Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Cenas tīreļa takas sastāvdaļa. Atrodas tīreļa rietumu pusē, ap 5 km garās lokveida takas vidusdaļā. No tā redzams plašs purva masīvs, kā arī 1. Pasaules kara laikā celtais kara ceļš, ko iezīmē lielāku priežu „aleja”. Blakus tornim atrodas minētā ceļa mūsdienās veidots fragments.
|
||
Atrodas Pastaros – ap 2,5 km no Preiļu – Viļānu ceļa, apkaimes augstākajā vietā ar skaistu Latgales augstienes ainavu. Holandiešu tipa vējdzirnavas (grozāms vējtveres mehānisms) celtas 1902. g. un tajās daļēji saglabājies un rekonstruēts vēsturiskais mehānisms. 2012. gadā ir atjaunoti vējdzirnavu spārni. Tās var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties. |
||
Kafejnīca "Pie Jančuka" atrodas Līgatnes kultūras nama ēkas pagrabstāvā. Vasarās pie Līgatnes upītes izveidota vasaras terase. Latviešu virtuve: Siļķe, aukstā zupa, kupāti, cūkgaļas kotletes, mednieku desiņas, cūkgaļas ribiņas, pankūkas ar biezpienu, kartupeļu pankūkas. Īpašais ēdiens: Cūkgaļas karbonāde „Pie Jančuka”. |
||
"Smilškalnu" dārzos audzē upenes, kazenes, avenes, smiltsērkšķus u.c., no kuriem ražo mājas vīnu. Degustācijas rīko savā vīna darītavā, bet tās iespējams noorganizēt arī Padures Muižā. |
||
Kūdrā neizstrādā purva daļa, kurā atrodas sūnu purvs, ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas un zosveidīgo putnu atpūtas vieta migrāciju laikā. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei.
|
||
Atrodas Jasmuižas austrumdaļā. Dievnams celts 1815. g., bet pārbūvēts 1932. g. |
||
Klūgu ģimenes ainavu dārzu, kas ir atzīts par vienu no skaistākajiem dārziem Latvijā, ir noteikti jāieplāno vasaras ceļojumu listē. Vislabāk izbaudīt dārza daudzveidīgo ainavu paši saimnieki iesaka jūlija mēnesī, kad viskrāšņāk sazied dažādās vasaras puķes. Saimnieces Ženijas mīļākie ziedi ir begonijas, kuras dārzā ir sastopamas gan puķu dobēs, gan sastādītas īpašos puķu podos. Lai klātienē piedzīvotu Klūgu ģimenes sapni – dzīvot parkā, ir jāredz Latvijas ainavai raksturīgo lielo lapu koku, dažādo skujkoku un krāšņumkrūmu parku, kas ir tapis vairāku gadu garumā, pašu saimnieku – Ženijas un Aivara roku darbs un lepnums. |
||
Aldaris gaida apmeklētājus skaistā, Lietuvas Šveices titulu ieguvušā novadā, ko ieskauj meži, ezeri un pilskalni. „Čižo” alus, kas ir viegls, nefiltrēts un dzīvs, tiek gatavots pēc vecvectēvu tradīcijām ar meža bišu medu. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidoja seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju. |
||
Jumindas pussala beidzas ar Jumindas ragu (tā galā ir autostāvlaukums un telšu vieta), kura tuvākajā apkārtnē ir apskatāmi vairāki interesanti objekti: meža malā guļošs Padomju armijas raķetes makets („Aukstā kara” sākumā - pretinieka maldināšanai), senkapi, kas dabā izpaužas kā iespaidīga akmeņu kaudze, 32 m augstā Jumindas bāka (Juminda tuletorn), ko var apskatīt tikai no ārpuses un piemineklis 2. pasaules kara laika upuriem, kas gāja bojā Somu līča izvietotajos mīnu laukos. Neitralizēto jūras mīnu apvalki ir neparastā pieminekļa sastāvdaļa. Somu līča kuģu kapsētās guļ arī daudzi kādreiz Latvijai piederošie kuģi. Apmeklējams ir arī dienvidos esošais Jumindas ciems. |
||
Asotes pilskalna izveidē izmantota dabiska reljefa forma – Daugavas ielejas krasta daļa, kuru šķērso Dārzupīte. Pēc 20. gs. vidū veikto arheoloģisko izrakumu rezultātiem var spriest, ka pilskalnu apdzīvoja laikā no 1. g. t. pr. Kr. līdz 13. gs. 11. gs. tā aizsargsistēma tika uzlabota un papildināta ar gredzenveida aizsargvalni. Tas ir laiks, kad Asotes pilskalns bija kļuvis par svarīgu latgaļu cilšu amatniecības, tirdzniecības un novada centru. Pilskalna plakums virs tuvējās apkaimes paceļas par 10 m, tādēļ no tā paveras labs skats (dienvidu virzienā) uz Ābeļu salu, kuras ziemeļu galā redzams neliels reljefa paaugstinājums – Kaupres pilskalns. Otrpus (ziemeļos) no Asotes pilskalna atrodas t.s. Baznīcas kalniņš – sena kulta vieta. |
||
Amatu māja Heltermaa ir vietējo Hiiumaa pārtikas ražojumu un rokdarbu veikals, atvērts vasaras sezonā. Izvēle ir ļoti plaša, sākot no keramikas traukiem un beidzot ar Hiiumaa limonādēm. |
||
"Zaķu krogs" atrodas dažus kilometrus ziemeļos no Jūrkalnes. Izvietots no guļbaļķiem celtā ēkā ar latvisku interjeru. Gatavo konditorejas izstrādājums. Ēdienkartē tiek piedāvāta latviešu un Eiropas virtuve, kā arī zivju un medījumu gaļas ēdieni, kuru pagatavošanā sadarbībā ar vietējiem ražotājiem tiek izmantoti dabiski vietējie produkti. “Zaķu krogs” aicina viesus baudīt ne tikai gardas maltītes, bet arī iegādāties dažādus vietējos suvenīrus. Bieži krodziņā apskatāmas Latvijas mākslinieku izstādes. |
||
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
||
Viens no Latvijas Kultūras fonda kopas ‘’Pūdnīku skūla’’ dalībniekiem, kas pielieto senās un gadsimtos pārbaudītās Latgales podniecības metodes. Piedāvā darbnīcas apskati, dalību cepļa atvēršanā, iespēju darboties pašiem un keramikas darbu pasūtīšanu un iegādi. |
||
Saimniecībā audzē kazas un dārzeņus. Piedāvā ekskursiju, dalību kazu slaukšanā un lauku labumu – siera, maizes un pīrādziņu degustāciju un iegādi. Līdzdalība siera siešanā. |
||
Viens no Latvijas lielākajiem (6192 ha) augstā tipa purviem ar ļoti izteiktām purva ezeriņu, lāmu un ciņu ainavām. Lielajam Ķemeru tīrelim ir ne tikai nozīmīga loma kā plašākas apkārtnes hidroloģiskā režīma un mikroklimata uzturētājam, bet tā ir arī putniem starptautiski nozīmīga vieta un viens no lielākajiem sērūdens veidošanās reģioniem. Purva austrumu malā - Kalnciema – Kūdras ceļa malā (3,4 km no Rīgas – Ventspils šosejas) uzstādīts informācijas stends, kas vēsta par Lielā Ķemeru tīreļa apsaimniekošanas pasākumiem un purvu lomu dabā un cilvēku dzīvē. 2013. gadā atklāta atjaunotā Ķemeru Purva taka ar koka laipām un skatu torni. Izveidotas 2 dažādu garumu riņķveida maršruti. |
||
Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs "Vecais ceplis" atklāts 1973. gada 11. augustā - dziedātāja dzimšanas dienā - viņa dzimtajās mājās. Muzejā apskatāmas fotogrāfijas no viņa dzīves gājuma, afišas un operu tērpi. Tāpat pieejami dziesmu un operu āriju ieraksti mākslinieka izpildījumā. Muzeju pārzina Jāņa Zābera brāļa meita ar ģimeni. To ir iespējams apmeklēt, iepriekš saskaņojot laikus.
|
||
Ražo piena pārstrādes produktus un audzē zemenes. Viesiem piedāvā apgūt rudzu maizes cepšanu, siera siešanu, saldējuma gatavošanu un dzīvnieku (aitas, kazas, cūkas, teļi, govis, zirgi, vistas, truši, jūrascūciņas u.c.) apskati. Entuziasti var piedalīties lauku sētas darbos, degustēt un iegādāties produkciju. |
||
19. gs. otrajā pusē celtajā ēkā atrodas Limbažu muzeja krājums un tūrisma informācijas centrs. No torņa (stiklotas grīdas) paveras skats un vecpilsētu. |
||
Oleru muižas vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Sākotnēji muižas apbūvi veidoja no koka celta kungu māja un saimniecības ēkas. Jaunu muižas centru uzcēla 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Pēc agrārās reformas muižas dzīvojamā ēkā izvietoja pamatskolu. Oleru muižas kungu ēka cieta ugunsgrēkā 2000. g., taču pēc ugunsnelaimes tika uzsākta tās atjaunošana, kurā liels ieguldījums bija un joprojām ir biedrībai „Oleru muiža”. Kungu māja pazīstama ar agrā klasicisma sienu gleznojumiem, no kuriem unikāla ir t.s. „Medaljonu telpa”. Kungu māju ieskauj romantisks ainavu parks. Oleru muiža pazīstama ar kamermūzikas koncertiem. Netālu no muižas atrodas Oleru purvs ar laipu un skatu tornīti. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka! |