Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā. |
||
Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām. |
||
No Nidas centra gar Kuršu jomas promenādi ir jādodas Preilas (ziemeļu) virzienā. Pēc ~ 15 min gājiena kreisajā pusē paceļas augsta kāpa – Ošves kalns (Uošvės kalnas), kuras galā slejas simpātisks divstāvīgs koka namiņš ar lielisku skatu uz Kuršu jomu. Te vasaras pavadījis Nobela prēmijas laureāts – izcilais vācu rakstnieks Tomass Manns (1875. – 1955.). T. Manns Nidā nodzīvoja trīs vasaras (1930. – 1932.), kur strādāja pie dažādiem darbiem, t.sk. romāna – „Jāzeps un viņa brāļi". |
||
Atpūtas vieta ģimenes īpašumā Vārvē, kurā tiek piedāvāti pirts rituāli. Tāpat ir iespēja pārnakšņot namiņā un atpūsties pie dabas un Ventas upes. |
||
Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c. |
||
36 ha lielajos saimniecības laukos Latvijas – Baltkrievijas pierobežā ganās gotiņas, no kurām gada laikā iegūst ap 10 t piena, kas tiek pārstrādātas uz vietas. Piedāvā biezpienu, krējumu, dažādu siera veidu šķirnes, mājas saldējuma un gaļas izstrādājumu iegādi un degustāciju. Iespējama līdzdarbošanās. Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks. Bioloģiskā saimniecība. |
||
Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti! Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos. |
||
No arhitektoniskā viedokļa Zosnas muiža ir ļoti interesants objekts, jo tās kungu māja ir celta pildrežģa tehnikā, kas ir Latgalē reti sastopams gadījums. Muižas pašreizējā apbūve veidojusies 19. gs. beigās un muižas kungu māja celta 1870. g. historisma stilā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Ēkā ir daļēji saglabājies interjers - durvis, griestu rozetes un gaiteņu flīžu segums. 1820. g. celtā kučiera māja ir vecākā muižas kompleksa ēka. Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses. Zosnas muižu ieskauj neliels parks, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam, līdz kuram varam nokļūt pa senām akmens kāpnēm un turpināt nelielu pastaigu pa kokiem ieskautu taku. |
||
Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram. Pie muižas bija izveidots grezns franču dārzs. Pēc 1766.gada ēka tiek pārbūvēta un grezni izrotāta, ēkai šajā laikā ir divi stāvi, kuriem ir lieli logi un parketi. Visas durvis, koka griesti un paneļi bija darināti no ozolkoka un bronzas dekorēti. Skaisti kroņlukturi, marmora kamīns un liels skaits spoguļu papildināja iekārtojumu. Ap 19 gs.10.gadiem tajā iemitinās franču kareivji un nodara tai lielus postījumus. Tādēļ mazliet vēlāk otro stāvu nojauc un veicot plašus remontdarbus muižu pielāgo pārvaldnieka un ierēdņu dzīvokļiem. 1920.gadā Ances muiža tiek atsavināta tās pēdējam īpašniekam Georgam Bēram un nonāk valsts īpašumā. Tagad ēku apsaimnieko pašvaldība un tas izveidots par Ances pagasta sabiedrisko centru. Atjaunotajā ēkā saimnieko rokdarbnieku kopa „Paukers”, var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus vai kopā ar Ances Sklandraušu cepšanas asociācijas meistariem izcept sklandraušus. |
||
Saimnieki izveidojuši Folkloras taku, kur skaidro senču rakstu, simbolu un dainu saturu. Te var uzzināt par augu nozīmi veselībā. Tiek piedāvāti visi dzīves gājuma rituāli (krustabas, jauniķu līdzināšana u.c.), uguns un pirts rituāli, gadskārtu svētki. Iepriekš piesakot, var nobaudīt maltītes, kur galdā liek latviešu tradicionālos ēdienus, t.sk. – sklandraušus. |
||
Muižas ansamblis Milzkalnē - Slocenes upītes krastā ir sācis veidoties 15. gs. kā franku tipa slēgts komplekss ordeņa saimniecības vajadzībām un mūsdienās ir vienīgais saglabājies šāda tipa nocietinātas muižas (kā muižnieku patvēruma vieta uzbrukuma gadījumā) paraugs Latvijā. 17. gs. beigās tika uzcelti vārtu torņi ar grezniem vējrāžiem, bet 18. - 19. gs. - arī saimniecības ēkas. No sākotnējās apbūves saglabājies mūris ar šaujamlūkām. Vienā no kompleksa spārniem ir izvietots Latvijas Ceļu muzejs. Muižas galvenajā ēkā izveidotas naktsmītnes, te piedāvā ekskursijas un lauku labumu degustāciju. |
||
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
|
||
Atrodas Rojas dienviddaļā, Tukuma – Kolkas (P 131) ceļa malā, viesu nama „Zītari” pirmajā stāvā, ap 0,3 km attālumā no jūras. Piedāvā ēdināšanu, organizē dažādus pasākumus, pludmales ballītes. |
||
Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols). |
||
This route section takes you to the Dzūkija National Park – it is among Lithuania’s most forested and desolate nature areas –, and to the town of Druskininkai – a popular SPA and mineral water health resort on the banks of the river Nemunas. When in Druskininkai, we recommend dipping yourself in mineral water baths, enjoying the trip with the cable car over the river Nemunas, visiting the musical fountain, and walking along the river promenade. The starting point of the hiking route is the village of Didžiasalis, which is reached by bus from Druskininkai. From there, the route will take you through vast coniferous forests, rich in berries and mushrooms, and small villages. As you get to Druskininkai, the Forest Trail will meander along the small streets and parks of the historic resort of Druskininkai, crossing the river Ratnyčia and the forest park on the right bank of the Nemunas valley. Leaving the resort town behind, the Forest Trail runs on the side of the village revealing you the beautiful landscapes and the view of the Liškiava monastery on the other bank of the river Nemunas. Up to the village of Žiogeliai, the route goes along forest roads and continues along the banks of the Nemunas valley, surrounded by the vast Dzūkija forests. Towards the end of the route, climb up the Merkinė Mound and it will surprise you with breathtaking views of southern Lithuania. |
||
Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm. Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi. |
||
Rubeņu ziemeļdaļā – Dzirnavupītes krastos ir izveidots (veidošana uzsākta 20. gs. 50. gados) parks ar ainaviskiem dīķiem, estrādi, akmensdārzu un bērnu spēļu laukumiem. Pie parkā esošā kultūras nama novietots 1969. g. Dzejas dienu laikā atklātais Raiņa piemineklis (autors, tēlnieks Kārlis Baumanis). |
||
Opekalns (arī Apukalns, Opekols) ir paugurs Alūksnes augstienē, 235 metrus virs jūras līmeņa, Veclaicenes pauguraines viena no augstākajām virsotnēm. Tā virsotnē uzcelta Opekalna luterāņu baznīca (1774—1779), kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa novietotais dievnams Latvijā. Opekalna ciemā dzimis leģendārais Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis. |
||
Rimšu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gs. sākumā
|
||
Baltijas mērogā unikāls dabas un cilvēkizmantots apvidus, kas veidojies kādreiz - padomju, mūsdienās - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārvaldītā armijas poligona teritorijā. Poligona lielāko daļu aizņem smilšains vai ar zemiem lakstaugiem un krūmāju apaudzis kāpu masīvs ar atsevišķiem lielākiem kāpu vaļņiem. Rudens laikā šeit lielās platībās zied virši. Unikālā virsāju un aprimušo kāpu ainava un daudzu sugu dzīves vieta bija daži no iemesliem, kādēļ šai militārai teritorijai ir piešķirts arī aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Jāatgādina, ka poligona apmeklējumi privātpersonām bez iepriekšēja saskaņojuma ir aizliegti!
|