| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Lai nokļūtu Silmačos, jābrauc cauri Pērļa silam un maz apdzīvotām vietām. Silmači atrodas ap 1 km uz rietumiem no Pērļa – nelielas apdzīvotas vietas. Te ir izveidota (20. gs. 80. gados) brīvdabas estrāde (celta tikai vienai izrādei, ko Latvijas Nacionālais teātris spēlēja 1986. g. Līgo svētkos), kur Jāņu laikā spēlē Rūdolfa Blaumaņa izcilo lugu „Skroderdienas Silmačos”. Pie estrādes izveidots attiecīgajai tematikai veltīts muzejs (arī 1986. g. un arī par godu vienai izrādei), kurā līdztekus citiem eksponātiem apskatāms lugas manuskripts (1902. g.). |
||
|
Ziemeļos no Andrupenes lauku sētas muzeja dziļā starppauguru ieplakā ir iegūlis nelielais (130 m garš, 120 m plats) Andrupenes purvs – augstā tipa purvs ar klaju centrālo daļu. Ieplakas nogāzes klāj baltalkšņu audzes. Rāznas nacionālā parka administrācija 2009. gadā atjaunoja Andrupenes pamatskolas izveidoto purva mācību taku, izveidojot kāpnes, skatu platformu, dēļu laipas un informācijas stendus. |
||
|
Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss. Lauku sētas ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu. Teritorijā iespējams nakšņot dzīvojamā ēkā (2 istabas, katrā pa diviem cilvēkiem), kā arī teltīs. Pieejamas piknika vietas. Tāpat iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Dzīvojamā ēkā var organizēt pasākumus līdz ~20 dalībniekiem. |
||
|
Saimniecība atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, netālu no Burtnieku ezera. Tajā audzē kazas un gatavo kazas sieru. Saimnieki rūpīgi seko līdzi dabas procesu ciklam un ciena dabai draudzīgu dzīvesveidu. Papildus sieram sezonāli iespējams iegādāties arī upeņu ievārījumus, zāļu tējas un vilnas izstrādājumus. SieriTiek piedāvāts baltais, svaigais kazas siers bez piedevām. Tāpat pieejama kazu piena karamele - smēriņš. Kā top siersSiers top ilgi un pacietīgi visa gada garumā no pašu saimniecības kazu piena. Tā ir pilna cikla saimniekošana: saimnieki stāda, ravē un novāc ražu, ēd paši un dod ēst kazām. Kazu dziļās kūts uzkrājumi katru rudeni tiek vesti uz lauka, lai katru nākamo gadu “atdzimtu” ēdamajos dārzājos. ApmeklētājiemTā kā kazu pienam ir sezonāls raksturs, piedāvājumā divu veidu apmeklējumi:
Kur iegādāties sierusSaimniecībā uz vietas, Slow Food Straupe tirdziņos, Vidzemes lielākajos gadatirgos. Internetā: https://tirgus.novadagarsa.lv. |
||
|
Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti. |
||
|
Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas. |
||
|
Viens no skaistākajiem un populārākajiem Vidzemes tūrisma objektiem. No 45 m augstās kraujas (skaistā atseguma augstums – ap 20 m) redzama plašā un dziļā Amatas ieleja ar mežiem noaugušajiem krastiem. Blakus esošajā Raganu pļavā izveidota
ekspozīcija „Ko Raganiņa atrod pļavā”.
|
||
|
Arheoloģisko izrakumu materiāli liecina, ka Ogres upes krastus ir apdzīvojuši lībieši. Ogre, kā lielāka apdzīvota vieta un nozīmīgs kūrorts, izveidojās pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūves 1861. g. Līdz 1. pasaules karam Ogrē savus pakalpojumus piedāvāja ~ 300 vasarnīcas, kas kara laikā g.k. tika nopostītas. Nākamais „liela mēroga" notikums norisinājās 1965. g., kad Ogrē uzcēla vienu no Eiropā lielākajiem trikotāžas kombinātiem, kurā strādāja viesstrādnieki no Vjetnamas u.c. valstīm. Mūsdienās Ogre savu kūrorta slavu vēl joprojām nav atguvusi, bet gan kļuvusi par samērā ekskluzīvu g.k. mazstāvu privātmāju apbūves vietu. |
||
|
Ilenurmes muižas kompleksā netālu no Tartu pilsētas ir iekārtots muzejs, kas lepojas ar savu lauksaimniecības tehnikas kolekciju un ekspozīciju “Lauksaimniecības un lauku dzīves attīstība Igaunijā cauri gadsimtiem”. To papildina dravniecības, zemnieku transporta līdzekļu, salmu un bērza tāšu izstrādājumu izstādes. Muzejs piedāvā izglītojošas programmas un kursus (kalēja darbi, koka izstrādājumu restaurēšana, klūdziņu pīšana un mēbeļu taisīšana, rudzu maizes cepšana, nacionālie rokdarbi utt.). Pēc iepriekšēja pasūtījuma grupām piedāvā nacionālos ēdienus. |
||
|
Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā. Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”. |
||
|
The tour starts at former Hanseatic port town Gdansk with its pretty Old Town, then continues to Malbork, an impressive fortified medieval castle and on to laid-back Formbrok with a magnificient Gothic cathederal. The route crosses the Mazurianlake district where hundreds of lakes are connected to rivers and canals, best expereinced from the deck of a boat. Continue to Wigry National Park with walking trails and interesting archaeological and cultural remains. Further into Lithuania, Dzukija National Park has several well preserved traditional farmsteads and villages which are well worthavisit. It's a good place to experience Lithuanian crafts and traditions, for instance bee keeping. Then the route goes via Kaunas to the Curonian Spit formed by shifting sand dunes between its lagoon and the sea. Pretty little villages are located along its length. Next the route goes to the sea resort Palanga with a great Amber Museum and on to Latvia. Stop at Pape Nature Park, a diverse mosaic of nature’s ecosystems, where wild horses and oxen breed. Slītere National Park shows the historical development of the Baltic Sea. Cape Kolka is a prime spot for bird migrations, Slītere lighthouse provides a great view of the surrounding forests and traditonal Liv villages, one of the smallest ethnic groups in the world. The Ķemeri National Park includes different types of wetlands and vast bogs. It is famous for its sulphur springs. Walk a Great Heath trail there and try the curative spring water. Further on Gauja National Park is formed around the ancient valley of the Gauja river with picturesque sandstone cliffs from the Devonian period. Here are many historic monuments – medieval castles, churches and ancient settlements which you can see crossing the valley on a cable car. Ligatne Nature trails offer a chance to observe local wild animals. Saaremaa's landscape is characterised by large juniper growths, dolomite cliffs, windmills, medieval churches and the famous Kaali meteorite lake. It also retains a very Estonian soul. Sooma National Park has contrasting swamps. Walk a beaver trail there and try 'bog-shoeing'. Lahemaa National Park has a rugged coastal andscape with big boulders, traditional fishing villages, forest trails and romantic manor houses. From Tallin take a ferry to Helsinki, from where it is an easy trip to Nuuksio National Park, home to an endangered flying squirrel. The landscape here is dominated by valleys and gorges, rocky hills covered by lichen and sparse pine forest that is very different to the previous parks. Well-equipped walking trails have several scenic views. |
||
|
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
|
Iespēja patīkamā atmosfērā baudīt ļoti gardu ēdienu. . Starp tiem arī Lietuviešu tradicionālo ēdienu. Ir dienas un vakara īpašie piedāvājumi. |
||
|
Akmenī iekaltais teksts (vēl nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par tā laika vietējo mācītāju (kurš mira no mēra), par pastorāta izveidi Sīkragā, ko drīz vien pārcēla uz Mazirbi. Tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs (sk. iepriekš) mēra akmeņi vēstī par 1710. gada Lielo mēri un teksti akmeņos iegravēti Mazirbes mācītāja Petrsona laikā no 1711. līdz 1734. gadam. |
||
|
Piltene ir viena no mazākajām un senākajām Latvijas pilsētām. Vēstures avotos Piltene pirmo reizi minēta 1295. gadā, bet pilsētas tiesības tai ir jau no 1557. gada. Laikā no 14. – 16. gs. Piltene bija Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. Vēsturiskās ielas, kas puslokā ietver pilsdrupas, malās saglabājusies 19. gs. pirmās puses koka apbūve. Piltenes bīskapa pili cēla 13. – 14. gs. mijā un izmantoja līdz 16. gadsimtam. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai pamati un torņa fragmenti Vecventas krastā. |
||
|
Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes. |
||
|
Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses. |
||
|
Jau no seniem laikiem Cesvainē zinājuši alu, vīnu un brandvīnu. Pirmais krogs minēts jau pirms 1520.gada. Cesvaine var lepoties ar savulaik lielāko un svarīgāko krogu Vidzemē - Šļākas krogu. Barona Vulfa pils pagrabi vienmēr bijuši pilni ar labām vīna, liķiera un brandvīna pudelēm. |
||
|
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
|
||
|
Dzīvojamā ēka celta 18. gs. sākumā, bet 19. gs. vidū pārbūvēta. Joprojām notiek mācītājmuižas un tās kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra mācītājmuižas kompleksā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trīs Rekolekciju centra atpūtas mājas. Blakus tām redzamas vecā staļļa drupas. |
||