Atpūta laukos
4181-4200 / 4332
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
No Tartu pa Emajegi (Emajõgi) upi kursē ātrgaitas kuģis, kura galamērķis ir Pīrisāres sala Peipusa ezerā. Emajegi lejtecē atrodas viens no lielākajiem mitrāju masīviem, kas ir putniem nozīmīga vieta.
N/A
Padomju gados pie Liepājas lidostas Cimdeniekos tika uzstādīti lokatori pretgaisa aizsardzībai. Mūsdienās lokatori ir demontēti un to vietā saglabājušās vien divas interesantas mākslīgi veidotas reljefa formas - augsti pauguri ar stāvām nogāzēm.
N/A

Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss.

!!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta.
N/A

Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts.
N/A
N/A
Miervalža Ķemera muzejs – pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam veltīts memoriālais muzejs Durbes ielā 21.
N/A

Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km).
N/A

Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka.
N/A

Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt!
N/A

Diplomēts mežsaimnieks Imants Urpens Alojas novada "Ošlejās" audzē šitaki sēnes.  Šī ir arī mācību saimniecība, uz kuru brauc mācīties pārsvarā ārzemnieki. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Pieņem ekskursijas un pasūtījumus sēņu audzēšanai un micēlija iegādei.
N/A

Sertificēta bioloģiskā saimniecība (ģimenes uzņēmums) ar 2 nozarēm: biškopība un dāzkopība. Tiek ražoti biškopības produkti: dažādu veidu medus un medus maisījumi ar tējām un garšvielām kā arī zaļumi, dārzeņi, āboli. iespējams arī apskatīt saimniecību. 
N/A

Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss. Lauku sētas ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu.

Teritorijā iespējams nakšņot dzīvojamā ēkā (2 istabas, katrā pa diviem cilvēkiem), kā arī teltīs. Pieejamas piknika vietas. Tāpat iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Dzīvojamā ēkā var organizēt pasākumus līdz ~20 dalībniekiem.
N/A
Kampišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams rekonstruēts 1931. gadā pēc arhitekta V. Šervinska plāna. Dievnams ir augsts un plašs, ar divām cellēm. Rietumu pusē ir augsts taisnstūrveida zvanu tornis, kuru rotā krusts.
N/A

Moderns un mūsdienīgs centrs apvienojumā ar vēsturisku klēts ēku veido unikālu kompleksu, kurā ir vēsturiska ekspozīcija par amatniecību, Līvānu stikla muzejs, izstāžu zāle, garākā josta Latvijā, iznomājama konferenču zāle, ūdens galerija. Radošajās keramikas, stikla darbnīcās darbojas novada amatnieki, kurus var vērot darbībā un līdzdarboties. Centra telpās izveidota un darbojas vienīgā Latvijā publiski pieejamā stikla pūtēju darbnīca.
N/A
Visaptverošs skats uz Daugavas ielejas pilsētainavu paveras no stāvlaukuma, kas atrodas Augusta ielas sākumā pie Krāslavas robežas. Savdabīgo koka namu apbūvi no tuvāka skatu punkta (Kaplavas ielas rajons) var vērot no tilta pāri Daugavai. Jāuzkāpj arī Karņicka kalnā un jāizstaigā Grāfu Plāteru parks, no kura pavērsies lokālāki skatu punkti.
N/A
Dabas lieguma teritorija veidota Raķupes upes vidustecē, kuras krastos sastopami daudzveidīgi pļavu un mežu biotopi, kā arī lielu dimensiju ozoli un dižozoli, kas aug senajās viensētu vietās, kas, diemžēl, mūsdienās vairs nav apdzīvotas. Nozīmīga retu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Šobrīd teritorija nav labiekārtota tūristu apmeklējumiem, tādēļ piemērotākais veids to apmeklēt ir zinoša vietējā gida pavadībā, cilvēkiem, kuru interese ir saistīta ar vides izziņu. Raķupe nav piemērota arī ūdenstūrismam, jo ir ļoti daudz koku sagāzumu un bebru dambju.
N/A

Viena no augstākajām Latvijas piekrastes kāpām. Padomju laikos to daļēji noraka, jo baltās smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai. 20. gs. 80. gados rakšanas darbus pārtrauca. Kāpas augstākā daļa (labs skats no tās) ir saglabājusies (apaugusi ar priežu mežu). Izveidota Pūsēnu kalna dabas taka. Atrodas Bernātu dabas parkā.
N/A

Kafejnīca "Pavards" atrodas Tukuma vēsturiskajā centrā pie Brīvības laukuma.

Latviešu virtuve: Bukstiņputra.
N/A

Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas.
N/A

Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju.