Zasas parka ziemeļdaļā atrodas 1750. g. celtā un būvapjomā nelielāZasas luterāņu baznīca. Mūsdienās ir atjaunotas dievnama ērģeles, kas ir ievērojamā ērģeļbūves meistara Andreja Sūnāksļa darbs. Pie baznīcas atrodas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi.

Maršruts iepazīstina ar Vidzemes dienviddaļas mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. To var sākt Rīgā, turpinot ceļu pa Vidzemes šoseju un tālāk pagriežoties Mālpils virzienā. Līdz Ērgļiem un Jumurdai varēs apjūsmot Vidzemes augstienes pakalnus un gleznās ainavas. Ērgļu apkaimē var apmeklēt R. Blaumaņa „Brakus” un brāļu „Jurjānu” Meņģeļus, kā arī Jumurdas muižu. Tālākais ceļš vedīs cauri Cesvainei, kas pazīstama ar iespaidīgo pili un Madonai, kur varam ieturēt garšīgu maltīti. No Madonas gar ainaviskajiem Daugavas krastiem dodamies uz Koknesi (Likteņsala, Kokneses pils, parks un baznīca), Skrīveriem – A. Upīša dzimteni, apmeklējot gan Skrīveru mājas saldējumu, gan vietu, kur ražo visiem pazīstamo konfeti „Gotiņa”. Braucienu noslēdzam Ogrē („Sierštelles” sieri) un tālāk – Rīgā. 

Zemnieku saimniecība „Kaigari” atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā. Tās specializācija ir graudaugu  sēklaudzēšana. Saimniecībā aktīvi izmanto ES projektu sniegtās atbalsta iespējas, par kuriem iegādāta moderna lauksaimnieciskās ražošanas tehnika. Kopumā tiek apsaimniekoti ap 400 ha. No saimniecības ābeļdārza paveras izcili skaista ainava uz Lielupes ieleju.

Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā.

Deviņu krāteru grupa. Tās galvenais krāteris (līdz 100 m diametrā un 16 m dziļumā) ir vizuāli izteiksmīgākais Baltijas meteorīta krāteris un viens no izcilākajiem šāda tipa veidojumiem Eiropā. To izcelsmi apstiprina atrastās dzelzi un niķeli saturošās meteorīta atliekas (2,5 kg). Pēc veiktajiem aprēķiniem, šī Baltijas mēroga dabas katastrofa varējusi notikt pirms ~ 2600 – 4000 gadiem.

Krāteru lauka teritorijā atrodas Kāli apmeklētāju centrs ar nelielu muzeju, konferenču zāli un viesnīcu.Muzejā var apskatīt īstas meteorīta atlūzas. Ieturēties var blakus esošajā vēsturiskajā Kāli krogā.

Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas.

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā - A. Pumpura ielā 11 a. Varenais neobaroka stilā celtais dievnamu tapis 1905. g. Pastāv viedoklis, ka par šīs baznīcas prototipu izmantotas Aglonas vai Krāslavas bazilikas, kā arī Rietumeiropas baznīcu paraugi. Tās interjeru rotā divstāvīgs altāris, kurā novietota spāņu gleznotāja B. E. Muriljo pazīstamās gleznas “Svētā Dievmāte” kopija. 1909. g. baznīcā uzstādīja poļu meistara Ādolfa Hofmana būvētās ērģeles.No būvniecības laika saglabājusies arī pārējā baznīcas iekārta.