Dzūkijas Nacionālais parks dibināts 1991. gadā. Tā ir lielākā Lietuvas īpaši aizsargājamā dabas teritorija un viens no mežainākajiem valsts apvidiem. Nacionālais parks ir bagāts ar upēm, kuru krastos nereti redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi, kā arī simtiem avotu un avoksnāju. Starp vērtīgiem biotopiem pieminamas arī pļavas un palieņu pļavas, purvi u.c. mitrāji. Kopumā parkā konstatētas gandrīz 2000 augu sugas un 2108 dzīvnieku sugas, kukaiņus u.c. ieskaitot. Viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtībām ir etnogrāfiskie ciemi un saglabātās biškopības, amatniecības, arhitektūras, kulinārās u.c. Cilvēki izsenis dzīvojuši saskaņā ar dabu un izmantojuši tās bagātības – ogas, sēnes, bišu medu, tīro avotu un upju ūdeni un piekopuši dažādu amatu un biškopības tradīcijas. Pazīstama Dzūku tradīcija ir sēņu un ogu vākšana plašajos mežos. Parkā ir izveidoti kājāmgājēju, velotūrisma un ūdenstūrisma maršruti. Apmeklētāju centri atrodas Merķines (Merkinė) pilsētā un Marcinkoņa (Marcinkonys) ciemā.

Viesu nams "Igne" ir vieta, kur palikt uz vienu nakti vai apmesties uz ilgāku laiku. Tā atrodas netālu Druskininkai Jaskoniai ciematā, tikai 4 km attālumā no pilsētas centra, taču tā ir klusa vieta prom no pilsētas burzma. Iespēja uzņemt līdz 50 cilvēkiem istabās ar labierīcībām.  Apmeklētāju ērtībai augstas klases restorāns "Romnesa", omulīga sauna, bezmaksas autostāvvieta un bezvadu internets. Piemērota vieta konferencēm, semināriem, privātiem un korporatīviem pasākumiem. Tiek piedāvātas izglītojošas meistarklases šakotis gatavošanā, Šakotis muzeja apskate.

Atrodas Katedrāles ielā 1. Ķemeru vecākā baznīca celta 1893. g. Ziemeļkrievijas koka baznīcu arhitektūras formās (arhitekts V. Lunskis). Pie dievnama apglabāti 1. pasaules karā kritušie 97 krievu karavīri, kuriem 1925. g. atklāts piemineklis - melns marmora krusts. Netālu no baznīcas meklējami 2. pasaules karā kritušo un pēc kara no ievainojumiem mirušo padomju karavīru brāļu kapi un piemineklis. Šī ir senākā Ķemeru baznīca. Pēc nostāstiem tā ir celta bez nevienas naglas. Baznīcā var ieiet dievkalpojumu laikā, taču apmeklētājiem jābūt atbilstoši ģērbtiem! Pārējā laikā ēka apskatāma no ārpuses.

Zemnieku saimniecība "Krūmiņi" , tautā saukta par Maizes māju ir vieta, kur līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus, iepazīt graudus, izpētīt graudu produktus, izveidot latviešu spēka zīmes un izzināt ar maizi saistītās, gadsimtiem senās tradīcijas. Lauku sētas sirsnīgie saimnieki senā klētiņā piedāvā izbaudīt arī gadskārtu godus, neparasti nosvinēt savas īpašās svētku dienas un izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. Ciemojoties Maizes mājā, uzzināsiet, kādēļ šeit gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu, par to vislabāk zina stāstīt lustīgie mājas saimnieki.

Viens no Latvijas lielākajiem (6192 ha) augstā tipa purviem ar ļoti izteiktām purva ezeriņu, lāmu un ciņu ainavām. Lielajam Ķemeru tīrelim ir ne tikai nozīmīga loma kā plašākas apkārtnes hidroloģiskā režīma un mikroklimata uzturētājam, bet tā ir arī putniem starptautiski nozīmīga vieta un viens no lielākajiem sērūdens veidošanās reģioniem. Purva austrumu malā - Kalnciema – Kūdras ceļa malā (3,4 km no Rīgas – Ventspils šosejas) uzstādīts informācijas stends, kas vēsta par Lielā Ķemeru tīreļa apsaimniekošanas pasākumiem un purvu lomu dabā un cilvēku dzīvē. 2013. gadā atklāta atjaunotā Ķemeru Purva taka ar koka laipām un skatu torni. Izveidotas 2 dažādu garumu riņķveida maršruti.

Skroderkrogs atrodas vienstāvu koka ēkā Ventspils centrā pie Planetārija. Nosaukumu galvenokārt ieguvis, pateicoties savai atrašanās vietai uz Skrodera ielas. Krodziņa interjers veidots senatnīgā stilā, izmantojot dažādus agrāko laiku sadzīves un amatniecības priekšmetus. Piedāvājumā gan dažādi zivju un gaļas, gan veģetāri ēdieni, dažādi salāti un deserti.

Atrodas nepilnu kilometru ziemeļrietumos no Dvietes pie dabas parka “Dvietes palienes” robežas. “Apsītēs” dzīvojis un strādājis Latvijā pirmais vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks (1914 - 1989). Šobrīd dzīvojamā ēka ir atjaunota, tajā apskatāmi sadzīves un citi lauku sētā lietojamie priekšmeti, kā arī P. Sukatnieka bibliotēka un darbistaba. Ap “Apsītēm” plešas labiekārtots dārzs, kurā apskatāmas gan vietējās, gan introducētās krāšņumaugu, krūmu un kokaugu sugas, t.sk. arī reti sastopamas. Apskatāmas un iepazīstamas P. Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes un vīnogu dārzs. Pie mājām izvietots informācijas stends par putnu vērošanu Dvietes palienēs. Interesenti var iepazīt gan dārzu, gan “Apsītes” vietējā gida pavadībā. Dārzā izveidota atpūtas un piknika vieta, tiek organizētas talkas un izglītojoši pasākumi.

Saimniecībā iespējams apskatīt smiltsērkšķu audzes, augustā un septembrī var piedalīties smiltsērkšķu novākšanā. Apmeklētājiem pastāstīs par smiltsērkšķi, tā audzēšanu un novākšanu, dziednieciskajām spējām un produktiem. Ir iespēja apskatīt smiltsērkšķu produktu ražotni un nodegustēt pašus produktus.

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.