Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas vecā Alūksnes – Apes ceļa malā, netālu no Karvas. Pieminekli atklāja 1937. g. 12. novembrī. Tas veidots pēc arhitekta V. Vitanda meta. Pieminekļa cokolā ir iegravēts teksts: „Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919. g. kritušie Valmieras pulka karavīri. Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”. Pieminekli nopostīja 1975. g., bet atjaunoja 1994. gadā. |
||
Meklējams pie Ulmales, ap 300 m no Liepājas – Ventspils šosejas (ir norādes). Ļoti skaists un izteikts bļodakmens, kura augšējā daļā izkalts 15 cm dziļš un līdz 61 cm diametrā iedobums. Domājams, ka šī (īpaši 16. - 18. gs.) ir bijusi sena kulta vieta. |
||
Ungurmuižas parkā, kas ir slavens ar izcilajiem un resnajiem dižozoliem, kuru aprupējošie stumbri, dzīvā un mirusī koksne ir daudzu sugu, t.sk. jau Eiropā izzudušu vienīgā mājvieta, ir izveidota dižkoku taka. Garums 1,3 km, laiks līdz 1 h. Parkā atrodas Latvijā vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies 18. gs. sākuma koka pils u.c. kulūrvēsturiskas vērtības
|
||
Skaisto un mūsdienās atjaunoto zilā krāsojuma ēku Karaīmu ielas 5 malā sākotnēji (1810. g.) cēla Dominikāņu mūki. Kopš 1864. g. tajā 23 gadus saimniekoja policija, līdz 1887. g. te izvietoja pastu un telegrāfu. Šobrīd ēkā atrodas nacionālā parka administrācija. |
||
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem
noaugušā vietā pie kādām neapdzīvotām mājām. Bez zinātāja to grūti
atrast. Akmens augstums no zemes 0,75 m, apkārtmērs pie zemes 5,85
m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09 m, dziļums
0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā acīmredzot nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā
it kā iecirsti trīs pakāpieni.
|
||
Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lielogu dzērveņu audzēšanu un pārstrādi. Piedāvā ogas, dzērveņu sulu, sīrupu. Piektdienās Dundagas tirgū no plkst. 7:00 - 11:00 arī iespējams iegādāties produkciju. |
||
Paides ordeņa pilī Vallimē ir izveidots Wittenstein laika centrs, kur laika mašīnas funkcijas pilda lifts, kas apmeklētājus pārved no viena laikmeta otrā. Dažādos stāvos var iepazīties ar senajiem un ordeņa laikiem, karaļu un caru laikiem, okupācijas periodu, neatkarīgās Igaunijas un neatkarības atdzimšanas laiku. Centrā ir plaši izmantotas skaņas un gaismas, videoprogrammas un ilūziju radoši efekti. |
||
Atrodas Rendā, pie tilta pār Abavu. Mazs, jauks krodziņš, kas atrodas vēsturiskā ēkā ar patīkamu interjeru. Piemērota maltītes ieturēšanas vieta ne tikai tiem, kas pārvietojas pa ceļu, bet arī Abavas laivotājiem. Strādā g.k. vasaras sezonā. |
||
Atrodas vietā, kur no A 8 autoceļa atdalās ceļš (P 100) uz Ozolniekiem un Jelgavu. Piemineklis veltīts 6. Rīgas kājnieku pulka strēlniekiem, kas krita un pazuda bez vēsts cīņās ar bermontiešiem 1919. gada 17. novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas. Pieminekli (autors Nikolajs Voits, bareljefa autors – Mārtiņš Šmalcs, konsultants – Kārlis Zāle) atklāja 1937. g. 24. oktobrī. To atjaunoja 2009. gadā. |
||
Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji. |
||
Darbnīcā tiek izgatavoti personalizēti pulksteņi un dažādi dizaina priekšmeti no koka, kā arī piedāvātas kokapstrādes meistarklases vai klātbūšana dažādos materiāla pirmsapstrādes vai finiša apstrādes procesos. Tāpat iespējama ekskursija pa darbnīcu un koku sugu atpazīšanas viktorīna. |
||
Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā kā visas Lietuvas botānikas zinātņu centrs. Dārza platība pārsniedz 60 hektārus, publikai pieejamās ekspozīcijas – aptuveni 30 hektāru. |
||
1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto. |
||
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
Atrodas paaugstinājumā - skaistā vietā – Alūksnes ezera krastā pie Pleskavas ielas (P 40). Pieminekli 1923. gada 20. jūnijā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tas celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Pieminekļa centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. To atjauno 2009. gadā. |
||
Šobrīd saglabājušās tikai
pamatu atliekas (darbību izbeidza 1978. g.)
|
||
Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve. |
||
Pirmās ziņas par muižu ir datētas ar 1422. gadu. Vēlākos laikos muižā ir apmetušies karavīri, šeit ir bijis zirgu nomāšanas punkts, traktoru stacija un veikals. Pašlaik muižā atrodas keramikas ceplis, turpat var iegādāties gatavos ražojumus. Keramikas darbnīcā ir pieejams māls mīcīšanai un veidošanai, pēc savas gaumes varat apgleznot / glazēt jēlizstrādājumus. Muižas galdnieku darbnīcās varat iepazīties ar kokapstrādes procesiem. |
||
Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram. |