Kafejnīca "Jumis" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A9) malā. Plašas telpas, no koka darināts interjers.

Ķemeri (Kemmer) pirmo reizi rakstiskajos avotos ir pieminēti 1561. g. 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā ir labi zināmas Ķemeru sēravotu ūdeņu un purvu dūņu dziednieciskās īpašības, tādēļ uz šejieni ārstēties dodas Kurzemes augstāko aprindu pārstāvji. Viesus uzņem vietējie mežsargi. Šajā laikā notiek pirmās dūņu peldes. Jūrmalas un Ķemeru peldvietu attīstību uz kādu brīdi pārtrauc 1812. g. Tēvijas karš. Divas desmitgades vēlāk - no 1833. līdz 1835. g. Ķemeru labumus izmēģina Baltijas ģenerālgubernators grāfs K. M. Pālens, kurš vēršas pie Krievijas cara Nikolaja I pēc atbalsta kūrorta tālākai attīstībai. Lūgums tiek atbalstīts un 1836. g. cars atvēl 700 ha valsts zemes un piešķir 100 000 rubļu dziedinātavas celtniecībai un ceļa bruģēšanai no Ķemeriem līdz Slokas – Tukuma lielceļam. Divus gadus vēlāk (1938. g.) atklāj pirmo valsts peldu iestādi. Šo arī uzskata par kūrorta dibināšanas gadu. Kūrorta slava izplatās visā Krievijas impērijā un tas kļūst aizvien populārāks. Vairākos posmos tiek uzsākta Ķemeru ainavu parka izveide, kas ir nozīmīga kūrorta sastāvdaļa. 19. gs. vidū un otrajā pusē kūrorta tālāku attīstību sekmē gan tvaikoņu, gan arī 1877. g. atklātā dzelzceļa satiksme no Rīgas līdz Tukumam. 1912. g. atklāj tiešo dzelzceļa līniju Ķemeri – Maskava. Īsi pirms 1. pasaules kara pacientu skaits sasniedz 8300 cilvēkus gadā. 1. pasaules kara frontes līnija Ķemeru purvā turas vairākus gadus un kūrorts tiek pamatīgi izpostīts. Neskatoties uz to, pēc kara notiek strauja tā izaugsme un Ķemeri kļūst par iecienītu Rīgas iedzīvotāju atpūtas vietu un vienu no modernākajām Eiropas dziednīcām. 1924. g. Ķemeros uzceļ jaunu peldiestādi ar dūņu vannām, kas tajā laikā ir viena no modernākajām Eiropā, bet 1936. g. Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis atklāj vienu no izcilākajām pirmās neatkarīgās Latvijas laika celtnēm – viesnīcu „Ķemeri". Arī pēc 2. pasaules kara – Padomju laikos kūrorts ievērojami paplašinās un tā apkārtnē izveido gandrīz 10 sanatorijas, kur strādā ~ 100 ārstu. 1971. g. Ķemeriem piešķir Vissavienības nozīmes kūrorta statusu. Laikā no 1975. – 1985. g. Ķemeros top lielākā no sanatorijām – Līva (sākotnēji - Latvija), kurai ir divi vienpadsmit stāvu korpusi. Līvā vienlaikus varēja ārstēties līdz 1200 pacientu, bet gada laikā – pat līdz 140 000 pacientiem. Sanatoriju slēdz 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā kā nerentablu. Līdz pat 1994. g. Ķemeros darbojas piecas sanatorijas: „Čaika", „Daugava", „Dzimtene", „Ķemeri" un „Līva" (Latvija) un kūrorta poliklīnika „Ķemeri". Vēlāko laiku var uzskatīt par sava veida Ķemeru kā plaša mēroga ārstniecības kūrorta norietu.

Atrodas t.s. Katoļu kvartālā starp Liepājas, Baznīcas, Tirgus un Raiņa ielām. Dievnams celts 1640. – 1642. g. kā Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera uzticības apliecinājums Polijas karalim. Tajā saglabājies biktssols ar alegoriskiem gleznojumiem (1691. g.), trīs ar rokoko stilā veidotiem kokgriezumiem rotāti altāri, 16. gs. skulptūra “Madonna ar bērnu” u.c. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas lopkopības saimniecības, kas audzē govis, aitas, kazas un cūkas. Iepazīšanās diena, kuras laikā Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums) apskate. Nākamas dienas pirmajā pusē dodamies uz Kurzemi. Zemnieku saimniecības apmeklējums, kuras specializācija ir gaļas liellopu ganāmpulks. Otras saimniecības specializācija ir dažādas jomas - tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšana vaislai, nobarošana un gaļas ražošana, piena sivēnu pārdošana un cūkgaļas ražošana, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšana, kā arī biškopība. Vakarpusē – Kuldīgas vecpilsētas un Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas apmeklējums. Nākamajā dienā dodamies uz Vidzemi. Pirmā saimniecība ir specializējusies liellopu audzēšanā un intensīvajā lauksaimniecībā, bet otrās specializācija ir piena lopkopība, graudaugu un zālāju audzēšana. Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos, apskate. Vakarpusē - viena no lielākajām kazkopības saimniecībām Latvijā. Te audzē ap 160 tīršķirnes kazas (Alpu, Anglo, Vācu baltā dižciltīgā) un mājas cūkas kuiļus (vaislai). Ekskursija un vairāku sieru šķirņu degustācija. Nākamās dienas rītā apmeklējam vienu no lielākajām Latvijas aitkopības saimniecībām, kas vienlaikus ir arī bioloģiskā saimniecība. Te audzē ap 250 Latvijas tumšgalves šķirņu aitu. Otra saimniecība darbojas divos virzienos – audzē graudus un zālāju sēklas un nodarbojas ar piena lopkopību un jaunlopu audzēšanu. Cēsu viduslaiku pils apskate. Cēsu pils bija Livonijas ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Dienu noslēdzam Ungurmuižā, kas ir viens no izcilākajiem Latvijas 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugiem.

Pirmie dokumenti par Kokmuižu atrodami 1601. gada zemes revīzijas pierakstos. Tur sniegtā informācija vēsta, ka Kokmuiža pastāvējusi jau 1560. gadā. Taču 1880. gadā vācu muižnieks sākas celt kungu māju neobaroka stilā. 20. gs. sākumā tā tika izpostīta, bet 1937. gadā to pārveidoja par skolu.

Kokmuižā kādreiz atradusies alus darītava. Tas bija laika periodā no 17.- 20. gs. Tā bija viena no slavenākajām alusdarītavām visā Vidzemes guberņā.

Mūsdienās var izstaigāt muižu pats vai gida pavadībā. Var aplūkot kungu māju, staļļu ēkas, muižas pārvaldnieka namu, bibliotēku, ekspozīciju, abas klētis un alus darītavas pagrabu, kā arī sfērisko saules pulksteni.

Mūsdienās redzamā vēsturiskā apbūve ap veco Tirgus laukumu ir veidojusies pēc 1881. g. ugunsgrēka. Kandavai raksturīgo pilsētvidi veido sētas ar saimniecības ēkām, noslēgtiem pagalmiem, caurbrauktuvēm un laukakmeņu mūriem. Tas aplūkojams Talsu un Sabiles ielās. Latvijas ainavai neierasta ir arī Lielā iela. Bruņinieku pilskalna piekājē ir apskatāms nesen (2010. g.) izveidotais Livonijas ordeņa pils makets.

Zemnieku saimniecība „Dorītes” atrodas Daugavas ūdeņu apskalotā teritorijā Daugmalē. Šodien Daugmali un tās apkārtni var raksturot kā zaļu un ekoloģiski tīru teritoriju, kas ieguvusi starptautisku atzinumu. Tāpēc arī Daugmales Jāņa bites spēj ievākt un atnest augstvērtīgu medu un citus biškopības produktus. Daugmales Jāņa bišu medus vairākkārt ir bijis atzītākais medus Latvijas konkursos, bet viņa bišu maize ir ieguvusi augstu starptautisku novērtējumu. Šodien Jāņa pārvaldībā ir ap 300 bišu saimju, kuras ievāc un atnes līdz pat 20 dažādām medus šķirnēm un citus vērtīgus bišu produktus. Tiem, kuriem ir vēlēšanās Daugmales Jāņa klātbūtnē paglaudīt bites, izliet savu vaska sveci un pagatavot no māla savu laimes pogu, ir iespēja atbraukt uz Daugmali ekskursijā.

Taarka Tarõ Köögikõnõ atrodas tradicionālajā setu zemnieku sētā, kur bez setu tradicionālajiem ēdieniem piedāvā arī citu somugru tautu un arī ukraiņu ēdienu garšas.

Muzejs izveidots 1991.gadā. Stepona Dariaus dzimtajās tēva mājās atjaunots lidotāja vecāku dzīvojamais nams un klētis. Abos namos izveidotas ekspozīcijas. Vienā no tām apmeklētāji var iepazīties ar eksponātiem, kas atspoguļo Lietuvas aviācijas vēsturi un S.Dariaus dzīvi, savukārt otrajā ekspozīcijā atrodami seno žemaiču sadzīves priekšmeti. Muzeja tuvumā darbojas kempings, kur var atpūsties un apmesties uz ilgāku laiku.