Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Dabas liegums veidots ezera, tā salu, ainavas, augu, putnu un sikspārņu aizsardzībai. Liegumu var apskatīt "no malas" - no ceļa, kas iet gar tā ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu.
|
||
Bērzciema Lagūna ir atpūtas vieta zvejnieku ciematā Bērzciemā. Tiek piedāvātas divas teltis, katra ir 28 kvadrātmetrus liela, ar visām nepieciešamajām ērtībām, tostarp divguļamo gultu un atpūtas zonu. Viesu rīcībā ir arī pašapkalpošanās virtuve, āra duša un piknika vietas. Pēc iepriekšējas vienošanās vienā teltī maksimāli var izmitināt 4 personas. Piedāvājumā ir arī velosipēdu un SUP noma, telšu vietas un peldvieta jūrā. Glempings atrodas Enguras ezera Dabas parkā, kurā ir vairākas dabas takas, kā arī Engures ezera dabas taka ar savvaļas dzīvniekiem un putnu novērošanas torni un orhideju taka.
|
||
Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu! |
||
No mazpazīstamā pilskalna skatu stigas paveras viens no Vidzemes neparastākajiem skatiem uz Augstrozes Lielezeru. Pilskalnā slejas pilsdrupas, kuru apskates nolūkā izveidota neliela taka. Atrodas ZBR.
|
||
Pēc tilpuma (728 m3) - otrs lielākais Baltijas dižakmens. Baltijā vienīgais akmens ar šādu formas un izmēra apvienojumu. Tā augstums ir 7 m, garums – 19 m, platums – 11 m, bet apkārtmērs – 58 m. Kabelikivi atgādina līdz pusei zemē ieraktu milzu klints gabalu. Ledājs to „atnesis” no Somijas D daļas. Pēc sastāva - rapakivi granīts. Tam blakus atrodas vēl 2 visnotaļ iespaidīgi dižakmeņi.
|
||
Atrodas Krustpilī, Rīgas ielā 216 b. Krustpils pils pirmsākumi ir meklējami 1237. g. Šajā laikā Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs uzcēla Kreicburgas pili, kas bija pirmā krustnešu nocietinātā pils Latgalē. 16. gs. beigās tā līdz pat 20. gs. sākumam nonāk bruņinieka Nikolaja Korfa (un tālākās dzimtas) īpašumā. Neskatoties uz sekojošiem postījumiem un pārbūvēm, pils līdz mūsdienām ir saglabājusi viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu. 19. gs. vidū tā iegūst historisma stila interjerus. Tajā pat laikā ir saglabājušies arī senākas apbūves elementi - vārtu tornis, korpusa pamatsienas, šaujamlūkas, velvju konstrukcijas, logailas u.c. Padomju laikos pilī atradās PSRS armijas daļa, bet tai blakus izveidojās kara pilsētiņa - mūsdienu Pils rajons, ko rietumu puses ieskauj Pils dīķis. 1994. g. ēku kompleksā iekārtots Jēkabpils vēstures muzejs, kuru var iepazīt gida pavadībā vai individuāli (ar audiogidu). Vienreizējs skats no torņa! |
||
Viena no vecākajām Latvijas pilsētām, par kuru ziņas ir atrodamas jau no 1378. g. Kā apdzīvota vietā tā izveidojās Tebras krastos (Rīgas-Prūsijas ceļa mala), kur savulaik atradusies kuršu zemes Bandavas nocietināta koka pils Beida. Viduslaikos Aizpute bija Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g., Aizputē uz dzīvi apmetās ebreji. Šodien ceļotājus Aizputē visvairāk piesaista saglabājusies senā pilsētvide, pilsētas vēsturiskais centrs un pilsdrupas. |
||
Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā. |
||
This route will allow you to see Latvia's most impressive medieval castles or their ruins, as well as outstanding manor houses from aristocratic estates dating back th the 18th and 19th century. The mansion of the Ungurmuiža Estate is one of the only wooden palaces left in Latvia from those that were built in the early 18th century. The ruins of the Cēsis Castle are among the most impressive Medieval ruins in the country. The tower of the Turaida Castle offers panoramic view of the ancient Gauja River Valley. About one-half of the route passes through the Gauja National Park. You will arrive at the place where the oldest crossing of the Baltic rivers exists - the rafts which transport people across the river are still powered by the stream itself. |
||
Dienvidigaunijas brīvdabas muzejs, kur varat iepazīties ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma skolām un lauku laužu dzīvi. Te apskatāma skolas ēka, tiesas nams, nabagmāja, palīgēkas, klēts, dzīvojamā rija, būdnieka māja un holandiešu tipa vējdzirnavas. Apskatāmas arī lauksaimniecības mašīnas un transportlīdzekļi. |
||
Siguldas pils celtniecību uzsāka Zobenbrāļu ordenis 1207. g., bet 1236. g. to pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta 16. gs. otrās puses un 17. gs. sākuma karos. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Šodien ir apskatāms pils konventa ēkas dienvidrietumu korpuss un galveno vārtu tornis, aiz kura atrodas iekšējā priekšpils ar brīvdabas estrādi, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju. Dienvidos esošās Siguldas Jaunās pils celtniecība (īpašnieks - kņazs Kropotkins) norisinājās laikā no 1878. - 1881. g. No 1923. - 1940. g ēkā bija Rakstnieku pils, bet Padomju gados - kardioloģijas sanatorija. Kopš 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Ja no Jaunās pils dosimies ziemeļaustrumu virzienā, pēc nepilniem 2 km nonāksim pie Vējupītes gravas. Tajā apskatāma seklā (3,6 m), bet augstā (6,1 m) Pētera ala un dziļā Pūču grava ar Kraukļupīti. Abu upīšu gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās līvu zemes vadoņa (vecākā) - Dabreļa ozolkoka pils. Netālu meklējama Kraukļu aiza - Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar 11 m augstām smilšakmens sienām un 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vējupītes gravas un Gaujas senlejas saskares vietā slejas Paradīzes (Gleznotāju) kalns - ļoti ainaviska vieta, kas gleznota un fotografēta kopš seniem laikiem! Siguldas rietumdaļā var apmeklēt Panorāmas ratu (darbojas vasaras laikā) un Gaisa trošu ceļu (tramvajs) - Baltijas valstīs vienīgo (celts 1969. g.) šāda tipa transporta līdzekli. Tā nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs Gaujas. Siguldas dienvidrietumu daļā var aizstaigāt līdz varenajai Beites kraujai, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Gravas rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu uz Krimuldu un Turaidas pili. Skatu vietu šeit iekārtoja jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Gravas austrumu pusē novietots no koka veidotais Ķeizarkrēsls. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. Starp tiem ir jāmin Turaidas muiža (21 ēka), Turaidas Rozes kaps, Turaidas luterāņu baznīca (viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām) un Turaidas pils. Blakus esošajā Dainu kalnā tiek organizēti dažādi tematiski pasākumi. |
||
Sidra rūpnīca "Jaanihanso" taisa sidru no dabiski iegūtiem Igaunijas āboliem. Tiek izmantota specifiska tehnika sidru veidojot - sidrs nobriest tieši tāpat kā labākie šampānieši pasaulē. Ir iespēja nogaršot sidrus un par atsevišķu samaksu ir iespējams arī sagatavot našķus, kas komplimentē pašus sidrus, kā arī ir iespēja apskatīt saimniecību. Šajā gadījumā, ir nepieciešams pieteikties vienu nedēļu uz priekšu. |
||
Otepää 1884. g. 4. jūnijā iesvētīts Igaunijas karogs. Šejienes mācītājmuižā iekārtota Igaunijas karoga istaba. |
||
Jauna kafejnīca, kas atrodas dabas parka „Daugavas loki” teritorijā - Naujenē. |
||
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
||
Uz akmens virsmas bijis (šobrīd izdzisis un nav
redzams) teksts, saskaņā ar kuru lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un
mēris (akmens atrodas mēra upuru kapu vietā). Tagad tur virsū uzlikts ir arī otrs
(vismazākais) akmens, kas kādu laiku bija pie Pakalnu mājām. Arī tā teksts ir izdzisis.
|
||
Pirts zeme ir kā atsevišķs ciemats, kur uz savas ādas varēsiet izbaudīt dažādas pirtis un to savdabību. Brīnišķīga iespēja novērtēt katras pirts garu un krāt zināšanas par to vēsturi. |
||
Saimniecībā audzē un piedāvā dārzeņu un viengadīgo puķu stādus, daudzgadīgās puķes apstādījumiem, kā arī dekoratīvo krūmu un koku stādus. Izstrādā dārzu un apstādījumu projektus, piedāvā dēstus, pieņem pasūtījumus dēstu audzēšanai. |
||
Akmensragā atradusies krasta baterija Nr.500, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām esot aizvesti 1955. gadā. Te atradās četri 130 mm lielgabali, kuru pamatu stiprinājumi ir atrodami mežā apmēram ZA virzienā no bākas, tos klāj pamatīga sūna un tie grūti atrodami un saskatāmi. Dabā nezinātājam tās ir grūti atrodamas.
|
||
Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |