| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā
1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts.
Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas
kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas
savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
|
||
|
Tornis atrodas Vasenieku purva rietumdaļā, kuras apskates nolūkā izveidota interesanta un ar informatīviem stendiem un laipām labiekārtota dabas taka. No torņa vērojamas ļoti savdabīgas purva ainavas (pārskatāms viss purvs). Mitrā laikā noderēs piemēroti apavi! |
||
|
Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus. |
||
|
Dekšāru pagasta muzejs atvērts 1996. gadā. Ekspozīcijas par pagasta,
skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi, par ievērojamu cilvēku
dzīvi, kas dzimuši vai darbojušies pagasta teritorijā. Latgales literatūras
kolekcija.
Darba laiks: P. - Piekt: 10.00 – 14.00, S., Sv : slēgts |
||
|
Atrodas Piņķu centrā, Rīgas ielas malā. Veltīts 1919. gada notikumiem, kad 22. maijā pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, pulkveža Baloža brigāde devās uzbrukumā Rīgai, lai atbrīvotu galvaspilsētu no lieliniekiem. Baložu brigādei atbalsts bija jāsniedz vācu landesvēram un Vācijas dzelzs divīzijai, kā arī krievu kņaza Līvena nodaļai. Pirmo pieminekli atklāja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1939. gada 23. maijā. 1951. gadā padomju vara to nopostīja, bet 2003. gadā tika uzstādīta pieminekļa kopija (tēlnieks J. Briedis, O. Skaraiņa kopija). |
||
|
“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos. Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā. Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. |
||
|
"Laikas" iecienījuši Baltijas jūras piekrastes makšķernieki. Lomā var cerēt dabūt butes, kādu mencu vai zuti. Saimnieki vāra garšīgu zupu no jūras zivīm un kūpina tās. Šurp atbraukušie var piedalīties zivju pagatavošanas procesā. |
||
|
Pludmales kafejnīca Jūrmalas ielas galā, pie pašas pludmales, Liepājā. Trešdienās, piektdienās un sestdienās "Vēju dārzā" dzīvā mūzika. Piedāvā brokastis, pusdienas, pusdienas, kafiju and dzērienus. |
||
|
Pirmoreiz rakstos kā Domesnes minēta 1387. g. un ar šādu nosaukumu zināma līdz 20. gs. sākumam. Irbes – Ģipkas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka 1770. g. Kolkā bija 4 sētas – Krogi, Ūši, Vecvagari un Kabriki. 1844. g. Kolkā ierīkoja ķesterskolu, kurā par skolotāju strādāja Nika Polmanis, bet Kolkas pirmo skolas ēku uzcēla 1881. gadā. Gandrīz pusgadsimtu par skolotāju tajā nostrādāja lībietis Kārlis Bernšteins (1881 - 1951). Par Dundagas dumpja, kas aizsākās 1859. g., vadoni uzskatāms Kolkas Sārnastu saimnieka dēls - lībietis Nika Šūbergs (1833 - 1884). 19. gs. beigās Kolkā bija 392 iedzīvotāji, bet 1935. g. no 343 iedzīvotājiem 145 ir bijuši lībieši. 20. gs. 80. gadu vidū lībiešu valodu Kolkā brīvi pārvaldīja 13 lībieši. Kolka ir vienīgais jūrmalas lībiešu ciems, kas turpinājis attīstīties arī padomju pierobežas režīma apstākļos, jo kļuva par zvejnieku kolhoza centru. 50. - 60. gados strauji auga iedzīvotāju skaits, tika celtas jaunas mājas, skola un tautas nams, bērnudārzs, zivju pārstrādes fabrikas. Tagad Kolka ar 700 iedzīvotājiem ir lielākais ciems Lībiešu krastā. Te strādā zivju pārstrādes fabrikas „Līcis-93” cehs, vietējie zvejnieki un zivju kūpinātāji, darbojas Līvu centrs „Kūolka” un lībiešu ansamblis Laula, bet Ūšos var degustēt lībiešu ēdienus. |
||
|
Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
|
||
|
This tour offers visiting UNESCO World Heritage sites – Helsinki, Stockholm, Riga, Tallinn, travelling by ferries and cruise ships and adding value to the trip by exploring the Baltic countries beyond the capitals. The sites outside cities present traditional folk cultures of Finland, Sweden, Estonia and Latvia and a variety of farms showing today’s life in the countryside. The roundtrip includes two overnights on cruise ships. |
||
|
Atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10) 88. kilometrā, pašā Abavas krastā. Pie stāvlaukuma interesants objekts – senais Zemgales un Kurzemes robežstabs un vēsturisko novadu robeža. Piedāvā kempinga pakalpojumus. |
||
|
Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus. |
||
|
Pazemes muzejs ir Kohtlas raktuvju–muzeja apmeklējuma saistošākā daļa. Pa pazemes koridoriem nokļūsiet dažādās degakmens (saukts par Igaunijas „brūno zeltu”) kalnraču pazemes darba un atpūtas vietās, spridzekļu noliktavā, pavizināsieties īstās kalnraču vagonetēs. Te parādīs un pastāstīs par degakmens ieguves darbos izmantoto tehniku un pielietotajām tehnoloģijām. Ciemiņi var pasūtīt garšīgas pusdienas, kas tiks pasniegtas turpat apakšzemes kalnraču ēdnīcā. |
||
|
Enerģijas sēta Navesti upes krastā ir Igaunijas lielākais uzņēmums, kas nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, izmantojot dabai un cilvēka veselībai draudzīgas metodes. Apskatāmas ārstniecības augu mācību takas, moderna tējnīca, jauns semināru centrs kopā ar spa. |
||
|
Šim maršrutam raksturīgs mainīgs kulināro garšu piedzīvojums, kas papildināts ar populārāko tūristu piesaistes vietu apskati Igaunijas Dienvidu daļā. Jums būs iespēja apmeklēt Võru un Rõuge, izbaudīt DienvidIgaunijas burvīgās ainavas Haanjas Dabas parkā, raugoties no Suur Munamägi (Lielā Munameģa) - lielākās augstienes Baltijā. Jūs sirsnīgi pārsteigs Setomaa, Setu zeme - etniska un kultūrvēsturiska minoritāte, kas turpina savas unikālās mantojuma tradīcijas. Setomaa apkārtne ir apdzīvota vairāk nekā 8 400 gadu, tādējādi tai kļūstot par vienu no vecākajām cilvēku apmetnēm Igaunijā. Šī maršruta laikā jums būs iespēja izgaršot Igaunijas vīnus, kas ražoti no vietēji audzētām ogām un augļiem, aplūkot kazu fermu, kur tiek piedāvāts izcils kazas siers un pasniegta sātīga lauku maltīte kārtīgā lauku sētā. Maršruta sākums un noslēgums ir Tartu, taču tas var tikt mainīts un pagarināts līdz vai no Tallinas un Rīgas. |
||
|
Sabiles pilskalnā jau 10. gs. atradās nocietināta senpilsēta. Pēc kuršu zemju dalīšanas, Sabili ieguva Livonijas ordenis, kas uzcēla mūra pili (nav saglabājusies). Rakstiskajos avotos Sabile pirmoreiz minēta 1253. g. Pie pils 15. gs. sāka veidoties apdzīvota vieta. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. g. Mūsdienās Sabile ir neliela mazpilsēta, kuras apkārtnē atrodas daudzi ievērojami kultūrvēstures pieminekļi. Sabiles pilsētas neatņemama kultūrvides sastāvdaļa ir čigāni, tādēļ to sarunu valodā dēvē arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu. Sabile jau izsenis pazīstama ar savām vīnogu audzēšanas un vīna darināšanas tradīcijām, kas ir atdzimušas un baudāmas Sabiles vīna svētku laikā. |
||
|
Saimniecība atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, netālu no Burtnieku ezera. Tajā audzē kazas un gatavo kazas sieru. Saimnieki rūpīgi seko līdzi dabas procesu ciklam un ciena dabai draudzīgu dzīvesveidu. Papildus sieram sezonāli iespējams iegādāties arī upeņu ievārījumus, zāļu tējas un vilnas izstrādājumus. SieriTiek piedāvāts baltais, svaigais kazas siers bez piedevām. Tāpat pieejama kazu piena karamele - smēriņš. Kā top siersSiers top ilgi un pacietīgi visa gada garumā no pašu saimniecības kazu piena. Tā ir pilna cikla saimniekošana: saimnieki stāda, ravē un novāc ražu, ēd paši un dod ēst kazām. Kazu dziļās kūts uzkrājumi katru rudeni tiek vesti uz lauka, lai katru nākamo gadu “atdzimtu” ēdamajos dārzājos. ApmeklētājiemTā kā kazu pienam ir sezonāls raksturs, piedāvājumā divu veidu apmeklējumi:
Kur iegādāties sierusSaimniecībā uz vietas, Slow Food Straupe tirdziņos, Vidzemes lielākajos gadatirgos. Internetā: https://tirgus.novadagarsa.lv. |
||
|
Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi uztaisīt kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. |
||
|
Taisna iela, kas stiepjas cauri Ķemeriem ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā. Ielas nosaukums ir apliecinājums, ka tā ir kādreizējā Vidzemes un Kurzemes vēsturisko novadu robeža. Robežu un Tukuma ielas krustojuma tuvumā ir redzama bijusī aptiekas ēka – atmiņas no kādreizējā Vissavienības nozīmes kūrorta. Uz tās sienas saglabājusies ar aptieku saistītā simbolika. |
||