| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Varakļānu centrā, Rīgas ielas malā paceļas neliels paugurs, uz kura atrodas balta ēka ar 4 kolonnām un kupolveida jumtu, kas celta pēc Romas Panteona parauga. Kapela būvēta 1814. g. (arhitekts Vinčento Macoti), un tajā atrodas grāfu Borhu dzimtas apbedījumi. Kapelā bija novietoti arī Sv. Viktora pīšļi, kas pārvesti uz Varakļānu katoļu draudzes baznīcu. |
||
|
"Anima Candles" sveces ir roku darbs. Svecēm pieejami vairāki dizaini, kas variē gan krāsās, gan izgatavošanas metodē. Krāsu un smaržu klāsts ir plaši pieejams. Tās izgatavotas no pārtikas rūpniecībā izmantojamā parafīna vai ekoloģiskās sojas. Sveču ražotnē tiek piedāvātas sveču liešanas meistarklases.
|
||
|
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas
celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes
pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova,
ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens
avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis
augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes
izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams.
Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras
pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola.
2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga
sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.
|
||
|
Platākais Baltijas ūdenskritums - ~ 249 m plats un līdz 1,75 m augsts. Šis ir ne tikai unikāls dabas, bet arī kultūrvēsturisks objekts, jo saistīts ar dažādiem notikumiem un teikām. Te jāpiemin Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera izgudrotā zivju ķeramā iekārta, kas bija nostiprināta uz ūdenskrituma klinšu kāples. Tā radies stāsts par pilsētu, kur lašus (migrējošie laši un vimbas leca pāri rumbai un iekļuva tīklos) ķer gaisā! Lai Ventā nodrošinātu kuģu satiksmi, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakt kanālu ap rumbu. 18. gs. sākumā virmoja ideja par Baltijas un Melnās jūras savienošanu pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Šī iemesla dēļ turku karagūstekņiem bija jāturpina kanāla rakšana, ko traucēja dolomīta klints. Pēc spridzināšanas apkaimes ēku sienas saplaisāja, tādēļ darbus pārtrauca. Iespaidīgais grāvis redzams arī mūsdienās. Lai atvieglotu rumbas apskati, 2012. gadā Ventas labajā krastā ir izveidota koka laipa. Šeit ir vērts ierasties dažādos gadalaikos – vimbu (pavasaris) un lašu (rudens) migrācijas laikā. |
||
|
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
|
Kopā ir ap 50 liellopiem, visa gada garumā tie ganās ārā, tādēļ tos var apskatīt jebkurā laikā. Ja ir iespēja, apmeklētāji var pacienāties ar „Hailandes” liellopu gaļu, tāpat apskatīt žemaitukus un ar tiem pajāt. Ekskursijas ieteicamas pieaugušajiem. |
||
|
Rūpnīca atrodas Rūjienas centrā, Upes ielā 5. Saldējums no īsta piena un saldā krējuma. Piedāvā stundu garu ekskursiju, noskatoties filmu par Rūjienas saldējuma ražošanas procesu. Piedāvā apmeklētājiem degustācijas. |
||
|
Atrodas skaistā vietā – Elernes loka ziemeļdaļā, Daugavas senielejas malā. Mūsdienās redzamais dievnams celts no tēstiem laukakmeņiem iepriekšējo vietā laikā no 1934. - 1961. gadam. Pēc baznīcas uzcelšanas padomju vara tajā izvietoja klubu, tādēļ draudze baznīcu atguva tikai 1989. gadā. Šīs vietas agrākais nosaukums – Naujene (Novene) ir lietuviešu cilmes. Savukārt, Juzefovas vārds cēlies no vietējā muižnieka Juzefa (Jezupa) Šadurska. |
||
|
No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai. |
||
|
Traķu ezerpils ir vienīgā Austrumeiropas pils, kas celta uz nelielas ezera salas. Domājams, ka pils būvniecību uzsāka 14. gs. beigās Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls Ķēstutis, bet 15. gs. sākumā pabeidza Ķēstuta dēls – Vītauts Dižais. Citi avoti vēsta, ka pils būvniecība un remontdarbi turpinājušies vēl arī 15. gs. 30. gados. Pēc Grīnvaldes kaujas 1410. g., kad Polijas un Lietuvas apvienotais karaspēks karaļa Jagaiļa vadībā sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, pils zaudēja savu stratēģiski -militāro nozīmi un kļuva par Lietuvas valdnieku dzīves vietu. Mūsdienās Traķu ezerpils ir viens no visvairāk apmeklētajiem Lietuvas tūrisma objektiem. Tajā izvietots vēstures muzejs, kura ekspozīcija iepazīstina par Traķu vēsturi. Līdz pilij nokļūsim pa diviem tiltiem. |
||
|
Kokneses dabas taka (5,65 km) ved gar Daugavas un Pērses krastiem un savieno Kokneses parku un Likteņdārzu. Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras sevis izvēlētas vietas, kas vijas cauri Kokneses parkam. Takā izveidotas laipas, tiltiņi, informācijas stendi un norādes. |
||
|
Viena no divām Jūrmalas sanatorijām, kur ārstniecības procedūrās izmanto Ķemeru apkārtnes dūņas. 2009. gadā tajā atklāts Jūrmalas kūrorta Vēstures muzejs, kurā izveidota interesanta ekspozīcija par kūrorta attīstības un sanatorijas izveides vēsturi. Te var aplūkot vēsturiskās fotogrāfijas un pagājušā gadsimta 70 – 80. gadu medicīniskās iekārtas, kā arī ieklausīties interesantā gida stāstījumā. |
||
|
Sääniku saimniecības atpūtas centrs atrodas Kavilda senlejas krastā un ir lieliska vieta ģimenes atpūtai, pasākumiem un dabas baudīšanai. Uz vietas var nobaudīt mājas alu, pašceptu maizi, kā arī var pasūtīt maltītes. |
||
|
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
|
Saimniecība atrodas ainaviskā vietā starp Rīgas-Ventspils (A-10) autoceļu un Tukumu, kuras apkaimē vērojama skaista un pauguraina ainava. Pauguru dienvidu nogāzēs plešas vīnogu lauki, kuros tiek audzētas ~ 60 dažādu vīnogu šķirnes. Apmeklētājiem te piedāvās ekskursijas pa dārzu ar mirkli atpūtai uz terases ar īpašo saimnieces cienastu. Te var iegādāties arī vīnogas un pasūtīt tās iepriekš. Otra saimniecības specializācija ir aitu audzēšana. Interesenti var apskatīt ganāmpulku, kā arī, iepriekš vienojoties, iegādāties jēra gaļu. Saimniece Gunta Niedra labprāt dalās pieredzē un konsultē tos, kas uzsāk aitu audzēšanas rūpalu. Piemērotākais saimniecības apmeklējuma laiks ir no maija līdz novembrim, kad ir patīkami uzturēties ārpus telpām. |
||
|
Viļņotu pauguru virkne, kas veidojusies Litorīnas jūras laikā, vējiem sapūšot augstu kāpu valni. Skaists skats uz Liliju ezeru. Iepretim ezeram, minētā ceļa austrumu pusē, pa dolomīta kāpnēm nokļūstam līdz piemineklim, kas veltīts 90 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1917.gada kaujās.
|
||
|
Dabas lieguma teritorijā ir vērojama Kurzemei reti sastopama ainava, kurā atrodas aizsargājams biotops – klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām, kā arī lapukoku meži, kurā aug parastais skābardis. Tūristi Sventājas ielejas labā krasta nogāzē var apmeklēt Muižas (Leju) svētavotu (kāpjošs avots), virs kura kuplo Latvijas dižākā ieva un izveidota jauka niedru lapene. Pirms avota no ceļa paveras plašs skats uz Sventājas ieleju. |
||
|
Koktēlnieka paša veidotā ainaviskā saimniecībā top darbi, kas apvieno koku un akmeni. Irlavas ciemā ir izvietots amatnieka darbs – 6,2 m augstā karote. Ekskursija un dažādu koka izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. |
||
|
Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu. |
||
|
Trīs lielāka izmēra laukakmeņi – aizsargājami dabas pieminekļi, kas atrodas Matsalu līča krastā starp Sāstnas (Saastna) un Metskjulas (Metsküla) ciemiem. Tuvējā ceļa malā ir izvietots informācijas stends un norādes, bet līdz akmeņiem var nokļūt pa iezīmētu taku. Pēc kāda tautas nostāsta, lielas vētras laikā, kas notikusi Jaungada naktī, lielais akmens sašķēlies trīs daļās. No tā arī cēlies vietvārds. Apkārtnē redzamās pļavas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vide un svarīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Šī iemesla dēļ taku drīkst apmeklēt tikai no 1. jūlija līdz septembra beigām. Akmeņi ir arī labi redzami no minētā ceļa. Tie ar ledāju atceļojuši no Turku (Somija) apkārtnes. |
||