Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Durbes pils saimniecības ēkā var vērot keramiķes darbu, pašiem iemēģināt roku, pasūtīt darbus un iegādāties suvenīrus no māla. Apskatāms Durbes pils komplekss, kurā šobrīd (2013. g.) norit restaurācijas darbi.

N/A
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums. Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums. Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas drupām.
N/A

Atrodas Grobiņas centrā, Dzērves laukuma malā. Pirmā baznīca Grobiņa bija celta jau ap 1560. g., bet nākamā – 1596. g. celtā iznīcināta 1659. g. zviedru iebrukuma laikā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba Ketlera iniciatīvas 1664. g. tiek uzcelts jauns dievnams, ko atjauno 1892. gadā. Tas dedzis 2. pasaules kara laikā, bet vēlāk atkal atjaunots. Šobrīd notiek altāra restaurācijas darbi.

N/A

Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes.

N/A

Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, pārgājienu pa maršrutu iespējams apvienot ar Sedas pilsētas apskati, kas ir unikāls 20.gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs -  kūdras purva strādnieku pilsēta. Maršrutam ir divi apļi - Jērcēnu aplis - 5,5 km un Sedas aplis - 4,2 km. Tajos apakatāms izstrādātais kūdras purvs, šaursliežu dzelzceļš, ritošais sastāvs, divi skatu toņi. Rudenī un pavasarī - putnu migrācijas lāikā -  interesanta vieta putnu vērošanai.

GPS koordinātes: Jērcēnu puses aplim: 57.7055987, 25.7001324; Sedas puses aplim: 57.6699587, 25.7514815.

N/A

Pirms Jodkrantes (braucot no Klaipēdas puses) ceļa kreisajā (austrumu) pusē paveras neliels Kuršu jomas paplašinājums – t.s. Dzintara līcis. 1855. g., padziļinot kuģu ceļu, te nejauši atklāja dzintara iegulas. Drīz pēc tam tika nodibināts dzintara ieguves uzņēmums, kas kā lēto darbaspēku izmantoja tuvējās Jodkrantes iedzīvotājus. Palielinot dzintara ieguves apjomus, Jodkrantē uzcēla strādnieku barakas, atvēra laivu remonta darbnīcu un niršanas apģērbu veikalu. Dzintara ieguve notika tikai vasarās, tādēļ darbs ritēja trīs maiņās. Tādējādi no 1860. – 1890. g. Te ieguva 2250 t dzintara! Dzintara līča dibenā (1860. – 1881.) atrada unikālus neolīta un bronzas laikmeta dzintara izstrādājumus. Lielākā daļa no tiem nokļuva tā laika Karalauču (Karliaučiaus) universitātes kolekcijā, no kurienes 1944 g. daļu aizveda uz Gotingenas universitātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas muzeju, bet atlikusī - pazuda. Iespējams, ka tā gāja bojā 2. pasaules kara beigu posmā. Dzintara izstrādājumu kopijas var apskatīt Nidā, Mizgirju (Mizgirių) dzintara galerijā - muzejā.

N/A

Vēsturiskais akmens, kurā redzama pirms vairāk nekā 200 gadiem iegrebtā robežzīme, norāda uz bijušo robežas vietu starp Kurzemes hercogisti un Krievijas guberņu. Mūsdienās tas iezīmē Babītes un Jelgavas novada robežu. Akmens meklējams austrumos no Kalnciema – Kūdras ceļa (dienvidos no Labā purva) meža stigas malā un nezinātājam var būt grūti atrodams. Šajā nolūkā noderēs ceļa apraksts: Ap 400 m dienvidos no auto stāvlaukuma pie Liliju ezera no Kalnciema – Kūdras ceļa pa labi (austrumos) nogriežas meža ceļš, kas noved lejā no Krāču kalniem. Pa to jādodas ap 170 m tālāk, līdz tas strauji pagriežas pa labi (uz dienvidaustrumiem). Tad jādodas minētajā virzienā, līdz pēc ~ 0,5 km jāpagriežas uz ziemeļaustrumiem, kur vēl pēc ~ 0,4 km kārtējā meža ceļu krustojumā jāpagriežas uz ziemeļiem. Pēc ~ 0,4 km jānogriežas pa labi (uz austrumiem) uz lielas stigas, kuras kreisajā (ziemeļu) pusē aiz meliorācijas grāvja bezlapu periodā jau redzams apaļīgais akmens stāvs. Līdz akmenim ceļu sliktā stāvokļa dēļ var nokļūt tikai ar kājām.

N/A

Dziedinošie Dārzi ir daļa no 125 ha lielās bioloģiskās saimniecības Upmaļi. Šeit jau ceturtajā paaudzē saimnieko Bergmaņu ģimene. Patreizējie saimnieki  Māra un Dainis Bergmaņi, kopā ar ģimeni,  cenšas saglabāt senās, vēl 30. gados  stādītās retās augļu koku un krūmu šķirnes vecajā dārza daļā. Līdzās senajiem kokiem šeit  izveidoti arī  īpašu dziedinošo koku,  retu  augļu koku ( plūškoki, valrieksti, ēdamās kastaņas, zīdkoki, u.c)  un ārstniecības augu dārzi  vairāk kā 12 ha platībā. Saimnieku teju  30 gadus ilgā pieredze dabas dziedniecībā, arī  Ajūrvēdas  tradīcijās, ir ļāvusi izveidot  oriģinālus  AnnA Bergmans zīmola produktus- augu ziedes, balzāmus un krēmus,  zāļu tējas, eļļas u.c. Aizraujošā un darbīgā ekskursijā  skaistajos dārzos un Zāļu namā, kopā ar zāļu sievu Māru,  ikvienam viesim ir iespēja gan atpūsties, gan, ļoti iespējams,  izprast – kurš no Dabas brīnumiem var mani darīt veselāku un laimīgāku.

N/A
Pauguriem un ezeriem bagāta teritorija Dzūkijas augstienes Z daļā. Interesantākā tūristu piesaiste ir Velna dobe (Velnio duobė) – līdz 40 m dziļa un līdz 200 m plata piltuvveida bedre, kuras izcelsmi vairumā gadījumu saista ar ledāja darbību.
N/A

Saimniecībā "Ozoliņi" ražo ekoloģiskas tējas. Zīmols "Lauku tējas" jau vairāk kā 17 gadus ir pieejams veikalu plauktos. Saimniece turpina senču zināšanu pielietojumu mūsdienās, vācot tējas un gatavojot tās pēc senām metodēm, izmantojot fermentāciju - sutināšanu. Piedāvā izzinošas ekskursijas dabā un tēju iegādi. Labprāt dalās ar gadu gaitā iegūtām zināšanām, vadot seminārus un organizējot tēju darbnīcas. 

N/A

Lieliska vieta svinībām vai atpūtai Minijas ielejā Žemaitijā. Kafejnīca 100 pers. un konferenču zāle, kuras izvietotas 6 ha lielajā teritorijā. Spēļu laukumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kanoe, burbuļvanna un pirts. Nakšņošanai viesnīcas numuriņi, koka namiņš vai 2-zvaigžņu kempings. Pieejama ēdināšana. 
 

N/A

Netālu no Otepää, brīnumskaistā vietā, mežu un kalnu ielokā jūs gaida Cantervilla pils. Lieliska vieta atpūtai ar ģimeni. Bērnus gaida liels rotaļu parks. Restorānā iespējams ieturēt gan romantiskas maltītes, gan semināru pusdienas.

N/A

Pirmo reizi Balvi kā apdzīvota vieta minēti 1224. g. 19.-20. gs. mijā Balvi kā muižas un pagasta centrs izveidojās par lielāku apdzīvotu vietu. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. Balvi bija Latgales partizānu pulka izveides vieta.1926. g. Balvi ieguva miesta tiesības, bet 1928. g. kļuva par pilsētu. 2. pasaules kara laikā, vācu armija atkāpjoties, Balvus nodedzina gandrīz pilnībā. Balvēnieši lepojas, ka te saule lec par trīs minūtēm ātrāk nekā Rīgā. Arī pats pilsētas centra veidols pēdējos gados ir mainījies.

N/A

Kale ir tradicionālais koka traleris ar buru, kas sava graciozā izskata dēļ jau 20. gadsimta sākumā Vircezerā (Võrtsjäre) tika izmantots izpriecas braucieniem. Slaidajam buriniekam ir divas trīsstūrveida buras. 2005. gadā ar Võrtsjärve SA atbalstu tika uzbūvēts burinieks "Paula", bet 2009. gadā – "Liisu". Brauciens ar šiem buriniekiem ir īsts pārdzīvojums tradicionālā garā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma uz burinieka piedāvājam nogaršot siltu zivju zupu un svaigi kūpinātas zivis.

N/A
Zaļmuiža ievērojama ar savu leģendāro pagātni. 19. gs. sākumā te par rakstvedi strādāja viens no ievērojamākajiem Latgales Atmodas celmlaužiem, dzejnieks, zemnieku tiesību aizstāvis Pīters Miglinīks (1850 – 1883). 1784. gadā tā piederēja Fridriham fon Korfam, tad 1795. gadā Zaļmuižu par 65 000 dālderu nopirka Krievijas cara armijas virsnieks Nikolajs Paulins fon Rozenšilds, kura mazdēls bija Krievijas Senāta civilpadomnieks. Muižai bija plaša saimniecība, 800 ha zemes, vairākas lopu kūtis, augļu un vīna pagrabi, spirta brūzis. No senās Zaļmuižas godības saglabājusies pārbūvēta muižas kungu dzīvojamā ēka, kā arī zemē pusiegrimusi klētiņa. Līdz 20. gs. 60. gadiem kungu mājā atradās kolhoza „Liesma” centrs, vēlāk klubs. Tagad te savu smēdi iekārtojis mākslinieks, metālkalējs Jānis Ļubka. Tūristi šeit var vērot metālkalšanas procesu, kā arī paši izmēģināt pacilāt smago āmuru.
N/A
N/A

Mājražotāja Elma Zadiņa gatavo sklandraušus, kuriem ir rudzu miltu apakšiņas, kā arī senu latviešu launaga ēdienu - pūteli, izmantojot samaltus kviešu un rudzu miltus. Produkcija tiek ražota nelielos apjomos mājas apstākļos. Iespējama pūteļa un sklandraušu degustācija.

N/A

Krāslavas centrālai daļai, kurai raksturīga mazstāvu apbūve ar skaistām koka ēkām, piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Vislabākie skati uz vēsturisko centru paveras no autostāvlaukuma pie Adamovas takas, Karņicka kalna, tilta pār Daugavu (Prospekta iela) apkaimes un Priedaines skatu torņa Daugavas kreisajā krastā.

N/A

Uz Padomju armijas bijušā lokatora torņa bāzes mūsdienās ir izveidots ap 18 m augstais skatu tornis, kas atrodas pie Ventspils Dienvidu mola (Medņu iela). No tā labi pārskatāma ostas teritorija ar jūras vārtiem Ventas lejtecē un pilsētas pludmale. Tornī pieejams monoklis. Vērts izstaigāt arī Dienvidu molu, apskatīt skulptūru "Govs - matrozis" un pabaudīt jūras skatus.

N/A
1 diena

After passing through Sigulda, the Forest Trail follows the River Vējupīte to Paradīzes Hill, where a steep staircase leads down into the ancient valley of the River Gauja and the ravine of the River Vējupīte. It continues to wind down smaller paths through meadows, crossing small rivers whose banks reveal sandstone outcrops. The last six kilometres of this section follow a smaller path down the Līgatne Nature Trails. You can see local wildlife animals and birds on this 5.5 km long trail. Further on the Forest Trail moves up the hills of the ancient valley of the River Gauja, before descending back down into the deep ravine of the River Līgatne, where the village of the former Līgatne paper mill is located. You can explore this attractive small village, visit the Līgatne spoon factory, winery and Līgatne caves. There is also the Līgatne Net Park with 4-7 m high net labyrinths among the treetops.

This part of the Forest Trail and Gauja National Park is characterised by a gradual transition from diverse, deciduous forests (ash, grey alder, oak, birch, linden) to coniferous stands.