu laukumam. Restorāns piedāvā sātīgu un tradicionālu latviešu virtuvi. Ēdienkarte veidota tā, lai ikviens gardēdis varētu iepazīt un novērtēt tradicionālās latviešu virtuves gardumus, kas, meistarīgu pavāru pagatavoti, pārsteidz ar savu daudzveidību.

Latviešu virtuve: Dārzeņu zupa, aukstā biešu zupa, cūkgaļas šķēle, zemeņu zupa.
N/A

Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs.
N/A
Mūsdienās pat zinātājam ir grūti nojaust, kurā vietā Ragaciemā atradās kādreizējā zenītraķešu bāze, kuras mērķis bija aizsargāt PSRS rietumu robežu.
N/A
Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem (1861. g.) Vēršupītes krastā.
N/A
Dabas liegums veidots veca un aizaugoša grants karjera vietā, kuru apdzīvo Latvijā reta abinieku suga – smilšu krupis. Karjeriem aizaugot arī samazinās smilšu krupju daudzums (tiem vajadzīgas arī atklātas smiltāju – grants platības), kas uzskatāmi parāda apstākli, ka bieži vien konkrēta suga ir saistīta ar tikpat konkrētu cilvēka saimnieciskās darbības formu un cilvēkam aizejot, nereti pazūd arī dabas vērtības. Ir ļoti maza cerība šo abinieku sastapt dabā, vienkārši ieejot lieguma teritorijā, tādēļ pieņemsim šo faktu zināšanai un attieksimies pret liegumu kā Latvijas mērogā īpaši saudzējamu.
N/A

Dzirnavu restorāns Saaremaa ir sāremiešu iecienīto garšu restorāns, kur piedāvā visu to labāko un svaigāko. Ēdienkartē atrodama medījumu gaļa no Saaremaa mežiem, vasarā arī kūpinātas zivis, našķi no ogām, vietējo ābolu vīns, kā arī labākie Saaremaa salas vīni.
N/A
Marķēto kājāmgājēju maršrutu (nepieciešams ceļvedis vai gids) sākums meklējams pie 1878. g. celtajām Jēču dzirnavām, pie kurām izveidots dendroloģisks parks un akmeņu kolekcija. Noskaidrosiet, kas ir drumlins, morēna, iepazīsiet dažādus purvu tipus, savdabīgos Pugu akmeņu krāvumus un Kraujiņu akmeni. Nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi apavi!
N/A
12 dienas

Maršruts ilgst 12 dienas, ar privāto auto transportu. Kopējā maršruta distance ir 1 500 km. 
N/A
Kādreizējais padomju armijas militārais objekts veicis radiosakaru nodrošināšanas funkciju. Šobrīd radiosakaru pārtveršanas stacija atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un civilām personām nav pieejama.
N/A

Ļoti ainaviska vieta Siguldā, kas gleznota (no tā arī vēlāks nosaukums) un fotografēta kopš seniem laikiem! Paradīzes kalns būtībā nav kalns, bet gan vieta, kur Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzi „pāršķeļ" varenā Vējupītes grava. No Paradīzes kalna paveras izcils skats uz Turaidas pili un Gaujas senleju, kur izveidota atpūtas vieta un skatu laukums. Līdz Paradīzes kalnam var nokļūt ar elektromobili.
N/A

Atrodas Rucavas galvenās ielas malā, netālu no centra.Rucavas draudzi dibināja 1871. gadā, bet izmēros nelielo dievnamu uzcēla 1888. gadā.
N/A

Salas mazākā un dekoratīvo elementu ziņā - viena no Ziemeļeiropā bagātākajām baznīcām. Savu izskatu maz mainījusi no celtniecības pirmsākumiem (14. gs.).
N/A

Atrodas 200 m ziemeļaustrumos no akmens tilta pār Tebru. Ūdensdzirnavu komplekss celts 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā uz Tebras upītes, uzpludinot Dzirnavdīķi. Blakus dzirnavām atrodas 19. gs. beigās celtā Aizputes muižas alusdarītava, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.
N/A
Liepājas Karostas kanāls ar tajā izvietoto Padomju armijas jūras kara flotes bāzi un zemūdeņu bāzi veidots pēc Krievijas cara pavēles vēl pirms Pirmā pasaules kara. Bijusī zemūdeņu osta šobrīd ir slēgta teritorija un tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Karostas kanāls labi pārskatāms no Pulvera ielas puses un nu jau atjaunotā Kalpaka tilta. Starp citu, kur palika unikālais militārais mantojums - padomju laika zemūdenes? Tas ir atsevišķa stāsta vērts. Lieki piebilst, ka igauņiem - vienīgajiem Baltijas valstīs saglabātā zemūdenē (Lembit) ir izveidots unikāls muzejs...
N/A

"Latgales sirds", kur 9. - 12. gs. pacēlās nocietināta latgaļu pils. 1285. g. Livonijas ordenis latgaļu pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību. Pēc Livonijas sabrukuma (Rēzekne Polijas sastāvā) pilsēta nīkuļoja. Ekonomiskā dzīve Rēzeknē atjaunojās 18. gs. otrajā pusē. Pēc Pēterburgas-Varšavas šosejas (1836. g.) un dzelzceļa (1861. g.) izbūves Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku galamērķi. 2. pasaules kara laikā pilsētas apbūve būtiski cieta. Mūsdienās pilsēta ir nozīmīgs Latgales reģiona ekonomiskais un kultūras centrs.
N/A

Ļoti skaists un ainavisks etnogrāfiskais ciems Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā, netālu no diviem iepriekš minētajiem ciemiem. Te apskatāmas interesantas un skaistas koka ēkas, kas celtas no guļbaļķiem, ar niedru vai lubiņu jumtiem un izrotātas ar dažāda veida dekoratīvajiem elementiem. Pirmo reizi rakstos Šumini minēti 1784. g. Savu vārdu ciems ieguva no kādreiz dzīvojošas ģimenes uzvārda. Kā interesantākā ir jāpiemin sena klēts.
N/A
Brīvdienu mājas "Korķi” apkārtnes priežu mežā ir izveidota Jāņtarpiņu taka. Ideāla vieta aktīviem sēnotājiem un ogotājiem. Savukārt saules un jūras cienītāji pa šo taku 5-10 minūšu gājienā nonāks Vitrupes pludmalē, kur varēs baudīt sauļošanās un peldēšanās priekus.
N/A

Ičas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki. 

 
N/A

Katra mēneša otrā sestdienā Balvos pulcējas zemnieki, mājražotāji un amatnieki, lai piedāvātu savu saražoto produkciju. Šeit ikviens atradīs kādu garšīgu vai noderīgu lietu.