Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
|
||
Restaurētās Alatskivi pils trijos stāvos varat iepazīties ar muižnieku ģimenes dzīvi un muižas vēsturi. Te var noklausīties vietējā gida stāstījumā un pagatavot sev suvenīrus. AlatskiviKivi jeb Akmens krogs piedāvā no vietējiem pārtikas produktiem gatavotus nacionālos ēdienus. |
||
Vilius Orvidas (1952. – 1992.) dārzā aplūkojamas padomju laikos no meliorācijas „paglābto” akmeņu, kapu krustu, koku u.c. priekšmetu brīvdabas instalācijas. |
||
Jūrmalas pilsēta (piektā lielākā Latvijā) dibināta 1959. g., apvienojot Ķemeru un Slokas pilsētas ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu. Tā stiepjas 32 km garā Rīgas jūras līča piekrastes posmā. Jūrmalas kūrorts savulaik bija viens no nozīmīgākajiem šāda veida objektiem Ziemeļeiropā. To sekmēja vietējā un starpvalstu transporta un satiksmes (diližanss, tvaikoņi, vilciens) attīstība. Pirmos peldviesus uzņēma Dubultos, kur 1834. g. uzcēla pirmo viesnīcu, bet 1847. g. - pirmo kūrmāju. 19. gs. sāka darboties pirmās ārstniecības iestādes. No 1834. g. sākās strauja vasarnīcu izbūve. Kūrorta attīstību pārtrauca 1. pasaules karš. Pēc tā atkal bija vērojams straujš kūrorta uzplaukums no 12 tūkstošiem (1920. g.) līdz 32 tūkstošiem (1935. g.) atpūtnieku. Līdztekus Jūrmalai attīstījās arī Ķemeru kūrorts, kas masveida atpūtnieku raksturu ieguva padomju periodā. Mūsdienās Jūrmala ir populāra koncertu, festivālu, izstāžu, sporta sacensību u.c. publisku pasākumu norišu vieta. |
||
"Saulrietos" (3 km no Vecpiebalgas centra), kas atrodas ainaviskā vietā - Incēnu kalnā, ir izveidots leģendārās latviešu pasakas "Kaķīša dzirnavas" autora Kārļa Skalbes (1879 - 1945) memoriālais muzejs. Tas atrodas 1926. g. celtajā dzejnieka un prozaiķa vasaras namā (pavadīja vasaras laikā no 1926. - 1944.g.) un darbojas kopš 1987. g. Blakus esošā Vaktskalna rietumu nogāzē (skaists skats uz Alaukstu) 1992. g. pārabedīja urnu ar Zviedrijā mirušā Kārļa Skalbes un viņa dzīvesbiedres - Lizetes Skalbes pelniem, kur izveidots savdabīgs piemineklis akmens laivas formā. |
||
Saimniecība atrodas ainaviskā vietā starp Rīgas-Ventspils (A-10) autoceļu un Tukumu, kuras apkaimē vērojama skaista un pauguraina ainava. Pauguru dienvidu nogāzēs plešas vīnogu lauki, kuros tiek audzētas ~ 60 dažādu vīnogu šķirnes. Apmeklētājiem te piedāvās ekskursijas pa dārzu ar mirkli atpūtai uz terases ar īpašo saimnieces cienastu. Te var iegādāties arī vīnogas un pasūtīt tās iepriekš. Otra saimniecības specializācija ir aitu audzēšana. Interesenti var apskatīt ganāmpulku, kā arī, iepriekš vienojoties, iegādāties jēra gaļu. Saimniece Gunta Niedra labprāt dalās pieredzē un konsultē tos, kas uzsāk aitu audzēšanas rūpalu. Piemērotākais saimniecības apmeklējuma laiks ir no maija līdz novembrim, kad ir patīkami uzturēties ārpus telpām. |
||
Amata ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tādēļ pavasaros šeit pulcējas ūdenstūristi – sportisku aktivitāšu un asu izjūtu cienītāji! Lejpus Rīgas-Veclaicenes autoceļa Amata ieplūst dziļā ielejā, kur upes vidējais kritums pārsniedz 3 m/km, lejtecē sasniedzot pat 8 - 10 m/km. Ūdenstūristi parasti izmanto upes posmu no Melturiem līdz Zvārtes iezim vai Līgatnes–Kārļu ceļa tiltam (Veclauču tilts). Taču jāatceras, ka Amata nav domāta iesācējiem! Pēc ilgstošām lietavām upe var būt braucama arī citos gadalaikos. Amatas ieleja ir pievilcīga ar saviem iespaidīgajiem smilšakmens un dolomīta atsegumiem, sauktiem par iežiem, no kuriem zināmākie ir Vizuļu iezis (te var veidoties skaists leduskritums), Ainavu krauja, Ķaubju iezis, Dzilnas iezis, Zvārtes iezis un Lustūzis. No Melturiem līdz Veclaužu tiltam gar upes labo krastu ir nomarķēta (oranži punkti uz koku stumbriem) t.s. Amatas ģeoloģiskā taka. Takai ir trīs posmi: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis (abi posmi var būt ekstrēmi!) un Zvārtes iezis – Veclauču tilts. Pārgājienu var veikt jebkurā laikā, izņemot dziļā sniegā. Iespaidīgākie skati būs vērojami bezlapu laikā. Tiesa, braucot ar laivu, atsegumu vērošanai un fotografēšanai nesanāks laiks, jo būs jākoncentrējas uz šķēršļiem upē. |
||
Muižas pils (no sarkaniem ķieģeļiem celta) ir meklējama ceļu krustojumā pie Gaujām – 2 km ziemeļaustrumos no Jaunpiebalgas centra, Gaujas labajā krastā. Līdz 1918. g. muižas īpašnieki bija slaveno grāfu Šeremetjevu dzimta. Muižas pili nodedzināja 1905. g. nemieros, bet vēlāk atjaunoja. Muižas pilī bijušas dažādas iestādes: slimnīca, kolhoza „Piebalga” administrācija, mūsdienās – pašvaldība un dažādu sadzīves pakalpojumu sniedzēji. |
||
Iespaidīgais un monumentālais dievnams celts no šķeltiem laukakmeņiem laikā no 1908. – 1925. g. Tjūdoru neogotikas stilā (Liepājas arhitekta Standmaņa projekts) iepriekšējās – 1621. gadā no ozola baļķiem celtās baznīcas vietā. No baznīcas torņa paveras plašs skats uz Višķu apkaimē esošajiem ezeriem. |
||
Šis astoņu dienu ceļojums no Rīgas uz Tallinu apvieno dabas, kultūras un kulināro mantojumu, kā arī ietver brīnišķīgas ainavas un 15 daudzveidīgas dabas takas, kas šķērso purvus, pļavas un mežus gar Baltijas jūras krastiem. Maršruts ved uz vietām, kur tieši tiek ražoti vietējie ēdieni, lai jūs varētu baudīt tos tik tikko pagatavotus un autentiskus. Jūs redzēsiet, kā tiek pagatavoti nēģi uz grila, un izbaudīsiet dažādus ēdienus, piemēram, mājās gatavotus saldējumus - to ražošanā tiek izmantotas olas no saimniecībā dzīvojošām laimīgām vistām. Vai arī - kūpinātu gaļu no vietējām saimniecībām, kā arī daudzus citus produktus. Šajā ekskursijā jūs kļūsiet par īstu tradicionālās un modernās, kā latviešu, tā arī igauņu virtuves ekspertu. Tā kā saimniecības, kas ražo pārtikas un citus kulināros produktus, bieži atrodas skaistās dabas teritorijās, šajā ekskursijā jūs papildināsiet savas kulinārijas un dabas piedzīvojumu pieredzi. Maršruta posmā ir vairākas dabas takas, kas aprīkotas ar skatu torņiem putnu un dabas vērošanai. Piemēram, Randu pļavās, netālu no Ainažiem, ir sastopama viena trešdaļa no visām Latvijas valsts augu sugām! Gājēju celiņš caur niedrēm ved uz skatu platformu, no kuras paveras skats uz pļavu un jūru. Savukārt, Saaremaa salā ir ļoti daudz dažādu dabas objektu, kas būtiski atšķiras no tiem, kas atrodas iekšzemes Igaunijā. Ainavas variē sākot no dolomīta klintīm, kadiķu audzēm, ir aplūkojams pat meteorīta ezers, kā arī akmeņainais jūras krasts. Maršruts ved caur lauku saimniecībām un tradicionālajiem ciematiem, kas raksturīgi piekrastes zonām. Hiiumaa sala saglabā īpašo un unikālo dabu, piemēram, zīmīgo putnu aizsardzības rezervātu Käinas līcī, neparasto Sääre Tirp, kā arī vairākas mazas saliņas Dienvidaustrumu krastā. |
||
28 m augstais koka tornis atrodas Ziemeļkursas augstienes augstākajā vietā – Kamparkalnā (175 m v.j.l.). No tā paveras viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem skatiem uz Talsu pauguraines pakalniem. Skaidrā laikā redzami arī Rīgas jūras līča ūdeņi un Talsi. |
||
Piesta Kuusikaru saimniecība atrodas Vändra mežā, Pärnumaa. Ciemos tiek gaidīti visi, kuriem būs interesanti uzklausīt stāstu, kā šī ģimene uzsāka saimniekot laukos un nu ražo brīnumgardus produktus no āboliem. Saimniecībā var nogaršot visus produktus un to, kas iegaršojies, nopirkt līdzņemšanai. Šeit var arī lieliski atpūsties kopā ar ģimeni. |
||
Ar šodienas skatu raugoties, šķiet neticami, ka vēl pirms kādiem diviem gadu desmitiem jūras krastā atradās speciāli būvētas ēkas ar jaudīgiem prožektoriem, kurus uz speciālām sliedēm tumšajā diennakts laikā izstūma uz platformas ar mērķi izgaismot tuvējo jūras akvatoriju un liedagu, potenciālo robežpārkāpēju meklējumos. No minētā objekta saglabājušās tikai ēkas un tai pieguļošās platformas drupas, kuras krietni papostījuši jūras viļņi.
|
||
No Ludzas pilskalna paveras viens no interesantākajiem Latgales skatiem uz vecāko Latvijas pilsētu un tās vēsturisko centru, Lielo un Mazo Ludzas ezeru, Livonijas ordeņa pilsdrupām, Baznīckalnu, dievnamiem. Novadpētniecības muzeju, Amatnieku centru u.c. objektiem.
|
||
Ar Kara muzeja informatīvo atbalstu Garā kāpā pie Antiņiem ir rekonstruēta daļa latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas. Aspkatāmas ierakumu pozīcijas un vairākas zemnīcas. Netālu atrodas bijusī un no dzelzsbetona veidotā medikamentu glabātuve. |
||
Restorāns - bārs "Agnese" atrodas viesnīcā „Wolmar”, Valmieras pilsētas centrā. Vasarās darbojas āra terase. Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, Valmieras salāti, aukstā kefīra vai biešu zupa, jēra kakla karbonāde, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, zemeņu zupa ar pašu gatavotu saldējumu, rupjmaizes kārtojums, upeņu krēms. Īpašais ēdiens: Burtnieku ezera zandarta fileja. |
||
Atrodas Vihula Manor Country Club&Spa kompleksā, vēsturiskajā ledus pagrabā. Lauku krodziņa divos stāvos ir pieejamas vietas līdz 100 viesiem. Krodziņā ir kaļķakmens sienas, kas izdekorētas ar veciem lauksaimniecības darbarīkiem, koka sijas, viesmīles ir ģērbušās igauņu tautas tērpos. Igauņu folkloras mūzika, tradicionālā igauņu lauku virtuve, kuras pamatā ir dabiski un ekoloģiski produkti, un plašs alus klāsts. Grupām - tradicionālas igauņu pusdienas un vakariņas bufetes veidā, kā arī iespēja pasūtīt folkloras deju priekšnesumu vai tradicionālu igauņu dzīvo mūziku. |
||
Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti. |
||
Vijciema čiekurkalte ir viena no retajām vēsturiskajām čiekurkaltēm Eiropā, kas celta 19. gadsimtā, un ir ne vien teicami saglabājusies līdz mūsdienām, bet arī, izmantojot vairāk nekā 100 gadus senas iekārtas, čiekurkaltē arvien tiek žāvēti čiekuri, lai iegūtu augstas kvalitātes meža sēklas. Pateicoties ēkas bagātajai vēsturei un senajām čiekuru žāvēšanas tradīcijām, Vijciema čiekurkalte ir iecienīts tūristu objekts, kas piesaista vēstures, dabas un tehnoloģiju interesentus. Vijciema čiekurkaltes apmeklētājiem ir iespēja doties izzinošā ekskursijā gan individuāli, gan grupās. Ekskursijas laikā ir iespēja atklāt čiekurkaltes vēsturi, skatīt čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju, kā arī uzzināt, kur, kā un kāpēc čiekuri tiek lasīti. Ekskursijas un individuālos apmeklējumus iepriekš jāpiesaka, zvanot 26478620. Cena
|
||
Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā. |