| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Kvadrātveida celtnes ar turpat divus metrus biezajiem mūriem nosaukums radies hercoga Jēkaba laikā, jo te glabāja šaujampulveri. Iespējams, ka te atradies akas namiņš, jo tuvu virszemei atrodas gruntsūdens. Pulvertorni ar pils fogteju savienoja 12 m garš tilts uz viena balsta. Mūsdienās tornis apskatāms tikai no ārpuses! |
||
|
Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga. |
||
|
Pavāru māja atrodas bijušajā Līgatnes Dzemdību namā "Wilhelma". Tā ir iecerēta kā vieta, kur pavāriem, kā arī citiem interesentiem darīt, radīt un eksperimentēt. Idejas autors ir šefpavārs Ēriks Dreibants. Šīs vietas mērķis ir iedrošināt izzināt un atklāt mūsu reģionam raksturīgas unikālas garšas un pieredzi. Pavāru māja atbalsta slow food filozofiju un apkārtnes zemniekus un ražotājus. Līdzās mājai atrodas Dabas vērotāju dārzs, kurā atrodams gan rotaļu laukums "Ligzda kokā", gan palielināmais stikls dabas elementu tuvākai aplūkošanai, gan piknika zona ar ugunskura vietu. Dārzā ierīkots garšaugu dārzs, sastādīti augļkoki un ogu krūmi, bet tā centrā līdzās Putnu vērošanas laukumam izveidota Tauriņu pļava.
|
||
|
Krievu sētas (Vene talu) saimniece gatavo gardus krievu nacionālos ēdienus pēc savas vecvecmāmiņas receptēm. Viesus iepazīstina ar paražām un piedāvā bagātīgas degustācijas. Ir arī tējas salons, krievu ēdienu gatavošanas meistarklases. |
||
|
„Upmaļi”. Rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzimto māju vieta. Klīdzējs ir sarakstījis 8
romānus, 11 stāstu krājumus, 2 eseju krājumus un apceres par savas dzimtās Latgales
ļaužu katoliski latvisko mentalitāti. Pēc romāna „Cilvēka bērns” sižeta Jānis
Streičs ir uzņēmis tāda paša nosaukuma filmu latgaliešu valodā, kas guvusi skatītāju
mīlestību un kino kritiķu atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
|
||
|
Saimniecībā, kura atrodas pašā Sēlijas novada centrā, aug un zied vairāk nekā 400 dažādu rožu šķirnes, kā arī siltumnīcās tiek audzēti dažādi dārzeņu un puķu stādi. Iegādei tiek piedāvāti dažādi viengadīgie augi, vairāki simti rožu stādi un ēdamaugu stādi siltumnīcai un dārzam. |
||
|
Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu. |
||
|
Saimniecības "Toomemäe" mājas restorānā "Maagõkõnõ" pasniedz vieglu ēdienu ar tīru garšu, kas vēl vecmāmiņu laikos bija ikdiena, bet tagad tiek uzskatīts par gardēžu privilēģiju. Tiek pasniegti tieši šai pusei senāk raksturīgie ēdieni. Izejvielas ir tīras un no tuvākās apkārtnes. |
||
|
Naktsmītne, pirts, telpas pasākumiem, aktīvā atpūta dabā. Mājas alus brūvēšana un siera siešana. |
||
|
19. gs. te
atradās koka vannu ēka, bet 1924. g. šeit
uzbūvēja dūņu dziedniecības ēkas kompleksu
klasicisma stilā. Pēc 2. Pasaules kara uz tā
bāzes izveidoja kūrorta poliklīniku ‘’Ķemeri”.
Tā rietumu pusē novietots izcilajam krievu
ārstam fiziologam Ivanam Pavlovam veltītais
piemineklis, kas arī nav laika un cilvēka rokas
taupīts.
|
||
|
Lietuviešu ārsta Vaclovas Intas (1925. – 2007.) veidotā akmeņu brīvdabas ekspozīcija un Unikālo akmeņu muzejs. |
||
|
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
|
Atrodas t.s. Baznīcu kalnā - Tautas ielā 2. Šo uzskata par vienu no krāšņākajiem Latvijas pareizticīgo dievnamiem, kura ārējo veidolu izrotā daudzo torņu kupoli. Tā celta 1905. g. kā Dinaburgas garnizona baznīca ar daudziem nozīmīgiem mākslas pieminekļiem interjerā, t.sk. 19. gs. ikonām. Dievnams ir ikdienā atvērts un apskatāms no iekšpuses. |
||
|
Sakopta zemnieku saimniecība un dārzs, apskatāmi truši un dažādi mājputni - vistas, cālīši. |
||
|
Pastāv uzskats, ka tieši Rubenē izveidojusies pirmā latviešu draudze. Baznīcas altārdaļa būvēta jau 14.gs., bet pati baznīca savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1739. gadā.Būtiska baznīcas interjera sastāvdaļa ir Ķieģeļu muižas mantinieces Barbaras Helēnas fon Budbergas 1762. gadā dāvinātais kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas. Baznīcā redzama arī zīme (1869. g.), kas ir veltīta pusgadsimtam kopš dzimtbūšanas atcelšanas. Pastāv vairākas teikas par Rubenes baznīcas nosaukuma rašanos. Viena no tām vēsta, ka, sargājot baznīcu no velna, tās sienā iemūrēta sieviete un vīrietis, kura vārds bijis Rubens. Baznīca esot nosaukta viņam par godu.Vēl viena versija vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no rubeņa, kas sēdējis kādā no kokiem, kas vēlāk izmantots baznīcas celtniecībā. |
||
|
Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu. |
||
|
Krustceļu vecticībnieku draudzes dievnams celts 1939. gadā
|
||
|
Tā kā Stāmerienas muižas īpašnieka, Johana Gotlība fon Volfa sieva, krieviete Sofija Potjomkina, bija pareizicīgā, dievnama celtniecību Stāmerienā uzsāka 1902. gadā, bet pabeidza un iesvētīja divus gadus vēlāk. Baznīcastorņa krusti pazīstami ar saviem kalnu kristāliem, kas bija baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt no iekšpuses. |
||
|
Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde. |
||
|
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
|
||