Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kurtuvenu muižas vietu apjož sens ģeometriski – ainaviski plānots parks. 19.gs. otrajā pusē tas bija ainaviskuma stilā ar dažādiem ģeometriskā parka elementiem. 4.2 ha lielajā parkā turpina ziedēt senās liepas, kļavas, oši, ozoli, citi dekoratīvie koki un krūmi – kopā vairāk nekā 20 šķirņu pārkoksnējušies augi.
|
||
Saimniecības darbības veidi: liellopu un jaunlopu, garšaugu, mētru un bērzu stādu audzēšana un realizācija. Tūrisma pakalpojumi - apskatāmas skulptūras no sūnām un citiem materiāliem, saimniecības un dzimtas vēsture, seni darbarīki, ārstniecības augu, garšaugu un dažādu veidu mētru kolekcija, putni un poniji. |
||
Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
||
Ošvalkos uzstādītā piemiņas zīme veltīta latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. |
||
Netālu no "Žagarkalna" slēpošanas bāzes Cēsīs, Gaujas krastā izveidota telšu un treileru kempingu un ūdenstūristu bāze. Kempinga teritorija ir pietiekami plaša, lai tūristi viens otru netraucētu. Kempings atrodas upes krastā. Žagarkalna kempings piekopj “klusā kempinga” principu. Tas nozīmē, ka šeit ikdienā ir aizliegts atskaņot mūziku, pārmērīgi trokšņot vai kompānijā skaļi uzvesties. Atpūtnieki tiek aicināti netraucēt pārējos apmeklētājus, kas ir atbraukuši baudīt dabu un Gaujas Nacionālā parka mieru. Pieejama atsevišķa ģimenes mājiņa ar pirti. Kempings Žagarkalns piedāvā laivu, plostu, sup dēļus un velosipēdu nomu. Kempings ir atvērts no 15.maija līdz 15.septembrim. |
||
Pirmo reizi Balvi kā apdzīvota vieta minēti 1224. g. 19.-20. gs. mijā Balvi kā muižas un pagasta centrs izveidojās par lielāku apdzīvotu vietu. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. Balvi bija Latgales partizānu pulka izveides vieta.1926. g. Balvi ieguva miesta tiesības, bet 1928. g. kļuva par pilsētu. 2. pasaules kara laikā, vācu armija atkāpjoties, Balvus nodedzina gandrīz pilnībā. Balvēnieši lepojas, ka te saule lec par trīs minūtēm ātrāk nekā Rīgā. Arī pats pilsētas centra veidols pēdējos gados ir mainījies. |
||
Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas. |
||
Kazas piena produkti, ēdieni no kazas izcelsmes produktiem, izglītošanās programmas. |
||
Padomju armijas veidotais piramīdveida paugurs ar novērošanas punkta paliekām atrodas Ķeveles – Saldus ceļa malā, bijušā Zvārdes aviācijas poligona teritorijā. To izmantoja kā novērošanas punktu armijas mācību manevru koordinācijai. Skats uz bijušo poligonu un Zvārdes dabas parka un dabas lieguma mežu masīviem. Arī putnu vērošanai piemērota vieta. Uzmanību – nav labiekārtots! |
||
Viens no izteiktākajiem Rīgas jūras līča Vidzemes krasta
zemesragiem. Ķurmraga apkārtnē jūrā viļņu un ledus torosēšanās
rezultātā ir izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi un no smilšakmens
iežiem sastāvoši stāvkrasti. Ķurmraga vecās bākas paliekas – uz jūras
pusi sagāzies navigācijas vaduguns korpuss, kas vēl pirms aptuveni
piecpadsmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā.
|
||
Lai apskatītu purvu, tajā nav jābrien iekšā. Platenes purvu lieliski var pārlūkot no Ventspils Rīgas ceļa (starp 77. km stabiņu un autobusa pieturu „Pagrieziens uz Elkšķeni”), kur paveras tāls un plašs skats. Dabas lieguma nozīmīgākā aizsargājamā vērtība – kaļķains zāļu purvs ar rūsgano melnceri, kas ir šī biotopa lielāka atradne Latvijā. Uzmanīgi un valsts nozīmes autoceļa – apstājieties tikai atļautā vietā, netraucējot satiksmi! Dažus kilometrus Rīgas virzienā autoceļa malā uz Grīžu Velna krēslu, kas ir interesants dižakmens (aizsargājams).
|
||
Vienas dienas ceļojums pa Soomaa nacionālo parku gida pavadībā, iekļaujot pārgājienu pa purvu ar speciāliem purva apaviem un izbraucienu ar kanoe. Sākumā ir pastaiga cauri mežiem, sasniedzot lielāko kūdras purvu Igaunijā – Kuresoo. Pēc tam pastaiga ar purva apaviem, izbaudot savvaļas ainavu, un pusdienas brīvā dabā. Ceļojuma nobeigumā relaksējošs izbrauciens ar kanoe laivu pa Soomaa upēm. |
||
Izvijas cauri kādreizējiem zvejnieku ciemiem. Labākā velobraukšanas alternatīva posmā no Häädemeeste līdz Ainažiem. |
||
Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Priekules luterāņu baznīca celta baronu laikos ap 1680. gadu. 1792. gadā tā piedzīvojusi jaunu pārbūvi un ieguvusi tagadējo izskatu. No 2005. gada 6. augusta visiem interesentiem ir pieejams baznīcas skatu tornis, no kura savulaik savu vēsturisko lidojumu ir sācis leģendārais Priekules Ikars. Baznīcas tornī Sakrālā tūrisma projekta ietvaros ir ierīkotas savdabīgas kāpnes, par kurām uzkāpjot torņa smailē kaut nedaudz iejutīsieties Ikara lomā un aplūkosiet pilsētu no augšas. |
||
This programme allows participants to learn about Latvian ethnography and traditions through meeting local craftsmen and having master classes with them in knitting traditional mittens and gloves, making amber jewellery and cooking traditional foods. There is chance to have a unique experience because of the authenticity of some places and traditions, for example the ethnographic house of living history Zvanītāji still retains its original appearance - massive ceilings, large family room with bread oven and natural, unpainted wooden floor. The carew chimney is still in the kitchen. The house is filled with characteristic looms, a family table, beds, wardrobe, cradle, various items and tools used on the farm. |
||
Krodziņš "Mazais Ansis" atrodas Kocēnu novad Rubenē, Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā. "Mazā Anša" interjers atbilst masīvās koka guļbūves aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi. Piedāvā pirti, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un mājražotājiem. Latviešu virtuve: Valmieras salāti, vārīta mēle, pelēkie zirņi, brokastis zemnieku gaumē, aukstā zupa, zandarta fileja, jēra gaļas cepetis, grilēta cūkgaļa, rupjmaizes kārtojums, zemeņu krēms ar ievārījumu, rudzu maize, zāļu tējas. Īpašais ēdiens: Liellopu gaļas fileja ar kartupeļu pankūkām. |
||
Nepilnus 100 km garš un līdz 36 km plats saldūdens līcis, kas ziemeļos (starp Klaipēdas ostu un Kopgali) ir savienots ar Baltijas jūru. No Baltijas jūras to atdala iespaidīgā Kuršu kāpu strēle. Kuršu jomā ietek lielākā Lietuvas upe – Nemuna. Kuršu jomas krasti ir g.k. apauguši ar niedrēm, daudzviet purvaini un pat grūti pieejami. Jau kopš seniem laikiem Kuršu joma ir bijusi ļoti nozīmīga vietējo cilvēku ikdienas nodarbes – zivju zvejas vieta. Kuršu joma un tās skaistās ainavas ir daudzviet vērojamas gan no Kuršu kāpu ciemiem, gan arī augstāko kāpu virsotnēm. Kuršu jomu ar prāmi šķērso ikviens, kas no Lietuvas (Krievijas pusē Kuršu strēle ir savienota ar Kaļiņingradas (kādreiz – Sembijas) pussalu) dodas uz Kuršu kāpām. |
||
Ogu un augļu dārzs, dažādu ievārījumu, sulu, sīrupu ražošana un tirdzniecība.
|
||
Meža vidū, klusumā atrodas „Mākoņmalas”. Maģiska vieta , kur var baudīt SPA procedūras un pirts rituālus, iegūt zināšanas maģiskās un netradicinālās praksēs, kā arī pabūt vienatnē ar dabu, uzlabot veselību, izbaudīt „īso atvaļinājumu steidzīgajiem un aizņemtajiem”. „Mākoņmalās”saņemsiet restartu gan miesai, gan dvēselei. Pēc procedūrām ir iespēja izbaudīt dziļo naktsmiegu mūsu mājās un izgaršot agrās brokastis uz terases, vērojot meža dzīvnieku rīta rituālus un dabas skaistumu. Rītu izbaudīt var dodoties nūjot vai parastā rīta pastaigā pa mežu, lai satiktu stirnas un citus meža iemītniekus. |