| Нo | Название | Описание |
|---|---|---|
|
Кафе «Иевиня» находится в историческом центре Тукумса. Предлагаются латышские лакомства - булочки, открытые пироги и пироги. |
||
|
Находится в Лаши, в 0,2 км от дороги Вецумниеки – Илуксте. Древнее городище селов, заселенное с первоготысячелетиядорождестваХристова до 10 - 12 столетия. В наши дни в городище видны ничтожные остатки комплекса бывшей Вецлашской (Тизенхаузенов) господской усадьбы (внушительный господский дом был построен в конце 19 века в неоготическом стиле), из которого сохранилось хозяйственное строение, фундамент господского дома, фрагменты ворот и парк. До 1920 года господская усадьба принадлежала роду графов Пшездзецких (перед этим - Тизенхаузенам, Фитингхоффам). Перед тем, как отправляться к этому месту, в Интернете стоит найти старинные фотоснимки господского дома. К сожалению, в течение последних 20 лет этот памятник культуры не пережил каких-то значительных работ по благоустройству. |
||
|
Расположенный на берегу красивой реки Навести хутор Энергия — крупнейшее в Эстонии предприятие, занимающееся экологическим выращиванием и обработкой лекарственных растений. На хуторе располагается крупнейший центр лекарственных растений: учебные тропы лекарственных растений, современный чайный дом, центр проведения семинаров, Эко-спа. Домашнее размещение на хуторе Энергия на самом высоком современном уровне. |
||
|
По старинным торговым путям текли не только товары, но и знания и культура. Путь света связан со священником Эрнстом Глюком (Ernsts Gliks), литератором, переводчиком Библии и основателем школы для латышских детей, а также с гернгутерами – Карлисом Скалбе (Kārlis Skalbe), братьями Каудзитисами (brāļi Kaudzītes), Янисом Поруксом (Jānis Poruks), Антоном Аустриньшем (Antons Austriņš) и их духовным наследием. В Видземе пекут вкусный ржаной, ячменный, пшеничный и гречишный хлеб, а также хлеб из спельты. В тесто добавляют смесь различных семян, тмин, орехи, сухофрукты и конопляное семя. Из конопли готовят традиционную пасту, масло, пики с серым горохом, ее добавляют в конфеты «Коровка» и даже в шоколад. Пшеничную муку раньше использовали только по праздникам, в некоторых местах предлагают научиться печь из нее водяные крендели с солью и тмином. Путь зерна можно проследить в крестьянских хозяйствах и на восстановленных ветряных мельницах. Помимо традиционного Янова сыра попробуйте зеленый сыр и вкусные сыры из козьего молока. Местная гордость – судак из озера Буртниеку, выращенная здесь же форель, сомы и осетры, в сезон в некоторых местах предлагаются раки. Популярны блюда из мяса местной домашней птицы и скота, в том числе из крольчатины. Приусадебные кухни предлагают дичь и фазана с дарами леса и дикорастущими пряностями. В Видземе можно встретить Чесночную королеву и хозяйку, которая готовит порошки из растений. Попробуйте также пирожки, открытые пироги, медовый торт, десерты из взбитого творога, рябины, цидонии, яблок, сливок и ржаного хлеба, яблочные или черничные клецки. Жажду утолят травяные чаи с медом, березовый сок, ягодные лимонады или более крепкие напитки – вкусное пиво и вино. |
||
|
Saimniecības pamatnodarbošanās ir diļļu audzēšana un to pārstrāde. Siltumnīcā audzē arī Itālijas dienvidos zināmu melones un gurķa krustojumu "Carosello", kas latviski nodēvēts par "pūkaino gurķi". Iespējamas degustācijas, kā arī saimniecības produkcijas iegāde. |
||
|
Žiļu ģimenes saimniecību izveidoja, uztur un par to rūpējas viena ģimene. Ziņkārīgie atpūtnieki pastaigas laikā var redzēt, kā izskatās baltie pāvi, fazāni, pīles, vistas, poniji, „Šarolē” šķirnes franču liellopi, Lietuvas baltās genofonda cūkas. |
||
|
Atrodas Ventspils Rātslaukuma rietumu pusē iepretim Nikolaja luterāņu baznīcai. Ēkas pirmsākumi ir meklējami 18. gs. 1850. g. tajā atradās pilsētas Rātsnams, kopš 2006. g. - rakstnieku un tulkotāju māja, kurā patstāvīgi uzturas un strādā Latvijas un ārvalstu literāti. |
||
|
Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem. |
||
|
Iecienītākā un viena no vecākajām Jūrmalas ielām starp Dzintariem un Majoriem 1,1 km garumā ar krodziņiem, vasaras kafejnīcām un suvenīru bodītēm. |
||
|
2003. gadā uzstādītā, tēlnieces Solveigas Vasiļevas darinātā piemiņas zīme Staburagam atrodas Vīgantes parkā. “Dieva auss” ir vietā, kur pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides tika appludināts viens no interesantākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Teikām, leģendām un plostnieku stāstiem apvītais Staburags bija 18,5 m augsta šūnakmens klints Daugavas kanjona kreisajā krastā, kas veidojusies pēc pēdējā leduslaikmeta. No Staburaga klints |
||
|
Tiskādu vecticībnieku draudzes dievnams atrodas pašā visvecākajā vecticībnieku draudzes apdzīvotajā pagastā Latvijā, celts 1886. gadā un atjaunots
1905. gadā. Šo namu iesvētīja vairāk nekā pirms 100 gadiem. Šobrīd lūgšanu
nams ir liels un plašs. Skaidri iezīmējas uz pakalna virs ciematiem simtgadīgu
koku paēnā.
|
||
|
Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus. |
||
|
Karņicka kalns pēc savas izcelsmes nav kalns, bet gan Daugavas ielejas nogāzes daļa ar labu skatu uz Krāslavas mazstāvu koka apbūvi. Ar šo vietu saistīts traģisks nostāsts par poļu virsnieka Josifa Karņicka un grāfa Plātera meitas mīlestību, kurai nebija lemts piepildīties tā laika „paražu” dēļ. Tā rezultātā abi nelaimīgie nolemj izdarīt pašnāvību. Virsnieks nošaujas, bet Emīliju pēdējā brīdī izglābj kalpone, neļaujot tai izlēkt pa pils logu. J. Karņicka pašnāvības vietā ir uzstādīts piemineklis. Nedaudz tālāk – rietumu virzienā guļ t.s. Austriņa akmens, pie kura 1909. gadā iedvesmojies un radījis latviešu rakstnieks Antons Austriņš. |
||
|
Liellaiva ir speciāli Peipusa un Emajegi apstākļiem pielāgots viduslaiku preču burinieks, kādi bija pazīstami jau 14. gadsimtā. 2006. gadā pēc piecdesmit gadu ilga pārtraukuma Emajegi ūdeņos atkal tika nolaista šāda liellaiva ar nosaukumu "Jõmmu". Liellaivu biedrība (Emajõe Lodjaselts) rīko dažādus izbraucienus un dabas tūrisma pasākumus pa upi un Peipusa ezeru. Uz "Jõmmu" klāja tiek gaidīti arī mazie laivu draugi, lai iepazītos ar seniem rokdarbiem un laivu būvēšanu. |
||
|
Kafejnīca "Turība" atrodas Aglonas centrā pie Dagdas autoceļa (P 60). Latviešu virtuve: cūkgaļas kotletes, kartupeļi ar siļķi un krējumu, biezpiena krēms ar zemenēm. Īpašais ēdiens: tīteņi. |
||
|
Dabīgi audzēti ārstniecības augi, vakari pie ugunskura, pēc īpaši izvēlētām receptēm gatavots ēdiens. Energia saimniecībā audzē ārstniecības augus, tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kas saistīti ar ārstniecības augiem un pozitīvu enerģiju. |
||
|
Saimnieki ir parūpējušies, lai ikviens varētu iegādāties vietējo ražotāju svaigus un apstrādātus zvejas produktus. Vasaras periodā uz terases ir iespēja ieklausīties Mazupītes ūdens čalošanā, nesteidzīgi baudot svaigi grillētas zivis, kā arī izbaudīt īpaši gardas kūciņas, kafiju un saldējumu. |
||
|
Ogres pietekas gravā izvietots mini zoo, kura lielāko daļu aizņem voljērs ar trušiem. Tā pievilcību bērnu acīs rada pēc muižu un piļu arhitektūras motīviem celti namiņi. Apskatāmas kazas, cūkas, zosis, pāvi, mandarīnpīles un pērļvistiņas. Bērni var pabarot dzīvniekus. |
||
|
Armijas 77.Zenītraķešu brigādes uzdevums Padomju savienības laikā - savienības ārējās robežas pretgaisa aizsardzība. Šobrīd objekts pieder novada pašvaldībai, ir pamests, neapsargāts un netiek izmantots. Pie raķešu bāzes galvenās ieejas saglabājušies interesanti vārti.
|
||
|
Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzības nolūkā ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts (Čepeklių gmatinis rezervatas). Tas izvietojies starp Dzūkijas nacionālā parka dienvidaustrumu daļu un Baltkrieviju. No Marcinkones pa smilšainu meža ceļu (~ 9 km turp - atpakaļ) ar kājām vai divriteni (arī nelielu tūrisma autobusu līdz 20 vietām) var nokļūt līdz purva malai, kur mežainās kāpās un purvā izveidota 1,5 km gara dabas taka un skatu tornis, no kura labi pārredzama purva rietumdaļa. Pirms došanās uz Čepkeļu purvu, ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Šilagėlių gatve 11), kas meklējams aiz dzelzceļa pārbrauktuves. Te apskatāma neliela nacionālajam parkam un rezervātam veltīta ekspozīcija. |
||