Atpūta laukos
3021-3040 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Nakšņošana lauku mājā līdz pat 40 personām (ar papildvietām). Pirts un pirtnieka pakalpojumi, svinību telpa, atpūta dabā – peldvieta dīķos, makšķerēšana, sporta un atpūtas laukumi. Saimnieki piedāvā nobaudīt žāvētas zivis vai zivju zupu, arī no Jūsu pašu iegūtā loma. Makšķerēšanai ir pieejami 17 zivju dīķi.

"Paradīzēs" ir iespējams rīkot arī svētku svinēšanu brīvā dabā, kā arī nakšņot teltīs. 

Viesošanās Viesu namā "Paradīzes" iepriekš obligāti ir jāpiesaka!
N/A

Katra mēneša otrā sestdienā Balvos pulcējas zemnieki, mājražotāji un amatnieki, lai piedāvātu savu saražoto produkciju. Šeit ikviens atradīs kādu garšīgu vai noderīgu lietu.
N/A

Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu.

Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri.
N/A

Užavas alus darītavā, 20 km  no Ventspils, tiek ražotas trīs alus šķirnes - Užavas GAIŠAIS, Užavas TUMŠAIS un Užavas ZIEMEĻU alus. Piedāvā grupu ekskursijas ar stāstu par šīs vietas vēsturi un alus darināšanas procesu. Blakus esošajā veikalā var iegādāties dažādu šķirņu alu un ar alu saistītus suvenīrus.
N/A

Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem.

Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele.
N/A
Pirmais Igaunijas un Baltijas nacionālais parks – dibināts 1971. g. Veidots Somu līča piekrastes, mežu, purvu, pļavu biotopu, sugu, dabas pieminekļu – dižakmeņu, ūdenskritumu, atsegumu un kultūras pieminekļu – senkapu, pilskalnu, muižu, zvejniekciemu u.c. objektu aizsardzībai.
N/A

 Ventspils Vecpilsētas vēsturiskais centrs. Nelielā Rātslaukuma (40 x 60 m) rietumu malā atrodas Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kas ierīkota 18. gs. dzīvojamā ēkā ar baroka un klasicisma iezīmēm (19. gs. vidū te atradās pilsētas Rātsnams), bet austrumu malā – vēlīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Iepretim baznīcai atrodas modernā stilā pārbūvētā Ventspils Galvenā bibliotēka un Digitālais centrs, kas ierīkots greznā 19. gs. savrupmājā.
N/A

Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu.
N/A

Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums.
N/A

Stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepjoties > 30 km garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir apskatāmas Strantes – Ulmales posmā, taču arī Jūrkalnes apkārtnē (labiekārtotas pieejas vietas, kāpnes, autostāvlaukumi) redzamie skati (līdz 16 m augsti) ir gana iespaidīgi! Stāvkrastu ieteicams baudīt (skatīt, fotografēt) pēc spēcīgām vētrām, jo vasaras otrajā pusē tā atsegumi (g.k. no smilts, māls) ir mazāk izteiksmīgi noslīdeņu un apauguma dēļ. Jūrkalnes iepriekšējais nosaukums Fēliksberga nozīmē Laimīgais kalns. Patreizējo nosaukumu tā ieguva 1925. gadā.
N/A

Alises Zariņas bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar kazkopību. Pašlaik ir divdesmit slaucamas kazas un no to svaigi slauktā piena tiek gatavots siers. Saimniecība dibināta 2015. gadā. 
Piena produktu ražošana mājas apstākļos ir sertificēta ar Vides kvalitāte Sertifikātu. 
Saimniecība atrodas skaistā vietā, gar dienvidu robežu tek Rūjas upe, bet rietumos robežojas ar Rūjienas pilskalnu.
N/A

1877.  gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss  lika  parkā uzcelt pieminekli. Pēc Pirmā pasaules kara, 30. gadu sākumā, piemineklis nejauši tiek atrasts, tīrot Ķīšupes gultni. Neibādes palīdzības un labierīcības biedrība pieminekli atjauno un 1933. gadā no jauna atklāj. Piemineklis cieš arī pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd piemineklis ir atjaunots un atrodas estrādes parkā. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu.
N/A
Lokveida takas sākums meklējams pie Krimuldas baznīcas - vecākās Latvijā. Tā vienā virzienā ved gar Runtiņupītes (Runtiņš) krastiem līdz ietekai Gaujā. Apskatāma Mācītājmāja, Kubeseles pilskalns, lībiešu virsaiša Kaupo piemiņas vieta, Kubeseles ala, Saulstaru iezis, Lielais akmens, seni enkurkluči, senkapi, savdabīgs labirints u.c.
N/A

Ceļu vērts izstaigāt vietā, kur tas šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju. Aptuveni kilometru garš ceļa posms „nolaižas" pa krauju šķērsojošā strauta ieleju, kurai dots dīvains nosaukums – Kušperlankgrāvja grava (pēc citiem avotiem - Zeltiņu grava). Autobraucējiem te jāuzmanās, jo tilta nav – ir brasls. Agrā pavasarī vai ziemā var novērtēt gan gravas, gan arī Zilo kalnu kraujas iespaidīgās reljefa formas. Abpus ceļam paceļas vairākus metrus augsti un klinšu bojātāju rokas skarti smilšakmens atsegumi (lūdzu, saudzējiet tos!). Vienā no tiem izveidojusies neliela niša. Pa labi (austrumos) no ceļa pa Zilo kalnu kraujas terasi paceļas ceļa atzars, kas aizved līdz Mežlīdumiem. Mežlīdumos saimnieks Ansis Roderts veido veselīga dzīvesveida centru.
N/A

Salīdzinoši liels (3 km garš, 1,3 km plats) un sekls (līdz 1,1 m) piejūras ezers, caur kuru tek Vecslocene. Ezera dienviddaļā šaura caurteka to savieno ar Aklo ezeru – seklu un nelielu ezeriņu ar dolomīta gultni dažās vietās. Labākais skats uz Slokas ezeru paveras no putnu vērošanas torņa tā ziemeļrietumu krastā, kas ir vienīgais uz peldošiem pontoniem celtais Latvijā putnu tornis. Pie tā sākas 3 km garā Slokas ezera pastaigu taka, kuras izcilākā vērtība ir aplūstošie Vēršupītes lejteces dumbrāji. Slokas ezera krastā pie auto stāvlaukuma uzstādīts informatīvs stends, bet aiz tā – apskatāms sēravots.
N/A
Vecslabadā starp Dziļezeru, Audzeļu un Istras ezeru atrodas pussala, no kuras augstākās vietas paveras viens no savdabīgākajiem Zilo ezeru zemes skatiem uz ezeru salām un Vecslabadas ciemu ar tā baznīcu stāviem. Netālu atrodas Istras ezera dabas liegums.
N/A

3 km dienvidos no Jūrkalnes centra, pie vecā (grantētā) Liepājas – Jūrkalnes ceļa atrodas bijušās Feliksbergas trīsgadīgās jūrskolas (1871. - 1902. g.) vieta. Tā kā no ēkas nekas nav saglabājies, tās vieta iezīmēta ar tēstu ozola laivu un diviem koka stabiem, kuros ir izgrieztas senās zvejnieku īpašumu zīmes.
N/A

Kauņas jūras reģionālais parks (Kauno marių regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Tas ietver Nemunas HES uzpludināto posmu – lielāko Lietuvas ūdenskrātuvi no Kauņas līdz Piļonas (Piliuona) ciemam. Viena no nozīmīgākajām parka vērtībām ir ainava, kas veidojusies ilgā cilvēka un dabas mijiedarbībā. Parkā konstatētas 950 augu sugas, 600 dzīvnieku, t.sk. - 34 zivju sugas. Parka nozīmīgas dabas vērtības ir meži, augstie purvi, kadiķu audze. Parkā ir apskatāmi dažādu vēsturisko periodu liecinieki – senču pilskalni, Pažaislis klosteris, Kauņas cietokšņa Piektais forts, kā arī Rumšišķes (Rumšiškės) brīvdabas muzejs – viens no lielākajiem (195 ha) šāda veida muzejiem Eiropā. Vaišvīdavā (Vaišvydava) ir izveidots parka apmeklētāju centrs, parkā ir dabas takas, piemēram, Žiegždriai ģeoloģiskā taka un Dubravos izziņas taka.
N/A
Auto stāvlaukumā pie Kolkas raga priežu takas sākuma acīgāks vērotājs pamanīs mūsdienās aizaugošu plašu stigu, kuras viens gals beidzas jūras krastā, otrs – pie Kolkas – Ventspils ceļa. Šī vieta padomju laikā tika izmantota militāriem mērķiem – šaušanas apmācībām.