Atpūta laukos
3721-3740 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viens no lielākajiem Augštaitijas pilskalniem, kas 2011. g. pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem ir izzināms jaunā kvalitātē - gan no infrastruktūras, gan arī ainaviskā viedokļa, jo iepriekš biezais pamežs (tagad retināts) traucēja uztvert iespaidīgo objektu. Arī no pilskalna plakuma paveras labs skats uz diviem blakus esošajiem ezeriem. Tā virsotnē apskatāms piemiņas akmens, kas vēsta par pirmā Lietuvas valsts prezidenta Antana Smetona (Antanas Smetona) apmeklējumu 1934. g. viņa 60 gadu jubilejā. Pilskalns it ticis apdzīvots jau I tūkstošgadē pirms Kristus. Uzskata, ka 14. – 15. gs. te atradusies hronikās aprakstītā Linkmenu pils. Jaunizveidotā taka pilskalnu savieno ar vēl vienu populāru apskates objektu – Ladakalni.
N/A

Andra Berkina izveidotais peoniju dārzs Tērvetes novada Kroņaucē. Peoniju kolekcionārs pavasaros ne tikai atver savu dārzu apmeklētajiem, bet arī popularizē un daudzina Tērvetes vārdu, nesot skaistos ziedu stāstus pasaulē, piedāvājot stādus iegādāties interesentiem arī sava dārza skaistumam. 

Kā zied peonijas var apskatīties peoniju ziedēšanas laikā. Dārza apmeklējums bezmaksas.
N/A

Atrodas ~ 0,4 km no Latvijas – Lietuvas robežas, Sventājas ielejas labā krasta nogāzē. Atrodama informācija, ka avotu tīrot, atklājusies 5 x 5 m ozolkoka „grīda”. Avots ir labiekārtots – virs tā slejas lapene ar niedru jumtu. Vēl pavisam nesen pie tā auga Latvijas dižākā ieva (nolūza), kuras vietā tagad kuplo biezs atvašu pulks.
N/A

Atrodas 3,7 km garās laipu takas vidusdaļā. No torņa paveras viena no Latvijas izcilākajām augstā purva ezeriņu un lāmu kompleksa ainava. Tornis ir populāra saullēktu un ziemeļblāzmas fotografēšanas vieta.
N/A
Dabas lieguma teritorija veidota Raķupes upes vidustecē, kuras krastos sastopami daudzveidīgi pļavu un mežu biotopi, kā arī lielu dimensiju ozoli un dižozoli, kas aug senajās viensētu vietās, kas, diemžēl, mūsdienās vairs nav apdzīvotas. Nozīmīga retu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Šobrīd teritorija nav labiekārtota tūristu apmeklējumiem, tādēļ piemērotākais veids to apmeklēt ir zinoša vietējā gida pavadībā, cilvēkiem, kuru interese ir saistīta ar vides izziņu. Raķupe nav piemērota arī ūdenstūrismam, jo ir ļoti daudz koku sagāzumu un bebru dambju.
N/A

Ilenurmes muižas kompleksā netālu no Tartu pilsētas ir iekārtots muzejs, kas lepojas ar savu lauksaimniecības tehnikas kolekciju un ekspozīciju “Lauksaimniecības un lauku dzīves attīstība Igaunijā cauri gadsimtiem”. To papildina dravniecības, zemnieku transporta līdzekļu, salmu un bērza tāšu izstrādājumu izstādes.

Muzejs piedāvā izglītojošas programmas un kursus (kalēja darbi, koka izstrādājumu restaurēšana, klūdziņu pīšana un mēbeļu taisīšana, rudzu maizes cepšana, nacionālie rokdarbi utt.). Pēc iepriekšēja pasūtījuma grupām piedāvā nacionālos ēdienus.
N/A

Vieta, bez kuras apmeklējuma nav iedomājama Dzūkijas vēstures un kultūras izziņa! Muzejs meklējams Marcinkones centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. To noteikti ir jāiepazīst vietējā gida pavadībā, kas pastāstīs daudz interesantus faktus par dzūku tradīcijām un attiecībām ar mežu. Muzejā ir apskatāma dzīvojamā ēka ar ikdienas sadzīves priekšmetiem un rija, kas pārsteidz ne tikai ar savu plašumu, bet arī vairākiem interesantiem eksponātiem, no kuriem ir jāpiemin milzīgs sēņu grozs (tajā iegāja 110 kg gaileņu!), 750 gadus veca vienkoča paliekas, bitenieku un vietējo amatnieku instrumenti u.c. Rijā notiek ikgadēji ar dzūku kultūru un vēsturi saistīti pasākumi. Visbeidzot, te var iegādāties vietējos suvenīrus un medu. Ja ir vēlme iepazīt Marcinkones tuvāko apkaimi, ar kājām var doties pa 13 km garo Zackagira dabas taku (Zackagirio gamtinis takas).
N/A
Pēc izmēriem neliela, ar mežiem klāta teritorija, kurā izplūst sēravoti. Populārākais no tiem – Ellītes sēravots satur mazmineralizētu sērūdeni, kam piedēvē dziedznieciskas īpašības. Sēravota apkārtne ir labiekārtota un to atrast palīdzēs taka un informācijas stends. Avotu uzskata par Iecavas izteku. Dabas liegums veidots ar sēravotiem saistīto biotopu un aizsargājamu augu sugu saglabāšanai.
N/A
No Elkas kalna (viens no augstākajiem Vidzemes augstienes rietumdaļas punktiem) paveras plašs un skaists skats ziemeļu virzienā. Te neliels stāvlaukums, retranslācijas tornis un iedomātais Gaujas sākums.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A

Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm.

Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi.
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A
Sāremā salas augstākā (līdz 21 m), iespaidīgākā un ainaviskākā klinšu siena, kas stiepjas ~ 3 km garumā. Stipra R, ZR vēja laikā tās nelielu posmu apskalo jūras viļņi. Atsegumu veido Silūra perioda kaļķakmeņi, merģeļi un dolomīti, tādēļ to piekājē izskalots bagātīgs fosiliju klāsts – koraļļi, galvkāji, stromatopori u.c.
N/A

Piltenes bīskapijas laikā - 13. gs. - vidū tika uzcelta konventa tipa pils. Vēlākās pils piebūves radās 16. un 19. gs., un izveidojās tai raksturīgais iekšējais pagalms. 19. gs. 30. gados pils fasāde ieguva mūsdienās redzamās neogotiskās formas. Laikā no 16. gs. līdz 1920. g. Ēdoles pils bija baronu Bēru dzimtas īpašums. Pēc 1905. g. dedzināšanas, pili divu gadu laikā atjaunoja. Pazīstama gan ar spoku stāstiem, gan ar rūķīšu kāzām, gan ar asins traipu pils Sarkanajā istabā, kas parādījies slepkavības vietā. Lai to noslēptu, tika uzbūvēts kamīns, taču traips parādījies atkal. Pēc privatizācijas ir atjaunoti interjeri, zāles, pagrabi, kas izdekorēti ar pilij raksturīgajiem elementiem. Pils telpas un skatu tornis ir pieejams apmeklētājiem. Parkā apskatāma Mīlestības aleja un Rūķīšu ozola vieta.

N/A

Gara un iztiepta teritorija ap 30 km garumā starp Baltijas jūru un Kolkas – Ventspils ceļu, kas sākas pie Irbes ietekas un beidzas pie Ovišraga. Dibināta g.k. piekrastes biotopu – sauso skujkoku mežu, kangaru un vigu kompleksa (t.sk. mitro starpkāpu ieplaku), pelēko kāpu, kā arī šeit mītošo sugu aizsardzībai. Kangaru – vigu ainava un pelēkās kāpas ir Eiropas mērogā nozīmīgi biotopi. Tūristus šeit piesaista ne tikai smilšainie liedagi un mazapdzīvotās pludmales, bet arī Miķeļbāka, Ovišu bāka (iespēja apskatīt bākas kompleksu un tajā izveidoto muzeju) un Miķeļtorņa luterāņu baznīca. Saglabājies padomju armijas militārais mantojums, kādreizējā šaursliežu dzelzceļa atliekas (uzbērums, staciju vietas, kuru vietā piemiņas akmeņi u.c.), kas šobrīd, diemžēl netiek izmantots kā tūrisma resurss.
N/A

Muzejs dibināts ap 1990. gadu. Augļu dārzs, kura vēsture saistīta ar rakstnieci B. Buivīdaiti, iekopts 1935. gadā.
N/A

Ainaviskais Pakrujo muižas parks, kura struktūra palikusi līdz mūsdienām, ticis iekopts 1850. – 1860. gadā. No vienas puses dabisku teritorijas robežu izveido aizsprostotās Kruojas upes josla, no otras puses teritoriju aptver laukakmeņu žogs. Pēc to laiku angļu parku formēšanas shēmas priekšroka tika dabiskai ainavai un dabīguma imitācijai. Parkā aug aptuveni 26 nosaukumu koki, starp kuriem – vēl pirms pāris simtu gadiem atvestie un iestādītie retie augi no pasaules dažādām malām.
N/A

Saimnieki audzē šitaki sēnes un piedāvā ekskursiju ar stāstījumu par sēņu audzēšanu un to labajām īpašībām. Sēņu iegāde, konsultācijas. Piedāvā bioloģiskā veidā ražotu lauksaimniecības produkciju, medu.
N/A

Ičas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki. 

 
N/A

Parks atrodas Biržuvēnu muižas parka galvenajā daļa, kungu mājas apkārtnē. Parka izveidei izmantots Virvītes upes ielejas reljefs, parka ūdens krātuvei – vecupe. Centrālajai daļai raksturīgas regulāras, pārējai – ainaviskā plānojuma iezīmes. Muižai iepretī stāv antīka stila skulptūra, rietumpusē – koka lapene. Parkā dominē vietējo koku sugas. No introducētiem apstādījumiem aug Eiropas lapegles, Trāķu kļava, rietumu tūjas.  Izceļas upes krastā augošu ozolu grupas un parka centrālajā daļā esošā mazlapu liepu aleja, kas ved līdz dīķim muižas virzienā.