Interesanta dabas izziņas taka, kurā izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par dažādiem pļavu biotopiem – sausām, palieņu un parkveida ozolu pļavām un tās iemītniekiem. Pļavas nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi.

Līdz akmenim aizved (ir norādes) skaista taka, kas līkumo pa Rogāļu strauta izrauto gravu. Strauta kreisā krasta nogāzē, ~ 0,1 km pirms tā ietekas Daugavā, iegūlis 6,5 m garais, 4,6 m platais un līdz 3,7 m augstais Rogāļu akmens, kura tilpums ir novērtēts ap 40 m³. Blakus tam atrodas liela atlūza.

Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā.

Unikāla dabas teritorija – Dvietes senleja ar Skuķu un Dvietes ezeriem un senlejai pieguļošajām palieņu pļavām, kas plūdu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu „uzkrājējs” jeb ventilis. Tā ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk tās lēnām atdod. Senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai senlejas ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā.

Gaiziņkalna apkārtne - Latvijas augstākā vieta ar Vidzemes augstienei raksturīgo pauguraino reljefu, izcila ainavu vieta, lai gan labu (vēl jo vairāk - labiekārtotu) skatu punktu nav nemaz tik daudz vai nav vispār. Parka „centrā” atrodas Gaiziņkalns – Latvijas augstākais un Baltijas otrs augstākais reljefa punkts (311,6 m vjl). Gaiziņkalna apskatei izveidota labiekārtota taka. Ziemas sezonā Gaiziņš ar apkārtni ir viena no Latvijas populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas vietām. Kā licencētas makšķerēšanas vieta iecienīts ir Viešūra (Kaķīša) ezers. Teritorija ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Esot Gaiziņkalna dabas parkā, jāsecina, ka Latvijā ir liels ainavu potenciāls, kas šobrīd kā resurss praksē gandrīz netiek izmantots.

Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m.

Teritorija, kas ietver piekrastes posmu starp Ventspils – Liepājas šoseju un Baltijas jūru abpus Užavas upes lejtecei. Dibināta dažādu piekrastes biotopu, piemēram, pelēko kāpu un augu sugu aizsardzībai. Dienvidos no Užavas ietekas atrodas viena no romantiskākajām piekrastes bākām – Užavas bāka, kas celta stāvas kāpas galā.