Atpūta laukos
1781-1800 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Krodziņš atrodas Liepājas – Ventspils autoceļa (P111) malā pie atjaunotā koka tilta pār Rīvu. Ar jūras tematiku saistīts interjers. Rudeņos pa lielajiem logiem var vērot pāri Rīvas upes dzirnavu aizsprostam lecošos lašus.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, kartupeļi mundierī, cepta butes un mencas fileja, cepta siļķe smiltsērkšķu marinādē, cūkgaļas fileja ar baravikām, kupāti ar marinētiem sīpoliem, pelēkie zirņi ar speķi, kartupeļu biezenis, rupjmaizes kārtojums, auzu pārslas ar putukrējumu.
N/A

Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem.
N/A

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).
N/A
No mazpazīstamā pilskalna skatu stigas paveras viens no Vidzemes neparastākajiem skatiem uz Augstrozes Lielezeru. Pilskalnā slejas pilsdrupas, kuru apskates nolūkā izveidota neliela taka. Atrodas ZBR.
N/A
12 dienas

Šis maršruts iekļauj dažas no visautentiskajām pieredzēm, ko var iegūt ceļojot cauri zilo ezeru apgabaliem gar Latvijas un Lietuvas austrumu pusi. Šis ir reģions, kur nav redzamas tūristu masas, un cilvēki šeit ir labsirdīgi un viesmīlīgi, šeit ir tradicionāli ciemi, daudz reliģisko objektu, kā arī lauku mantojuma saimniecības.
Maršruts iet cauri Rāznas Nacionālajam parkam, kas atrodas pie ainaviskā Rāznas ezera, tradicionālām lauku sētām un senām pilīm. Šeit var redzēt Aglonas baziliku, svētceļinieku galamērķi, kā arī ir vērts apmeklēt Aglonas Maizes muzeju. Tālāk tūre iet cauri Daugavpilij, kur atrodas iespaidīgais 19. gs. cietoksnis, kur ir Marka Rotko mākslas centrs. Pa ceļam ir arī podnieku darbnīcas, kur izgatavo tradicionālu keramiku.
Jūs uzzināsiet vairāk par zirgu un govju audzēšanu, kā arī par to, kā tiek taisīts tradicionālais siers un zāļu tējas.
Tūre tālāk iet cauri Aukštaitijas Nacionālajam parkam gar pašu Lietuvas robežu cauri entogrāfiskiem ciemiem, koka baznīcām un garām daudziem ezeriem. Vērts apmeklēt Biškopības muzeju Stripeikiai un brīvdabas mākslas muzeju, kā arī Eiropas centru.
Un, protams, varēsiet nogaršot vietējo Latgales alu un tradicionālo ēdienu – cepelīnu – Lietuvā.
N/A

Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas.
N/A

Mazirbes centrā – baltais Lībiešu tautas nams, uzcelts 1939.g. «ar savas tēvzemes Latvijas un ar radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību». Līvu savienība namu atguva savā īpašumā 2000. gadā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā kopā ar radu tautu pārstāvjiem te tiek svinēti vērienīgi Lībiešu svētki. Vasaras laikā te darbojas kafejnīca.
N/A
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
N/A

Saimniecība nodarbojas ar zirgkopību un aitkopību.
N/A
Ap 25 km gara un līdz 1,5 m plata vaļņveida reljefa forma Adzeles pacēluma dienvidu malā, kas apaugusi ar skujkoku mežu. Latvijā reti biotopi un nozīmīga daudzu aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Numerenes valni var ļoti labi "izjust", braucot pa Kārsavas - Tilžas ceļu. Dabas parkā atrodas slēpošanas kalns "Nūmerene".
N/A

Kuģītis "Baltā Kaza" vizina tūristus pa Daugavu un darbojas arī kā pārceltuve no Jaunjelgavas uz Skrīveriem. Vasaras sezonā kursē regulāros laikos. Iespējamas arī ekskursijas un izbraucieni līdz Mīlestības saliņai, Aizkraukles pilsdrupām, Ķeguma HES u.c. Iespējami arī citi maršruti.

25 pasažieru vietas. Braucienu laikā var iepazīties ar Daugavas abu krastu kultūrvēsturisko, vēsturisko,  bioloģisko objektu stāstījumu.  Ķuģīša īpašnieks rīko pasākumus, koncertus gan uz Daugavas, gan Daugavas krastā. 

Piestātnē iespēja iznomāt SUP dēļus, airu un kanoe laivas, katamarānus.
N/A

Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs "Dabas zirgi" atrodas Pierīgā, vēsturiskajā Mežinieku apkaimē. "Dabas Zirgos" piedāvā pastaigas ar zirgu, ekskursijas pie zirgiem ar zirgu barošanu, izjādes ar zirgu. Šeit ir ierīkota nojume, grils un ugunskura katls svētku svinēšanai. Iepriekš vienojoties, var pasūtīt arī brokastis, pusdienas un vakariņas. Pieejama pirts un baļļa.

Saimnieki aicina pie sevis pavadīt arī ilgāku laiku, nakšņojot jaunizveidotajā glempingā, skaistā vietā meža vidū pie Misas stāvkrasta. Glempinga teltī ir divguļamā gulta un dīvāns, ledusskapis, kafijas aparāts, tējkanna, šķīvji, krūzes, glāzes un ēšanas piederumi, spēles bērniem. Ārpus telts ir pieejama āra duša, Toi Toi mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta ar malku un ērtiem krēsliem vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai. Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". 
N/A

Cafe Vizbuļi atrodas Bērzciemā, Engures novadā, apmeklētājiem piedāvā nobaudīt gardu maltīti, svaigi ceptas smalkmaizītes, izbaudīt Bērzciema jūru, atpūsties un relaksēties. Ziemas sezonā kafejnīca atvērta tikai nedēļas nogalē, vasaras sezonā - katru dienu, ir āra terase.
N/A

Vidzemes skaistākās upes ieteka. Piekrastes posmā starp Gaujas un Daugavas ietekām atrodas viens no lielākajiem Latvijas kāpu kompleksiem ar izteiktām paraboliskām kāpām, kas apaugušas ar mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Šī iemesla dēļ šī ir populāra Rīgas un Saulkrastu apkaimes atpūtas (rekreatīvā nozīme) teritorija. Atrodas Piejūras dabas parkā.
N/A
7 dienas

Ja jums patīk aktīvs dzīvesveids, šī ekskursija ir ideāls veids, kā izbaudīt kulināro mantojumu, kas slēpjas Gaujas Nacionālajā parkā. Velomaršruts sākas no Strenčiem un vispirms ved caur divām vietējām alus darītavām Brenguļos un Valmiermuižā ar jaukām kafejnīcām un labu alu. Ceļā uz Valmieru apstāsieties arī Trikātas ciematā, lai nobaudītu vietēji gatavoto šokolādi. No Valmieras maršruts ved cauri skaistam mežam uz Cēsīm un tur esošo burvīgo viduslaiku vecpilsētu. Cēsīs apmeklēsiet vietējo maiznīcu un spirta rūpnīcu, lai nobaudītu produkciju. Jūs redzēsiet arī to, kā viduslaikos izskatījās ārstniecības un garšaugu dārzs. Brauksiet ar kanoe no Cēsīm uz Līgatni, kas ir viena no Gaujas skaistākajām vietām ar tās smilšakmens krastiem, attālām lauku viensētām un vecmodīgu ūdensdarbināmu prāmi. Līgatnes pilsētas vēsturiskais centrs ir saistīts ar tās papīrfabrikas attīstību. Šeit iespējams apmeklēt arī vietējos vīna un rokdarbu ražotājus vienā no apgabalam raksturīgajām mākslīgajām alām. Pārvietojoties pa kalnainajiem, līkumotajiem Siguldas ceļiem, redzēsiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, Gūtmaņala alu un citus gleznainus skatus. Siguldā baudīsiet latviešu tradicionālos ēdienus restorānos “Bucefāls”, “Aparjods” un viesu namā “Mauriņi” nobaudīsiet 80 ievārījumu veidus.
N/A

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.
N/A

Aiz Gārņu kalna Kuršu jomas pusē sākas ~ 9 km garš klaju un smilšainu kāpu posms, kas ir viena no neparastākajām Baltijas teritorijām. Tās aizsardzības nolūkos ir izveidots dabas rezervāts. Šī ir arī viena no vietām, kur klejojošās smilšu kāpas apraka Kuršu jomas ciemus. Kā to iepazīt? Spēkratu un divriteņu vadītājiem ir jābrauc līdz ceturtajam (pēc kārtas) autostāvlaukumam un jādodas atklāt Baltijas lielākais smilšu tuksnesis. Lai saglabātu šejienes ainavu un trauslo augāju, kā arī neveicinātu smilšu tālāku kustību, cauri Nagļu dabas rezervātam ir izveidota īpaša koka laipu taka. Kāpas augšdaļas smiltājos laipa beidzas, taču tālāk redzams ar koka mietiņiem marķēts „koridors". Šī ir ļoti populāra pastaigu, izziņas, fotografēšanas un gleznošanas vieta. No kāpu vaļņa virsotnes paveras fantastisks skats un Kuršu strēli, Kuršu jomas un Baltijas jūras zilajiem ūdeņiem. Uzmanību! Šī ir vienīgā vieta no Kopgaļa līdz Nidai, kur klajo un smilšaino kāpu apskatei ir izveidota īpaša taka. Citviet pa kāpu smiltājiem staigāt vai citādi pārvietoties nav atļauts!
N/A

Pirmās ziņas par Tirzas svētavotu atrodamas 18. gs. vidū, taču avots izmantots jau daudz agrāk. Pēc apmazgāšanās vai ūdens ņemšanas, cilvēki esot avotam ziedojuši. 19. gs. pirmajā pusē Tirzas barons un baznīca uzsāka cīņu pret pagānisko tradīciju, kas nebija visai sekmīga. Mūsdienās pāri avotam uzbūvēta nojume, un pēc avota ūdens cilvēki brauc joprojām.
 
N/A
Tikai zinātājs vai arī cītīgs meklētājs šodien mežā starp Meža māju un Ķemeru viesnīcu atradīs kādreiz slavenā un nu jau bijušā sēravota izplūdes vietu, kuru atpazīs pēc laika zoba un cilvēku bojātajām dzelzsbetona konstrukcijām.
N/A

Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus.