Atpūta laukos
3061-3080 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Nepilnus 100 km garš un līdz 36 km plats saldūdens līcis, kas ziemeļos (starp Klaipēdas ostu un Kopgali) ir savienots ar Baltijas jūru. No Baltijas jūras to atdala iespaidīgā Kuršu kāpu strēle. Kuršu jomā ietek lielākā Lietuvas upe – Nemuna. Kuršu jomas krasti ir g.k. apauguši ar niedrēm, daudzviet purvaini un pat grūti pieejami. Jau kopš seniem laikiem Kuršu joma ir bijusi ļoti nozīmīga vietējo cilvēku ikdienas nodarbes – zivju zvejas vieta. Kuršu joma un tās skaistās ainavas ir daudzviet vērojamas gan no Kuršu kāpu ciemiem, gan arī augstāko kāpu virsotnēm. Kuršu jomu ar prāmi šķērso ikviens, kas no Lietuvas (Krievijas pusē Kuršu strēle ir savienota ar Kaļiņingradas (kādreiz – Sembijas) pussalu) dodas uz Kuršu kāpām.
N/A
Grūti pieejamā un atrodamā vietā - dziļos Bārtas mežos izvietota bijusī Plāņciema raķešu bāze, īpašs bijušais PSRS militārais objekts. Milzīga teritorija ar atsevišķiem sektoriem, kurus savieno betonēti ceļi. Redzami arī raķešu palaišanas laukumi. Tā kā teritorija netiek apsaimniekota un tajā "darbojas" bebri, apkārtne pamazām pārpurvojas. Varēja būt iespaidīgs tūrisma objekts, ja par to tiktu domāts jau senāk. Bāzes objekti daļēji ir nojaukti būvmateriālu ieguvei.
N/A

Ģimenes restorāns Liepājā, pašā Tirdzniecības kanāla malā. Restorāns atrodas viesnīcas "Libava"  ēkā, ar bagātīgu vēsturi, kuru mēģinām integrēt mūsdienu pakalpojumos. Vēsturiski, šeit bijis zivju tirgus, kas noteikti ir ietekmējis restorāna darbības virzienu - restorānā tiek piedāvāts plašs zivju ēdienu klāsts. Arī interjerā dominē jūras un zivju motīvi. Restorānā tiek piedāvāti ēdieni no Latvijas sezonālajiem produktiem.
N/A

Taka eksponē apkārtnes ainavas un ar tiem saistītos biotopus – kāpas, mežu, pļavu, ezeru un purvu, kā arī tajos sastopamās augu un dzīvnieku sugas. Ir izveidoti pieci pieturas punkti ar informatīviem stendiem. Nidas purva malā uzcelta skatu platforma. Nidas purvā - laipa. Apskatāmi praktiski visi ar kāpām saistītie biotopi. Garums: 9 km (5 km pa zemes ceļu vienā virzienā, 4 km gar jūras krastu atpakaļceļš) Atrodas Papes dabas parkā.
N/A

 Neliela upīte ar dziļu, bet plašu ieleju, ko šķērso Vecumnieku – Ilūkstes ceļš. Vilkupes vārds saistās ar Kurzemes hercoga Jēkaba ambiciozo plānu savienot Daugavas un Lielupes baseina upes. Savienojošā kanāla darbi tika uzsākti, taču projekts tā arī dzīvē pilnībā netika īstenots. Vilkupe šajā plānā bija domāta kā viena no kanāla „sastāvdaļām”. Šeit ir vērts padomāt par radoša viduslaiku cilvēka ideju mērogu un inovācijām. Kanāla fragments atzīmēts un apskatāms nepilnus 4 km no apdzīvotās vietas ar nosaukumu Vilkupe.

 
N/A

Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi. 

        
N/A
Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterejas 1855. g. Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Arī Padomju laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.
N/A

Viena no retajām amatniecēm, kas darba procesā neizmanto podnieka virpu, bet strādā „gliemeža” vai „desiņas” tehnikā (līdzīgi kā to darīja bronzas laikmetā), veidojot darbus, kas izceļas ne tikai ar formu daudzveidību, bet ar savu funkcionalitāti. Visi interesenti var darboties meistarklasēs. Ekskursija, cepļa atvēršana un svēpētās keramikas darbu iegāde.
N/A

Ungru Resto ir piejūras restorāns Hījumā ziemeļu krastā, kur atmosfēru rada kādreizējā muitas māja, Suursadamas vide, kvalitātīvs ēdiens un apkalpošana.

Ēdienkartē tiek izmantotas vietējie produkti un tiek gatavoti tradicionālie Hījumā salas ēdieni, pasniegti mūsdienīgā stilā.

Restorāns Ungru Resto - iesaka White Guide 2018. 
N/A

Vilius Orvidas (1952. – 1992.) dārzā aplūkojamas padomju laikos no meliorācijas „paglābto” akmeņu, kapu krustu, koku u.c. priekšmetu brīvdabas instalācijas.
N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā. Tās telpu interjeru veido ozolkoks un no koka veidotas latvju rakstu zīmes un vitrāžas.
Latviešu virtuve: Kartupeļu pankūkas, siļķe kažokā, pelēkie zirņi, pupiņu zupa, aukstā zupa, mednieku desiņas ar skābētiem kāpostiem, plānās pankūkas ar ievārījumu, Piebalgas kvass.
Īpašais ēdiens: Pildīta karbonāde.
N/A
Dievnamam ir netradicionāls plānojums un izkārtojums: altāris atrodas vidū, bet kancele virs altāra. Baznīcai ir arī savdabīgs zvanu tornis ar 1634. g. lietu zvanu. Tagadējo koka interjeru veidojuši Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus baznīcai atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža, kur 18. gs. nogalē par mājskolotāju strādājis Garlībs Merķelis, kurš Liepupē novēroto izmantojis savā nozīmīgajā darbā “Latvieši”.
N/A
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A

Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture.
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

"Piebalgas medus" atrodas Vecpiebalgas novadā, nogriežoties no autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30). Biškopība, apiterapija un stāstījums "Par un ap bitēm". Biškopības produkcijas degustācija un iegāde. Apmeklētājiem ir pieejama sveču darbnīca. Īpaši ar to, ka dravo tikai ar Latvijas stāvstropiem.
N/A

Dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks” atrodas Upmalas pagastā, tā platība ir 2,7 ha, aizsardzībā kopš 2001. gada, teritoriju apsaimnieko Vārkavas novada dome. Parks ierīkots 19. gs. Sākumā, spriežot pēc lielākiem ozoliem ( ap 200 g. veci), pārējie stādījumi ierīkoti 19.gs beigās. Parkā aug vietējās koku un krūmu sugas - kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., kā arī parkā aug vairāk nekā 10 eksotu koku un krūmu sugas, nozīmīgākās no tām – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa, platlapu liepa.
N/A

Viena no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām, ko sākotnēji izmantoja kā patveršanās vietu. Celta agrās gotikas stilā. Sienu zīmējumi no 1330. gada.
N/A

2003. gadā uzstādītā, tēlnieces Solveigas Vasiļevas darinātā piemiņas zīme Staburagam atrodas Vīgantes parkā. “Dieva auss” ir vietā, kur pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides tika appludināts viens no interesantākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Teikām, leģendām un plostnieku stāstiem apvītais Staburags bija 18,5 m augsta šūnakmens klints Daugavas kanjona kreisajā krastā, kas veidojusies pēc pēdējā leduslaikmeta. No Staburaga klints
izplūda Liepavots, kas arī tika appludināts. Staburags un appludinātais Daugavas karjers bija viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem.