| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Kurzemes pussalas (t.sk. Slīteres nacionālā parka teritorijā) piekrastes posmā no Melnsila un Kolkas līdz Ovišiem un Liepenei plešas Latvijā unikālā un Eiropā lielākā kangaru un vigu ainava. To vislabāk var iepazīt, izejot Pēterezera dabas taku. Kangarus un vigas redzēsim arī citur – piekrastes ciemu apkārtnē, vietā, kur Kukšupes vigu (viena no lielākajām, stiepjas ~ 8 km garumā) šķērso Ventspils – Kolkas autoceļš, Apakšceļa tuvumā u.c. Tikai tos jāmāk ieraudzīt un dabā atpazīt. |
||
|
Meklējams Sakas upes labajā krastā - Dzintaru ielā 1. Tas izvietots Pāvilostas pirmajā mūra (no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem) ēkā , kuru cēla 1879. g. kā loču māju. Muzeja krājums veltīts novada un piekrastes zvejniecības un jūrniecības vēsturei. Krājumā apskatāmi Sakas pagastā atrastie akmens un kaula cirvji, kaltas bronzas saktas un jostas un unikāls eksponāts – medus spiede. Blakus atrodas laivu māja ar lielgabarīta eksponātiem. 2012. g. tiks atklāts mansards, kurā plānotas izstādes un tematiski pasākumi. + 371 63498276. Vērts iepazīt arī Pāvilostas vecāko daļu – Āķgalu, kas ir tipisks 19. gs. - 20. gs. piekrastes ciema apbūves paraugs. |
||
|
28 m augstais koka tornis atrodas Ziemeļkursas augstienes augstākajā vietā – Kamparkalnā (175 m v.j.l.). No tā paveras viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem skatiem uz Talsu pauguraines pakalniem. Skaidrā laikā redzami arī Rīgas jūras līča ūdeņi un Talsi. |
||
|
No nesen atjaunotā skatu torņa Cepurīšu kalnā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā rādiusā. Saskatāmas arī Gūdu klintis. Tornis ietilpst Līgatnes dabas taku teritorijā, kur plašos voljēros var aplūkot Latvijas savvaļas dzīvniekus. |
||
|
Putnu salas Atālu sētas rijā vietējā novadpētniece Ārija Gruberte vairāk nekā 20 gadu laikā ir vākusi sadzīves priekšmetus, kas lietoti Dvietes senlejas apkaimē. Ekspozīcijā apskatāmi dažādi akmens laikmeta, dzelzs laikmeta un viduslaiku priekšmeti, kas atrasti nejauši un liecina par cilvēku dzīvi vairāk nekā 10 000 gadu garumā. Atālu apmeklējums iepriekš jāpiesaka. |
||
|
Arbūzu audzēšanu saimnieki uzsāka 1997. g., izmantojot šķirnes, kas piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Saimniecības „odziņa” ir arbūzi ar dzelteno mīkstumu. Lielākais izaudzētais arbūzs svēris 11 kg. Sezonas laikā – arbūzu iegāde un saimnieka padomi. |
||
|
Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Melnalkšņu dumbrāja laipu. Melnalkšņu dumbrāja laipa ir viena no īsākajām un interesantākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m). Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos novērojami dabiskam mežam raksturīgi elementi – jauni, kā arī veci un dobumaini koki, kritalas, sausoņi, ciņi. Daudzveidīga ir meža putnu fauna. Jebkurā gadalaikā melnalkšņu dumbrājs ir īpašs. Taču visā krāšņumā dumbrājs atklājas tieši pavasarī. Vēršupītes pālu laikā ūdeņi pārklāj lielāko dumbrāja daļu, bet visapkārt zied zeltainās purenes, gaiss vibrē no putnu dziesmām un dzeņu bungošanas. |
||
|
Atrodas pie tilta (Akadēmijas iela 1) pār Lielupi. 1574. g. pēc Kurzemes – Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles uzsāk jaunas baznīcas celtniecību. Dievnama tornis tapa laikā no 1686. g. – 1688. g., bet 1862. g. to paaugstināja līdz 80,5 m. Baznīca nodega padomju aviācijas uzlidojuma laikā 1944. g. 27. jūlijā. 1954. g. Padomju armijas sapieri uzspridzināja ēkas atliekas. 2009. g. sākās baznīcas torņa rekonstrukcija, un šobrīd tajā izveidots izcils interaktīvais muzejs (īpaši draudzīgs bērniem) un stiklota skatu platforma. |
||
|
Kuģīša piestātne atrodas Ostas ielas malā, kur tai piekļaujas Tirgus iela. „Hercogs Jēkabs” ekskursantus izvizina 45 minūšu garā braucienā (no maija – oktobrim) pa Ventas grīvu, piedāvājot aplūkot Ventspils ostas un vecpilsētas ainavas no citiem skatu punktiem. |
||
|
Saaremaa, kas no igauņu valodas tulkojumā nozīmē "salu zeme" ir kā neizskaidrojams magnēts, kas ik vasaru pievelk ne tikai daudzus Latvijas, bet arī ārvalstu ceļotājus. Neparastais ar salām izraibinātais un zilais jūras klajs, savdabīgās kadiķu pļavas - alvāri, seni, neredzētas formas Dievnami, Baltijas tautām nozīmīgi vēstures pieminekļi - pilskalni, pils, nepieredzēta sugu, īpaši - putnu bagātība, vējdzirnavas, Eiropas iespaidīgākais meteorīta krāteris, senie zvejnieku ciemi ar salenieku parašām un īpatnībām - tās ir tikai dažas salas iezīmes. Salas galvaspilsēta - Kuressaare ir viena no skaistākajām Igaunijas mazpilsētām ar senu rātsnamu un rātslaukumu un vienu no iespaidīgākajām viduslaiku pilīm Baltijā, kurai pēc izskata nav līdzīgu. Kuressaare vērts pasēdēt kādā no pilsētas krodziņiem. Saaremaa salā ceļotāji tiek gaidīti vienmēr, par ko liecina labi pārdomātā un kvalitatīvā tūrisma infrastruktūra. Sala ir īsta paradīze ne tikai mierīgas atpūtas meklētājiem, bet arī visa veida aktīvās atpūtas piekritējiem - kājāmgājējiem, velobraucējiem, jūras viļņu vagotājiem un dabas vērotājiem! |
||
|
Borisovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams uzcelts laika
posmā no 1911. līdz 1921. gadam. Atšķirībā no citiem lūgšanu
namiem apkaimē Borisovas dievnams ir veidots no ķieģeļiem un atrodas kalna pakājē. Zvans šim dievnamam speciāli tika pasūtīts Pēterburgā, un tas izceļas ar savu īpaši maigo skanējumu.
|
||
|
Vieta, kas apceļojot Suitu novadu, noteikti jāapmeklē un jāiepazīst gida pavadībā. Alsungas muzejs dibināts 1967. gadā. Tas atrodas vecajā skolas ēkā Skolas ielā 11 a. Muzejā apskatāma suitu dzīvojamā istaba un virtuve, katoļu priesteru liturģiskie tērpi, izstāžu zālē mainīgās izstādes un etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” veidošanās vēsture un šodiena. Īpašs piedāvājums ir Suitu sievu, suitu vīru un suitu dūdenieku priekšnesumi. Muzeja ēkā atrodas Alsungas tūrisma informācijas centrs, keramikas un aušanas darbnīcas. Priekšnesumi un meistarklases ir iepriekš jāpiesaka. |
||
|
Pirmais Latvijas nacionālais parks (dibināts 1973. g., otrais vecākais Baltijā) ar senām dabas aizsardzības un tūrisma tradīcijām, kā arī viens no Latvijas populārākajiem tūrisma galamērķiem. Parka „galvenā artērija” ir Eiropas mērogā nozīmīgā ledāja kūstošo ūdeņu veidotā Gaujas senleja (95 km garš senlejas posms) ar daudzo sānu pieteku dziļajām gravām, kuru krastos paceļas Baltijas skaistākie un iespaidīgākie Devona perioda smilšakmens atsegumi. Pie Siguldas Gaujas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m. Teritorija izceļas ar lielu sugu daudzveidību (ap 900 augu sugu). Gauja ir arī Latvijas populārākā ūdenstūristu upe, kuras krastos ir izveidotas tipveida tūristu apmetnes. Infrastruktūras, t.sk. dabas taku un tūrisma maršrutu ziņā Gaujas nacionālais parks ir viena no vislabāk labiekārtotākajām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas un NATURA 2000 teritorijām. Līgatnes dabas takas ar savvaļas dzīvnieku voljēriem ir lielākais un bagātākais šāda mēroga objekts Baltijā. Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas arī populāri Baltijas mēroga kultūras pieminekļi – Turaidas muzejrezervāts, Cēsu viduslaiku vecpilsēta ar pils kompleksu un Sv. Jāņa baznīcu, Āraišu ezerpils u.c. Parka apmeklētāju centri atrodas Siguldā, Līgatnes dabas takās un pie Zvārtes ieža. Šobrīd Gaujas nacionālā parka administrācija Siguldā veido jaunu un modernu apmeklētāju centru, kura izveidi plāno pabeigt 2008. g. pirmajā pusē. |
||
|
On this trip you will encounter a rich blend of wetland, woodland and coastal habitats, when almost all the species have arrived and some passage migrants still remain, with the possibility to see around 200 different species. Birdwatching starts in the Gauja National Park with beautiful rolling relief, then goes to the eastern edge of the Gulf of Riga and Lake Burtnieks where there is also the chance of night trekking on the flood plains. Seda bog with its reed beds and flood plains is rich in wildlife. Next day canoeing along the Gauja river will offer a different viewpoint to see the birds, plus with luck some beaver and other wild fauna. Then you pass through oak forest to Lake Lubans. Its wetlands and fish ponds form one of the prime birdwatching sites in the country. A local speciality - fish-soup - will keep you warm. The site is also one of the first known stone-age settlements in Latvian territory. On the way back to Riga there is a stop at Garkalne pine forest. |
||
|
Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ~ 350 staltbriežus, stirnas un mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Izrakti dīķi komercmakšķerēšanai. Ekskursijas savlaicīgi saskaņojamas! |
||
|
Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km. |
||
|
Endlas rezervāts veidots Endlas (Endla) purvu masīva un tā apkārtnes mitrāju aizsardzībai. Uzmanību! Lai apmeklētu Endlas rezervātu, ir jāreģistrējas rezervāta administrācijā un apmeklētāju centrā - Tooma ciemā.
|
||
|
Zvārdes mežu masīvs atrodas teritorijā, kur PSRS laikā bija izveidots Padomju armijas aviācijas poligons. Līdz ar to poligona teritorija bija neapdzīvota un civilpersonām nepieejama. Plašie mežu masīvi, to daudzveidība (boreālie meži, melnalšņu staignāji u.c.) un militārās teritorijas statuss bija viens no iemesliem, kādēļ Zvārdes meži ir ļoti nozīmīga daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves, vairošanās un barošanās vieta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta. Vērts apskatīt arī atsevišķus kultūrvēstures objektus, kas saglabājušies poligonā pēc aviācijas uzlidojumiem. Apmeklējot teritoriju, ieteicams pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem. |
||
|
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.
|
||
|
Apmēram pusotru kilometru austrumos no Lūžņas pie Lūžas ietekas Baltijas jūrā atrodas vēl viena krasta batereja. Turpat arī padomju armijas militāro būvju paliekas.
|
||