Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Alūksnes muižas parks atrodas pilsētas austrumu daļā un aizņem 25,54 hektārus lielu platību. Tas ir atzīts par skaistāko parku Vidzemē un ikviens, kas tajā pabijis, ir sajutis parka burvību un skaistumu. Parkā ir saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas. Ieeja parkā ir no Alūksnes Jaunās pils puses. (Avots: Alūksnes TIC)

N/A
Dabas liegums atrodas dienvidaustrumos no Lubāna ezera un tas veidots purva un meža biotopu un tajos esošo sugu aizsardzībai. Gar teritorijas ziemeļu robežu iet Nagļu - Degumnieku ceļš (iekļaujas kopējā Lubāna dambju sistēmā), pa kuru apkārt Lubāna ezeram izveidots velomaršruts. Tas nozīmē, ka teritoriju var aplūkot arī "no malas", netraucējot tās dabiskās norises. Teritorija ietilpst arī Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A

Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.
Saulkrastu Baltajā kāpā uzstādīti vairāki vides objekti: “Ieejas vārti”, kas veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets un uz tiem izvietota informācija par jūras piekrasti un Balto kāpu, ežu mamma Frīda un zaķis Fredis, kuri mudina apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot,  kukaiņu ceļš, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām, klausīšanās ierīce taures formā, ir veidota tā, lai varētu ieklausīties niansēs, kas veidojas no jūras viļņu un priežu šalkoņas. No Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram vijas Saulrieta taka apmēram 4 km garumā. 

N/A

Tornis atrodas Vasenieku purva rietumdaļā, kuras apskates nolūkā izveidota interesanta un ar informatīviem stendiem un laipām labiekārtota dabas taka. No torņa vērojamas ļoti savdabīgas purva ainavas (pārskatāms viss purvs). Mitrā laikā noderēs piemēroti apavi!

N/A
Zīleņu upurakmens. Zelenpoles Zelta kalniņā, pie stāvas nogāzes, apskatāms akmens ar gredzenveida iedobi vidū – Zīleņu upurakmens. Te bija sena latgaļu kulta vieta, kur nesuši upurus dieviem, attīrījušies no ļauna un smēlušies gaišo enerģiju.
N/A

Vecročupe iztek no Vaides dīķa, kas radīts mākslīgi, aizsprostojot Vaides un Kukšupes grāvjus. To padomju laikā īstenoja meža apsaimniekotāji ar mērķi – audzēt zivis un izveidot rekreatīvu teritoriju. Pie Vaides dīķa izveidota atpūtas vieta (koka lapene), uzstādīts informācijas stends. Vaides dīķa ziemeļu krastā atrodas 1928. g. izveidotie Vaides kapi, kuros redzami interesanti koka krusti.

N/A

Teritorijas izveides mērķis ir Augšzemes augstienes lielpauguru, ezeru – Sventes (ļoti dzidrs ūdens), Medumu, Ilgas u.c. ezeru, to salu, ainavas un sugu aizsardzība. Teritorijā ietilpst Sventes un Medumu ezeraines dabas parki un vairāki dabas liegumi – Bardinska ezers, Skujines ezers, Medumu ezera salas un Sventes ezera salas. Egļukalnā ir izveidots skatu tornis un kalnu slēpošanas trases. Neparasti skaistais apvidus ir piemērots pārgājienu veikšanai un, ja tajā būtu labākas kvalitātes ceļi, arī velobraucieniem, īpaši Sventes un Medumu ezeru apkārtnē.

N/A

Plieņciema Baltā kāpa ir dabas lieguma „Plieņciema kāpa” sastāvdaļa, kas aizņem 150-250 m platu un 3,5 km garu krasta kāpu vaļņa daļu. Lieguma platība ir 60,6 ha. Kāpa aizsargā Plieņciemu no jūras vējiem. Pateicoties kāpām, Plieņciemu par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos. Dabas liegums “Plieņciema kāpa” atrodas Tukuma rajona Engures pagastā. Valsts nozīmes dabas liegums ir dibināts 1987. gadā, kopš 2005. gada tas ir iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000. Liegums izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības, teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas.

N/A

Pirmās ziņas par Tirzas svētavotu atrodamas 18. gs. vidū, taču avots izmantots jau daudz agrāk. Pēc apmazgāšanās vai ūdens ņemšanas, cilvēki esot avotam ziedojuši. 19. gs. pirmajā pusē Tirzas barons un baznīca uzsāka cīņu pret pagānisko tradīciju, kas nebija visai sekmīga. Mūsdienās pāri avotam uzbūvēta nojume, un pēc avota ūdens cilvēki brauc joprojām.
 

N/A
Palieņu un mitrās pļavas abos Dubnas upes krastos, kuras nelielā posmā var vērot no Rožupes - Vārkavas ceļa. Piemērotā laikā šeit dzirdēsiet griezes balsi, kas ir Eiropā izzūdoša putnu suga.
N/A
Stipri aizaudzis un sekls piejūras ezers, kura ūdens līmeni vairākkārt regulēja 20. gs. (mērķis ­ iegūt lauksaimniecībā izmantojamas zemes). Ezerā ir 14 salas, no kurām 9 ir dabiskas, bet pārējās – mākslīgi veidotas ligzdojošo ūdensputnu piesaistīšanai. Kaņieris ir viens no putniem bagātākajiem ezeriem Latvijā. Jau 1964. g. te izveidoja Kaņiera ezera ornitoloģisko liegumu, 1989. g. ezeru iekļāva Eiropas nozīmīgo putnu vietu, bet 1995. g. ­ Ramsāres konvencijas vietu sarakstā. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt tikai ar tajā īrētu laivu). 2009. g. Riekstu pussalā uzcelts putnu vērošanas tornis.
N/A
Talsus tēlaini sauc par deviņu pakalnu pilsētu, tādēļ vērts izstaigāt šo skaisto pilsētu ar kājām. Skaistākie skati pavērsies no Talsu pilskalna (uz Talsu ezeru, Ķēniņkalnu), Sauleskalna (Talsu ezeru, pilskalnu, Ķēniņkalnu) un Ķēniņkalna pastaigu takām (uz Talsu ezeru, pilskalnu un pilsētas vēsturisko centru).
N/A

Atrodas Numerenes dabas parka teritorijā. 20 m augstais tornis uzbūvēts uz t.s. Numerenes vaļņa, no kura paveras plaša ainava un aizaugošām lauksaimniecības zemēm un nelielu mitrāju ar Kugreņa ezeru austrumu virzienā. Torņa apkaimē izveidota izziņas taka.

N/A

Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili.

N/A
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Resnākais Latvijas melnalksnis (Alnus glutinosa).
N/A

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

N/A

Veselībai un pilsētvidei draudzīga transporta – velosipēda lietotāji putnu vērošanas torni var sasniegt pa Ķengaraga promenādes veloceliņu. Tornī izvietoti putnu attēli, kas nezinātājiem atvieglo ūdensputnu vērošanas un atpazīšanas procesu. Redzamas plašas Daugavas ainavas.

N/A
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
N/A

1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.

N/A

Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas.  Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un  brīnišķīgs miers. 
Pastaigu takas ierīkotas ~4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi) dažādos apvidus apstākļos. Līgatnes dabas taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.