Atpūta laukos
1781-1800 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Īvandes dienviddaļā, Vankas upītes krastos. Ūdensdzirnavas celtas 1842. gadā (par to liecina arī sienā iemūrēts dzirnakmens) un darbojas joprojām. To iekārtas ir saglabājušās no 1930. gada. Divstāvu ēka apskatāma no ārpuses, bet iepriekš piesakoties, - arī no iekšpuses.
N/A
Akmensragā atradusies krasta baterija Nr.500, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām esot aizvesti 1955. gadā. Te atradās četri 130 mm lielgabali, kuru pamatu stiprinājumi ir atrodami mežā apmēram ZA virzienā no bākas, tos klāj pamatīga sūna un tie grūti atrodami un saskatāmi. Dabā nezinātājam tās ir grūti atrodamas.
N/A

Tā kā Stāmerienas muižas īpašnieka, Johana Gotlība fon Volfa sieva, krieviete Sofija Potjomkina, bija pareizicīgā, dievnama celtniecību Stāmerienā uzsāka 1902. gadā, bet pabeidza un iesvētīja divus gadus vēlāk. Baznīcastorņa krusti pazīstami ar saviem kalnu kristāliem, kas bija baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt no iekšpuses.
 
N/A
Neliela un samērā grūti pieejama teritorija Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Ziemeļos no lieguma atrodas laivu bāze, kur iespējams nomāt laivu. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.
N/A

Tūristu nometne, smailīšu noma laivošanai pa Šventosios (Svēto) upi un tās pietekām Vyžuonos, Jaros upēm. Piedāvājumā 4 atsevišķas atpūtas vietas ar teltīm, kurās pieejamas dārza mēbeles, vieta grillēšanai, iesmi, pirts upes krastā, āra tualete, mazgāšanās telpa, bērnu rotaļu, volejbola un futbola laukumi. Lielajā dārzā iespējams uzņemt līdz 50 cilvēkiem. Vieta svinībām, festivālu rīkošanai, sanāksmēm un semināriem. Vienā no mājām ir pirts, kā arī divas Krievu prirtis un kubls upes krastā. Piedāvājumā ēdienu pēc iepriekšēja pieprasījuma.
 
N/A

Kafejnīca Roomassaare atrodas netālu no Kuressaare, no kuras paveras gleznains skats uz Roomassaare jahtu piestātni. Vasaras sezonā kafejnīcā pārsvarā gatavo maltītes no vietējiem produktiem, piedāvājot gan saliniekiem, gan tūristiem vienkāršu un tīru vietējo garšu kombināciju. Bez zivīm nekādi!
N/A

Ģimenes restorāns “Hercogs” atrodas Jelgavas pilsētas centrā pie Hercoga Jēkaba laukuma. Pavāri izmanto vietējās izejvielas, sadarbojas ar briežu dārzu „Rudiņi”.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, brieža gulašzupa, brieža karbonāde, cepts zandarts vai sams, cūkgaļas cepetis, jēra sautējums, kartupeļu pankūkas, smiltsērkšķu deserts.

Īpašais ēdiens: Liellopu filejas steiks uz akmens.
N/A

Vīna ražošana Allikukivi notiek senajā vadmalas fabrikas direktora ērberģī. Viesi tiek gaidīti uz plašā muižas balkona degustēt daudzveidīgos dzērienus un iepazīties ar vīna darīšanas noslēpumiem, muižas vēsturi un ogu stādījumiem. Augļu un ogu vīnu ražošana pēc igauņu receptēm.
N/A
Dievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
N/A

Viesu māja Sila ezera krastā. Vasaras māja, atsevišķā ēkā pirts un atpūtas telpa ar kamīnu. Pirts mājā - kamīnistaba, pirts, duša,  2-vietīga guļamistaba. Vasaras mājā - viena istaba ar 2 atsevišķām gultām, sausā tualete. Makšķerēšanas iespējas, laivas, ugunskura un telšu vietas.
N/A

Pīrissāre ir 7,5 km² liela pastāvīgi apdzīvota Peipusa ezera sala. Pārsvarā šeit uz dzīvi ir apmetušies krievu vecticībnieki, kas vairākus gadsimtus rūpējas par savas savdabīgās kultūras saglabāšanu. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību. Uz lauksaimniecībai piemērotas zemes audzē dārzeņus, visvairāk – sīpolus. Uz Pīrisāri no Lāksāres ostas var nokļūt ar prāmi "Koidula" (tālr.: +372 527 2974, www.veeteed.com). 
N/A

Šeit ciemos gaida gan grupas, gan individuālos apmeklētājus. Saimnieki piedāvā izbaudīt melno pirti, paēst pusdienas un nogaršot pēc senām receptēm ceptu suitu maizi, raušus un īpašus sēklu cepumus.
N/A
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
N/A

Iespaidīga izmēra divstumbru liepa pie Nigliņu mājām. Viens no iespaidīgākajiem Lībiešu krasta dižkokiem. Lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles dzimtās mājas. Turpat pie mājām atrodas viduslaiku kapsēta – Veckapu kalns.
N/A

Muzejs dibināts 1974. gadā. Tas ir viens no lielākajiem (194 ha) un eksponātiem bagātākajiem (91420) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā. Ekspozīciju veido atsevišķas viensētas, lauku sētas, ciemi un pilsētiņa, kur tiek demonstrēta Lietuvas etnogrāfisko reģionu senā arhitektūra, kultūra, sadzīve, dārzeņi, augļi un puķes.
N/A

Atrodas Talsu centrā, tirdzniecības centra „Talsu centrs” trešajā stāvā. Moderns, mūsdienīgs interjers. 
N/A

Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim.
N/A

Atrodas pilsētas centrālajā daļā, Latgales iela'88 b. Mūsdienās redzamās vietā 1685. g. par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, ko atjaunoja 1749. g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Gadu vēlāk sākās divtorņu baznīcas būvniecība (gotikas stils). To iesvētīja 1904. g. Šis ir viens no iespaidīgākajiem Latvijas dievnamiem. Uzmanību ir vērts pievērst vitrāžām ar Sv. Meinarda un Alberta attēliem. Blakus baznīcai atrodas Rēzeknes - Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli.

N/A

Naukšēnu vīna darītava ir bioloģiskā saimniecība, kurā dara sidru no Paradīzes āboliem.

Vēsture
Sidru un augļu vīnu ražo kopš 2012. gada. Darītavas saimnieks ir Jānis Baunis. Vīna gatavošana notiek otrajā paaudzē - tās aizsācējs ir Jāņa tēvs Ilmārs Baunis. 

Āboli
Augļi un ogas tiek audzēti turpat Naukšēnos - Baltijā lielākajā paradīzes ābeļu dārzā, kura platība ir 6 hektāri. Tajā aug ap 20 dažādu šķirņu paradīzes ābelītes, kopumā ap 2000. 

Sidri
Paradīzes āboli Naukšēnu sidriem piešķir īpašo, unikālo garšu.

Apmeklētājiem
Saimnieki piedāvā ekskursiju ražotnē, stāstu par sidra ražošanas procesu, visu pieejamo dzērienu degustāciju ar uzkodām. Rudenī rīko paradīzes ābolu lasīšanas talku. Pēc talkas notiek kopīga ēšana un dzeršana, baudot Naukšēnu vīna darītavas dzērienus.

Kur iegādāties
Sidri un citi dzērieni iegādājami ražotnes veikalā un e-veikalā nauksenuvini.lv.
N/A
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.