Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto.

Saimniecības (izvietojusies bijušās Ķempēnu muižas kalpu mājā) apkaimes laukos ganās vairāk nekā 200 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Aitas var apskatīties saimniecībā, kā arī var nogaršot jēra zupu. Tūristiem uz vietas ir pieejama ēdienkarte.Te var iegādāties gaļu, vilnu, ādas un piedalīties izzinošā ekskursijā ar degustāciju, makšķerēt un degustēt foreles (zivis tikai naktsmītņu klientiem).

Lauku māja ir saglabāta ar vēsturisko noskaņu. Tā celta 1890. gadā. Mājā viss veidots no koka, kas rada mājīgu un senlaicīgu atmosfēru.

Iespējams iegādāties aitu vilnas segas, spilvenus un gultas pārvalkus, kuri darināti “Ķoņu” dzirnavās pēc speciāla pasūtījuma.

Viens no retajiem Latvijas kokļu meistariem, kas pats taisa kokles un palīdz tās izgatavot citiem, organizējot meistarklases. Izgatavo arī citus latviešu tradicionālos mūzikas instrumentus, stāsta par tiem, demonstrē, konsultē, kolekcionē un vāc vēsturisku informāciju. Darbojas Drabešu Amatu mājā, kur interesenti var apgūt tradicionālos amatus – aušanu, ādas apstrādi, filcēšanu, podniecību, mūzikas instrumentu būvi.

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.

Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep īstu Latvijas lauku rudzu maizi. Rudzu saldsskābā maize tiek cepta pēc dzimtas īpašumā esošas senas receptes, no īstiem rudziem, kuri tiek izaudzēti pašu saimniecībā, ar bioloģisko saimniekošanu.

Mīklu gatavo no rudzu vai kviešu miltiem, sāls, cukura, ķimenēm un dabīga ierauga. Apmeklētāji var vērot un piedalīties maizes cepšanā, degustēt un iegādāties to, kā arī apskatīt muzeju.

Ģimenes uzņēmums (izveidots 2006. gadā) no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Iepriekš piesakoties, var doties ekskursijā un izzināt visu par saldējuma gatavošanu no pašiem pavāriem. Kafejnīcā iespējams nobaudīt vairākus saldējumu ēdienus - katru ar citu saldējuma piedevu. Kafejnīcā ar prieku uzņem arī četrkājainos draugus!

Īpašais ēdiens: Mārrutku saldējums ar siļķi.

Skaistā lauku sētā Ventspils novadā, netālu no jūras dzīvo ģimene, kura jau vairāk kā 40 gadus nodarbojas ar biškopību. Apmeklētāju vajadzībām uzbūvēts veikaliņš un degustāciju zāle. Dažādu ziedu medus, ziedputekšņu (arī medū), propolisa (arī medū), bišu maizes, vaska sveču un suvenīru iegāde. Biškopības produktu (t.sk. medus vīna) degustācija un ekskursija.

Jaunums -  Bišu Dziedinātava! Brīnišķīga iespēja uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību ar apiterapijas - bišu dziedinošā spēka ārstniecisko iedarbību.

"Untumos" uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.

Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, vērot meistaru darbībā, veidot paši, kā arī iegādāties māla izstrādājumus (t.sk. dārza keramiku) un apskatīt skaisto dārzu.

Namdara darbnīcā piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, ir izveidotas tematiskas programmas. Meistaru vadībā var darboties ar tradicionālajiem kokapstrādes instrumentiem un apgūt senās spēles, noslēgumā cienāties ar spēka tēju un piknikot romantiskajā Ugunskura namā. Var iegādāties koka suvenīrus un veikt pasūtījumus.