| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Vienā no Kalnmuižas ēkām ir uzcelta krāsns, kurā saimnieces cep rudzu maizi ar sēkliņām, saldskābo maizi un maizi ar žāvētiem augļiem. Piedāvā izzinošu ekskursiju, līdzdalību maizes sagatavošanas procesā, degustāciju un izcepto kukulīšu iegādi. |
||
|
Restorāns - burgernīca "Raganas Burgers" specializējas 100% Latvijas liellopa burgeru, izmeklētu picu un frī kartupeļu pagatavošanā. Vasaras sezonā bērniem pieejamas atrakcijas nožogotā teritorijā un rotaļu ekskavators, izveidota arī baskāju taka. Iespēja blakus novietot auto. |
||
|
Saimnieks izveidojis speciālu kompleksu kursiem un procedūrām, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam. Tiek piedāvātas fizioterapijas, pirts un ūdens procedūras, veselīgas maltītes, fizisko aktivitāšu un klusuma terapijas. Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, pākšaugus, arī soju. Saimniecība ražo pienu, rūgušpienu, biezpienu, krējumu un citus gardumus, kurus iespējams uz vietas baudīt. Meistarklasēs interesentiem ir iespējams apgūt ēdienu gatavošanu bez dzīvnieku valsts produktiem, īpašu uzsvaru liekot uz sojas produktu izmantošanu. |
||
|
Netālu no augstākā Latgales augstienes paugura – Lielā Liepukalna atrodas zemnieku saimniecība, kuras darbnīcā amatnieks Jānis Kuzminskis taisa mūsdienīgas ģitāras u.c. mūzikas instrumentus. Apmeklētāji var iepazīt Jāņa veidoto ekspozīciju, vērot amatnieka darbošanos, pasūtīt sev jaunu instrumentu, kā arī muzicēt pie bagātīgajā kolekcijā savāktajiem instrumentiem. Saimniece stāsta par Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem un rāda, kā gatavo gulbešnīkus. |
||
|
Ap 400 gadus vecajos (iespējams, - vecākie Latvijā) muižas pagrabos piedāvā Kurzemes vīndaru mājas vīna šķirņu degustāciju (3 – 7 vīni), kā arī Šlokenbekas muižas īpašo vīnu ar vietējiem lauku labumiem (sola pārsteigumu!). |
||
|
Rietumu mols (pabeigts 1885. g.) iestiepjas jūrā 860 m garumā un kopā ar Austrumu molu regulē Daugavas ieteci jūrā, mazinot tās aizsērēšanu. Mola hidrotehniskās būves pamatā ir pāļu konstrukcija, kas stiprināta ar akmeņiem. Tas vairākkārt rekonstruēts un nostiprināts. 19. gs. uz mola atradies katordznieku cietums. Apmēram ½ no mola ir atjaunota, to nobetonējot. Pārējā daļa šobrīd ir diezgan bēdīgā stāvoklī! Jau 1528. g. Poļu karalis Stefans Batorijs izdeva pavēli par bākas būvniecību Daugavas grīvā. Pirmā karte, kurā attēlota bāka, datēta ar 1536. gadu. 1721. g. Krievijas bāku uzskaitē minēts, ka šeit atrodas akmeņu krāvums, uz kura dedzināta uguns. Vēlāk celti koka un akmens torņi, kas karu laikā iznīcināti. Pašreizējā Daugavgrīvas bāka celta 1957. g. un ir 35 m augsta. Tās uguns redzama 18 jūras jūdžu tālumā. |
||
|
Parks veidots g.k. daudzveidīgā kultūrvēsturisko objektu klāsta aizsardzībai (Traķu ezerpils, Seno Traķu klosteris, Užutraķu pils, Bražoles pilskalns, karaīmu mantojums u.c.).
|
||
|
“Amatnieku namiņš” ir saimnieces izlolota sirds lieta, jeb vieta, kur vienkopus atrodami daudz un dažādi vietējo un apkārtnes novadu amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tējas, garšvielas, ievārījumi, dažādi smēriņi, adījumi, kokdarbi, pinumi, ziedi un ziedu kārbas, sveces, krūzes un daudz kas cits ir atrodams tieši “Amatnieku namiņā”. |
||
|
Iespēja šķērsot purvu sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa dambi, kas 3- 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas dambja A pusē. Dabas liegums. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
||
|
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Resnākais Latvijas melnalksnis (Alnus glutinosa).
|
||
|
No dārza un meža ogām, pārmantojot paaudžu tradīcijas, gatavo mājas vīnu. Piedāvā 4 vīnu degustāciju ar uzkodām un filozofiskas sarunas par vīna gatavošanas receptēm. Produkcijas iegāde. |
||
|
Sāremā salas augstākā (līdz 21 m), iespaidīgākā un ainaviskākā klinšu siena, kas stiepjas ~ 3 km garumā. Stipra R, ZR vēja laikā tās nelielu posmu apskalo jūras viļņi. Atsegumu veido Silūra perioda kaļķakmeņi, merģeļi un dolomīti, tādēļ to piekājē izskalots bagātīgs fosiliju klāsts – koraļļi, galvkāji, stromatopori u.c.
|
||
|
Tiek organizēta izglītojošā programma „Draudzīgi gaļas liellopi ir ne tikai ēdiens, bet arī saziņas prieks”, kuras laikā apmeklētāji var iepazīties ar gaļas liellopiem, uzzināt par viņu audzēšanas un ieaudzēšanas specifiku, kā arī sniegto labumu ciemam un dabai. |
||
|
Bejas meža dabas liegums veidots no reljefa viedokļa - interesantā, pauguru un starppauguru ieplaku saposmotā teritorijā, kuru klāj vecs un varens egļu mežs. Bejas mežā atrodas viena no Alūksnes rajonā vairākām "Velna pēdēm" - dziļa, krāterveida ieplaka, ko veidojis kūstošais ledājs.
|
||
|
Viens no retajiem Latvijas kokļu meistariem, kas pats taisa kokles un palīdz tās izgatavot citiem, organizējot meistarklases. Izgatavo arī citus latviešu tradicionālos mūzikas instrumentus, stāsta par tiem, demonstrē, konsultē, kolekcionē un vāc vēsturisku informāciju. Darbojas Drabešu Amatu mājā, kur interesenti var apgūt tradicionālos amatus – aušanu, ādas apstrādi, filcēšanu, podniecību, mūzikas instrumentu būvi. |
||
|
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
|
||
|
Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā. |
||
|
Unikāla dabas teritorija – Dvietes senleja ar Skuķu un Dvietes ezeriem un senlejai pieguļošajām palieņu pļavām, kas plūdu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu „uzkrājējs” jeb ventilis. Tā ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk tās lēnām atdod. Senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai senlejas ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Skatīt arī Dvietes palu zinas |
||
|
Atrodas 0,1 km uz dienvidiem no Grobiņas pilsdrupām, Grobiņas ūdenskrātuves (Ālandes upes uzpludinājums) labajā krastā. Sens kuršu pilskalns, pie kura konstatētas senpilsētas paliekas. Vēsturiskie avoti liecina, ka 1263. g. kurši pili bez cīņas atdeva Livonijas ordeņa bruņiniekiem nodedzināšanai. Grobiņa ir viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7. - 9. gs. (pēc citiem avotiem: 4. – 10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Vietvārda (Skābaržkalns) izcelsmi saistīta ar pilsētas nosaukumu, jo Kurzemē skābaržus savulaik dēvēja par grobiem. Pie pilskalna novietota informatīva zīme. Ar otru Ālandes krastu to savieno neliela koka pārceltuve. |
||
|
Saimniecībā no rabarberiem, bērzu sulām un āboliem ražo mājas vīnu. Apmeklētāji var iepazīt vīna darītavu un ražošanas procesu. Produkcijas degustācija un iegāde. |
||