| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Akmeņraga 14.robežapsardzības postenis kalpojis kā jūras novērošanas punkts. Pašlaik objekts pieder novada pašvaldībai un netiek izmantots.
|
||
|
Aiz Jodkrantes (Nidas virziens) ceļa labajā pusē ir izveidots autostāvlaukums un labiekārtota vieta, no kuras apskatāma Lietuvas (atrodamas ziņas, ka arī Eiropas) lielākā zivju gārņu Ardea cinerea un jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonija, kur kopā varētu būt ~ 3000 putnu. Neaizmirstiet līdzi paņemt tālskati! |
||
|
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.
|
||
|
Šis brauciens ar auto paredzēts ģimenei, īpaši domājot par bērniem – varēsiet skatīt gan podnieka darbu un izmēģināt roku paši, gan apmeklēt neticamo Minhauzena muzeju, apskatīt Cēsu pili ar spoku stāstiem, pie „Zaķīšu” saimniekiem – mazajiem īpaši patiks brīvdabas trušu aplokos rotaļāties ar mazajiem trusīšiem. Briežu dārza saimnieki pastāstīs par savvaļas dzīvnieku – briežu, meža cūku dzīvi, iespēja uzkāpt skatu torņos, lai tos vērotu. Savukārt eksotisko dzīvnieku saimniecībā redzēsiet pat Āfrikas strausu, mufloni, ponijus un pundurcūkas. |
||
|
Karostas cietumu nevajag aprakstīt. Tas ir jāpiedzīvo un arī jāizdzīvo! Un tāda iespēja ikvienam tiek piedāvāta. Šobrīd Latvijā labākais militārā mantojuma tūrisma produkta piemērs, no kā var mācīties ikviens. Blakus atrodas arī objekti 30002, 30037, 30038, 30039.
|
||
|
Viena no neparastākajām Latvijas pilsētām, kas kā kūdras fabrikas ciemats izveidojās 20. gs. 50. - 60. gados. To plānoja pēc „spilgtākā” padomju arhitektūras parauga ar centrālo laukumu (ar vadoņa pieminekli) un radiāli izejošām ielām. Apskates vērts ir Kultūras nams (Uzvaras ielas gals) – t.s. Staļina klasicisma arhitektūras paraugs. |
||
|
Atrodas Strīķupes labajā krastā pie Cēsu – Lenču ceļa. 45 m garā un līdz 5,5 m platā ala un tuvējais smilšakmens atsegums līdz šim bija ļoti cietis no apmeklētāju nekrietnas uzvedības, tādēļ nacionālā parka administrācija pirms dažiem gadiem ierobežoja apkārtējo teritoriju, ļaujot alu un atsegumu apskatīt tikai „no malas". Šis ir uzskatāms par pozitīvu nozīmīga ģeoloģiska dabas pieminekļa un aizsargājama biotopa aizsardzības piemēru. |
||
|
Novatoriski un gardi kaņepju un griķu produkti, kas ir gan garšīgi, gan labi vēderam. |
||
|
Saimniecības pamatnodarbošanās ir diļļu audzēšana un to pārstrāde. Siltumnīcā audzē arī Itālijas dienvidos zināmu melones un gurķa krustojumu "Carosello", kas latviski nodēvēts par "pūkaino gurķi". Iespējamas degustācijas, kā arī saimniecības produkcijas iegāde. |
||
|
Viena no populārākajām kūpinātu un citādi sagatavotu zivju pirkšanas vietām Latvijas piekrastē. Zivis kūpina vietējie uzņēmēji, tādēļ nereti ciemā jūtama patīkama zivju smarža! |
||
|
Tagad redzamās muižas pils (klasicisma stils) pirmsākumi meklējami 1784. g. Vēlākos laikos to pārbūvēja par divstāvu ēku, kurai ir četru kolonnu portiks tās centrālajā daļā. Jauns pagrieziens muižas attīstībā uzsākās 1993. g., kad uzsākta ēku restaurācija. Šobrīd muižas kompleksā atrodas Grašu bērnu ciemats, bet kungu mājā – viesnīca. |
||
|
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
|
||
|
Karaims are a small nation of Turkish decent who practise The Karaim religion which started developing around 8th century in Persia. Their language is still used in modern-day Lithuania. In the museum there are rooms not only dedicated to Lithuanian Karaite communities but also Poland's and Ukraine's. |
||
|
Pie Rumbiņas ietekas Daugavā (upītes kreisajā krastā iepretim Lielvārdes parkam) redzams Daugavas noskalotāsDievkalna pilskalna (Cepures kalns) nogāzes. Pēc senlietu atradumiem var spriest, ka te laikā no 1. g. t. pr. Kr. līdz 6. - 7. gs. dzīvojuši baltu cilšu pārstāvji. Līdz Ķeguma HES līmenim var nokļūt pa kāpnēm, no kurienes paveras labākais skats uz šo objektu. |
||
|
Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums - Kaltenes kalvas, jeb Valna kalvas. Akmens krāvumu 2 - 3 km attālumā no jūras, mežā, izcelsme saistīta ar Baltijas ledus ezera krasta veidojumiem. Velna kalva ir lielākā no kalvām. Savulaik Velna kalva bijis skaists akmeņu krāvums, tik milzīgs, ka „sniedzies līdz koku galotnēm”. Agrākajās kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums vjl. - 20 m. Tajā bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970 – jos gados ceļu būvei iegūstot šķembas. Līdz mūsdienām palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Zinātnieki izsaka arī domu, ka kalvas senatnē varēja būt svētvietas, jo par tām saglabājušās daudz teikas un nostāsti. Kalvu apskates nolūkā ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Igaunijas dienvidaustrumos atrodas savdabīga kultūrvēsturiska teritorija – Setu zeme jeb SETOMĀ, kur mājo seti. Atrašanās uz divu valstu robežas setu kultūrā caurvij austrumu ar rietumu ietekmi – par to liecina valodas, dzīves stila, ēdienu un tautas tērpu savdabība. Īpaši jāpiemin setu savdabīgais dziedāšanas stils – lēlo, kas ir ierakstīts UNESCO garīgā mantojuma sarakstā. Lai labāk iepazītos ar Setu zemes sadzīvi, var izmantot Seto Külävüü maršrutu, kas sākas Vēpsu un beidzas Luhamā. Klasiskos setu ēdienus var nobaudīt Verskas tējnīcā (Tsäimaja) (tālr.: +372 505 4673, www.setomuuseum.ee) un Obinicā - Setu biedrības Tārkas istabā (Taarka Tarõ) (tālr.: +372 5620 3374, http://taarkatare.com ). Te piedāvā ēdināšanu un lēlodziedājumu. |
||
|
Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk. Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās. Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas. Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti. |
||
|
“Gustiņš” ir ģimenes uzņēmums, kas kopš 2002. gada Alūksnes novada Jaunannas pagastā nodarbojas ar dažādu kulinārijas izstrādājumu ražošanu, piedāvājot saviem pircējiem vairāk nekā 20 veidu gaļas rolādes, ruletes un citus gaļas izstrādājumus, kā arī 50 veidu salātus. Turpinot augt un attīstīties, 2011. gadā izveidota kūpinātava un uzsākta arī mājas kūpinājumu ražošana, kā arī atvērta kafejnīca “Gustiņš”, kuras piedāvājumā tūrisma sezonā vai pēc pasūtījuma ir arī Alūksnes novadam raksturīgie Malēniešu ēdieni. 2017. gada pavasarī “Gustiņa” sortimentu papildinājuši dažādi konditorejas izstrādājumi, no kuriem noteikti jāpiemin “Gustiņa” Kūciņas burciņā. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem, jau sākot no novembra, pircējiem ir iespējams iegādāties un pasūtīt arī gardās un īpaši dekorētās “Gustiņa” piparkūkas. Visa produkcija tiek gatavota ar rokām gan pēc senām vecmāmiņu, gan mūsdienu receptēm, un cik vien iespējams izmantojot Latvijas zemnieku un vietējo ražotāju audzētās izejvielas un tikai dabīgās garšvielas. Ražošanā netiek izmantoti pārtikas uzlabotāji. Visu “Gustiņa” ražoto produkciju var iegādāties kulinārijas veikalā “Gustiņš” (Alūksnē, Tirgotāju ielā 10), kurā tiek piedāvāti arī citi kvalitatīvi un interesanti Latvijas ražotāju produkti. |
||
|
Tornis atrodas Dundagas – Mazirbes ceļa malā, Šlīteres Zilo kalnu nogāzes augšdaļā. No tā paveras jauks skats uz piejūras zemienes mežiem, ceļu un nelielu Baltijas ledus ezera senkrasta posmu.
|
||
|
Plašās teritorijās (dienvidos no Lones centra) audzē ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, zemenes un upenes. Ābolus uzglabā visas ziemas garumā. Produkcijas iegāde un iespēja piedalīties ražas novākšanā. |
||